Viņķele publiski pieļauj iespēju, ka nāksies izstāties no "Vienotības"
PIETIEK01.12.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Redzēsim," - tik daudznozīmīgi kādreizējā labklājības ministre, 12. Saeimā no Vienotības ievēlētā Ilze Viņķele sociālajā tīklā Twitter atbildējusi uz partijas Latvijas attīstībai jaunā vadītāja Jura Pūces ieminēšanos, ka asais aizkulišu cīniņš par vietām valdībā un konkrēti Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra posteni varētu beigties ar to, ka "drīzāk Ilzei būs jāizstājas". Tiesa, jau drīz, nedaudz apdomājusies, Viņķele paziņoja - šie izteikumi nenozīmējot, ka viņa izstāšoties no Vienotības.
Kā zināms, grupējumu cīniņš Vienotības iekšienē ir vēl saasinājies reizē ar otršķirīgo, bet pietiekami nopietno "politisko" amatu dalīšanu partijas kontrolētajās ministrijās un to pārraudzītajās kapitālsabiedrībās. Par vienu no strīdus āboliem ir kļuvis Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra postenis.
Saistībā ar šīm aizkulišu cīņām Viņķele šodien sociālajā tīklā Twitter ir atļāvusies ļoti asus un skaidrus izteikumus saistībā ar viņai sen netīkamo nu jau bijušo izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti, ko Viņķele ilgstoši ir uzskatījusi par konservatīvu un stagnātisku.
"Viens no iemesliem ir Inas Druvietes ultimāts par izstāšanos no partijas un draudi torpedēt [jaunās ministres] M[ārītes].Seiles darbu," - šādi Viņķele sociālajā tīklā publiski atbildēja uz jautājumu, kāpēc Vienotības vadība neakceptē viņu par ministrijas parlamentāro sekretāri.
"Viņa ir monopolizējusi nozari un nevēlēsies pieļaut jebkādas būtiskas izmaiņas. Let face it," - arī šis ir sarūgtinātās Viņķeles (kurai vienmēr ir bijusi raksturīga strauja reakcija bez garām pārdomām) publiskais izteikums par Druvieti. "Gluži manas domas," - šādi Viņķele atbildējusi uz vēl kāda diskusijas dalībnieka ierosinājumu attiecībā uz Druvieti: "Bet kur problēma? Lai izstājas! Uztvertu to kā pašattīrīšanos."
Nedaudz apdomājusies, Viņķele gan tāpat sociālajā tīklā Twitter norādījusi, ka viņas izteikumi nemaz neesot jāuztver tā, ka no Vienotības izstāsies tieši viņa: "Lūdzu, nomainiet patiesībai neatbstošu virsrakstu. No Vienotības izstāties netaisos. Tā jūsu brīva interpretācija."
Interesanti, ka, pēc visa spriežot, sašutumu par tieši Viņķeles iespējamo nekvalificēšanos uz kāroto amatu turpat Twitter izteikusi arī viņas domubiedre Lolita Čigāne: "Nesaprotu! Kāpēc mani acīm redzami piemēroti kolēģi atkārtoti nekvalificējas amatiem,kur viņu pienesums būtu tik valstij svarīgs! Kas tas ir?!"
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
