Viņš melo par savu pilsonību, vecākiem, vecvecākiem, vecvecvecākiem: grāmata "Viltvārdis" par Egilu Levitu – jau nākamnedēļ
PIETIEK30.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau nākamnedēļ grāmatnīcu plauktos nonāks apgāda „Mantojums” izdotā L. Lapsas un K. Bormanes grāmata „Viltvārdis”, kas veltīta pašreizējā valsts prezidenta Egila Levita biogrāfijai un sākas ar vārdiem: „Mums ir valsts vadītājs – viltvārdis. Cilvēks, kurš uzdodas par citu. Cilvēks, kurš sabiedrībai melo apzināti, ciniski un nekaunīgi.”
„Viņš melo par savu pilsonību. Viņš melo par saviem vecākiem. Viņš melo par saviem vecvecākiem. Viņš melo pat par saviem vecvecvecākiem. Kāpēc Egils Levits melo? Par ko vēl mums nezināmu viņš melo? Kā šādam patoloģiskam melim ir iedota pielaide valsts noslēpumiem? Un ko viņš ar šiem noslēpumiem dara? Atbildes uz šiem jautājumiem var satricināt visu valsti,” – šādu „Viltvārža” satura raksturojumu sniedz grāmatas priekšvārds.
Šī grāmata lasītājiem pastāstīs par to, kā pašreizējais valsts prezidents kā klasisks viltvārdis sev ir “izdomājis” ideoloģiski pareizu tēvu un vecvecākus, kā savus īstos vecvecākus “pārkvalificējis” par vecvecvecākiem, kā gadu desmitiem melojis par viņiem, par savu bērnību un jaunību, par savu pilsonību, par... un tā tālāk, un tā tālāk.
Uz apjomīga arhīvu dokumentu pamata „Viltvārdis” pārliecinoši parāda, kā pašreizējais valsts galva ir darījis visu iespējamo, lai uzdotos par vismaz daļēji citu cilvēku, liekot pamatoti šaubīties, kam no viņa publiski stāstītā vispār var ticēt.
„Šādam cilvēkam nonākot valsts pirmās personas krēslā, patiešām pilnīgi pamatots ir jautājums – kāda ir tā patiesība, ko viņš slēpj un nomaskē ar pamazām izčākstošiem meliem? Kā tā var ietekmēt valsti un līdz ar to mūs visus? Viena lieta ir mainīt baltu kreklu četras reizes dienā, kā to patiešām mēdzot darīt šīs grāmatas galvenais varonis, bet pavisam cita – jautājums, vai viņš tāpat nerīkojas arī ar sirdsapziņu? Un ar ko vēl?” – tā „Viltvārža” priekšvārdā raksta grāmatas autori.
„Viltvārdis” ir pirmā daļa autoru iecerētajam divsējumu pētījumam „Viltvārdis valstsgribis” ar apakšnosaukumu „Skeleti Egila Levita skapjos”. Domājams, ka otrā daļa ar nosaukumu „Valstsgribis” nāks klajā šā gada nogalē vai nākamā gada sākumā.
„Viltvārža” pirmais metiens ir 4000 eksemplāru. Grāmatas vāka autore ir talantīgā čehu māksliniece Terēza Kolarikova (Tereza Koláříková). Grāmatā izmantoti dokumenti un informācija no Latvijas Nacionālā arhīva (Tukuma zonālā Valsts arhīva, Personāla dokumentu valsts arhīva), Latvijas Kara muzeja, mormoņu baznīcas datubāzēm.
Plašāka informācija par jauno grāmatu atrodama interneta vietnē www.viltvardis.com.
Seko mums 
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
