Iesaki rakstu: 
Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem manā dzīvē - stingrs pārliecībā, bet ne uzbāzīgs, pārliecināts, bet ne augstprātīgs, vienmēr uzmanīgs klausītājs. Viņš nekad nerunāja skaļi. Skaļi un trāpīgi bija viņa vārdi, kurus viņš lietoja. Viņš nekad nerunāja pirmais.
Profesors nogaidīja, līdz visi bija izteikušies, un, kad likās, ka lēmums bija pieņemts, lēni cēla roku un gandrīz vienmēr apgāza izteiktās patiesības. Kad viņa argumenti netika uzklausīti, viņš nestrīdējās, bet atļāva pārējiem kļūdīties. Viņam bija spēja uz lietām skatīties citādāk - no viņam vien zināma leņķa. Jo vairāk es profesoru iepazinu, jo labāk sapratu, ka viņš negribēja izlikties, būt gudrāks par citiem, bet vienmēr bija labāks pats par sevi.
Viņš bija izsmalcināti asprātīgs.
Uz jautājumu “Vai tie kungi, kas ir ar Jums, arī ir ebreji?” viņš atbildēja:
- Nē, viņi ir labāki nekā ebreji!
- Kas var būt labāks par ebreju?!
- Ebreju draugi!
Reiz kāds jautāja - Mavrik, tu slikti jūties?
- Nē! Es vienkārši esmu ebrejs!
Profesors piedzima gadā, kad dzima Latvijas valsts. Tāpat kā Latviju arī viņu nekādi politiskie režīmi nespēja nedz saliekt, nedz salauzt. Mavrika Vulfsona loma Latvijas neatkarības atgūšanā ir neatkārtojama. 1988.gada 2.jūnijā Vulfsona runa LPSR Radošo savienību plēnumā burtiski „uzspridzināja” Latvijas sabiedrību. Ar vēsturiskiem faktiem viņš pierādīja, ka 1940. gadā Latvija tika varmācīgi pievienota Padomju Savienībai. CK pirmais sekretārs Boriss Pugo paziņoja, ka Vulfsons esot „nogalinājis Padomju Latviju”, bet pateicīgie rīdzinieki viņa mājas kāpņu telpu noklāja ar ziediem.
Boriss Pugo toreiz nesaprata, ka, „nogalinot Padomju Latviju”, Vulfsons sāka drupināt PSRS. Bija vajadzīga milzīga politiska un cilvēciska drosme, lai no PSRS tautas deputātu tribīnes 1989.gadā Maskavā runātu par noziedzīgo Ribentropa-Molotova paktu. Profesoram tā bija!
1990.gada 4.maijā Mavriks Vulfsons balsoja par neatkarību un kļuva par Dziesmotās revolūcijas simbolu.
Vēl Tautas frontes laikā mēs, ebrejs Mavriks Vulfsons, krievs Vladlens Dozorcevs un polis Jānis Jurkāns, braukājām pa pasauli un stāstījām, ka Latvija atjauno iekļaujošo demokrātiju, kur visi ļaudis baudīs vienlīdzīgas pilsoniskās tiesības.
Visgrūtāk mums klājās trimdas latviešu saietos. Tur aizdomu sadzeltajiem latviešiem bija grūti noticēt gadiem lolotajai iespējai atgriezties brīvajā dzimtenē. Profesoram pārmeta visus iespējamos boļševiku grēkus. Viņa bībeliskā patiesība "nav grēks tur būt, grēks ir tur palikt" lika aizdomāties ne vienam vien tautietim.
Tas bija laiks, kad Gorbačovs baudīja pasaules apbrīnu par reformām PSRS un ārpolitikā, sevišķi pēc Vācijas apvienošanas. Vēl kā PSRS tautas deputāts profesors Vulfsons bieži tikās ar Gorbačovu. Ārvalstu politiķi un diplomāti ar lielu interesi uzklausīja profesora analīzi ar precīzām prognozēm par PSRS iekšpolitiskajiem un ārpolitiskajiem procesiem.
Es nezinu nevienu, kurš būtu tik lielā mērā veicinājis latviešu - ebreju attiecību sakārtošanu, kā to darīja Mavriks Vulfsons. Esmu bijis liecinieks viņa uzstāšanām ASV un Kanādas sinagogās, kur viņš lepni stāstīja, ka ebreju skola, kas dibināta 1989.gadā Rīgā, bija pirmā vispārizglītojošā ebreju skola tā dēvētajā PSRS teritorijā.
Šīs ir mazas epizodes no profesora bagātīgās politiskās dzīves.
Pēc kādas tikšanās Vācijā, kur tika izteikta gatavība atbalstīt mūs ceļā uz neatkarību, profesors teica: TAS, KURŠ PALĪDZ PIRMAIS, PALĪDZ DIVTIK. Šo patiesību es pateicībā attiecinu arī uz manu Skolotāju Mavriku Vulfsonu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
