Viņķeles turpmākā ietekme atkarīga no jauna, "reformatoru" varas centra izveides
PIETIEK28.05.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daudziem, tostarp Vienotībā, nav palicis nepamanīts, ka pēdējā mēneša laikā Valdis Dombrovskis atteicies no savā trešajā valdībā ieviestās prakses prombūtnes laikā par premjera pienākumu izpildītāju atstāt labklājības ministri Ilzi Viņķeli. Tāpat kā tas, ka Viņķele aizvadītajā nedēļā vienīgā no valdības uzņēmās politisko atbildību, publiski atzīstot to, kas vismaz kopš 21. maija slēgtajā valdības sēdē izskatītā noslepenotā ziņojuma nu jau oficiāli ir zināms arī premjeram: Liepājas metalurga glābšana atstās ietekmi uz valsts budžeta deficītu un var ietekmēt pensiju indeksācijas apmērus, jo valstij būs jāsedz uzņēmumam garantētais 51,7 miljonu latu kredīts. Ja tuvākā gada laikā līdz 12. Saeimas vēlēšanām notiks partiju pārgrupēšanās, izveidojoties jaunam "reformatoru" varas centram Vienotībā vai jaunā labējo partiju apvienībā, kas ir viena no pēdējo mēnešu intriģējošākajām tēmām politikas kuluāros, tādi politiķi kā Viņķele uz politiskās skatuves, iespējams, vairs neizskatītos tik vientuļi.
Laikā no Dombrovska trešās valdības apstiprināšanas līdz šā gada aprīļa sākumam 10 reizēs no 11, kad premjers nevarēja vadīt valdības sēdi, jo bija komandējumā vai atvaļinājumā, viņš par savu pienākumu izpildītāju atstāja tieši Ilzi Viņķeli. Šāda uzticēšanās un arī fakts, ka Viņķele izceļas uz Vienotības citādi nodeldētā potenciālo līderu rezervistu soliņa, politiskajā vidē drīz noveda pie pārliecības, ka tieši viņa nākotnē varētu būt Vienotības premjera kandidāts. "Runas par nākamo premjeru bija ārēji inspirētas. Vienotībā par to nekad nav bijušas diskusijas," sarunā ar Pietiek saka Viņķele, kura atsakās šo tēmu iztirzāt "pie dzīva premjera".
Jebkurā gadījumā situācija ir mainījusies. Kopš aprīļa vidus divas reizes, Dombrovskim atrodoties komandējumā, Francijā un pēc tam ASV, viņš par premjera pienākumu izpildītāju abas reizes pēc kārtas bija iecēlis citu savu partijas biedru – Arti Pabriku. Aizsardzības ministram jau reiz šīs valdības laikā bija uzticēts pildīt premjera pienākumus, tomēr prakses maiņa bija uzkrītoša, un uz to Pietiek norādījuši arī avoti Vienotībā, kas iepriekš neslēpa, ka nav sajūsmā par "Viņķeļu klana" ietekmes pieaugumu partijā.
"Nekas... Es domāju, man ir ļoti labas attiecības ar premjeru. Es neesmu savu stilu sevišķi mainījusi un arī to nedarīšu," to, ka kaut kas būtu mainījies viņas pozīcijās, Pietiek noliedz Viņķele. Arī Dombrovskis aicina nemeklēt politiskus zemtekstus. "Lēmums par pienākumu izpildītāju ir tehnisks lēmums, kas Dombrovska kā premjera pilnvaru laikā nav ticis un netiks izmantots politiskos nolūkos. Premjers augstu vērtē kā Ilzes Viņķeles, tā Arta Pabrika un arī citu ministru spēju un gatavību nepieciešamības gadījumā uzņemties valdības darba koordinēšanu," uz jautājumu, vai uzkrītošā atteikšanās no ierastās prakses savā vietā atstāt labklājības ministri saistāms ar Viņķeles ietekmes mazināšanos partijā, Pietiek ar sava preses pārstāvja Mārtiņa Pankes starpniecību atbildēja Dombrovskis.
Šīs izmaiņas ierastajā praksē sakrita ar laiku, kad publiski un kuluāros tika runāts par Viņķeles tuvumu koalīcijas partneriem "reformistiem", kas arī radīja kurnēšanu Vienotības Saeimas frakcijā, kur ietekmīgs ir, piemēram, ar nu jau demisionējušā izglītības ministra Roberta Ķīļa uzsāktajām reformām neapmierinātais "profesoru spārns". Marta otrajā pusē Vienotības Saeimas frakcijā atbalsojās iekšējs konflikts Finanšu ministrijā, kur Viņķele saglabājusi ietekmi no laika, kad bija ministra Andra Vilka parlamentārā sekretāre. Lai gan ārēji maznozīmīgs - Vilks pārtrauca darba attiecības ar savu parlamentāro sekretāri, Vienotības valdes locekli Karīnu Kornu -, konflikts smagi atbalsojās frakcijā, kas nostājās Kornas pusē.
Aiz notikumiem finanšu minista birojā tika saskatīta arī Viņķeles roka, tulkojot to kā cīņu par ietekmi Finanšu ministrijā, kas ir nopietns resurss, ja politiķis vēlētos stiprināt savu teikšanu partijā. Kopš notikušā bieži dzirdami vērtējumi, ka "Viņķele un Vilks Vienotībā ir vientuļi". "Politikā "vientuļš" nav kategorija, runa ir par domubiedriem," Pietiek saka Viņķele. Ja tuvākā gada laikā līdz 12. Saeimas vēlēšanām notiktu Vienotības un Reformu partijas tuvināšanās, tādu politiķu kā Viņķele domubiedru loks paplašinātos un kļūtu ietekmīgāks. Jauna, "reformatoru" varas centra izveidošanās Vienotībā vai jaunā labējo partiju apvienībā vairāku partiju pārgrupēšanās rezultātā ir viena no pēdējo mēnešu intriģējošākajām tēmām politikas kuluāros.
Dombrovska pārstāvis Pietiek skaidro, ka, izvēloties sava amata pienākumu izpildītāju, premjers vērtējot gan ministru darba grafiku un noslodzi, gan attiecīgajā brīdī valdības dienaskārtībā esošo jautājumu specifiku, gan arī gatavību uzņemties šos pienākumus. Viņķele norāda, ka laikā no 2. līdz 10. maijam bijusi atvaļinājumā, atrauta no interneta, tādēļ pati atteikusies pildīt premjera pienākumus, lai gan viņai tas esot piedāvāts. Laikā no 12. līdz 16. maijam, premjeram atrodoties komandējumā ASV, viņa vietā bija atstāts Pabriks.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
