„Viltvārža” pirmā papildtirāža grāmatnīcās nonāks nākamās nedēļas sākumā, grāmatas otrā daļa „Valstsgribis” klajā nāks gada beigās
Izdevēji09.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sakarā ar milzīgo pieprasījumu apgāda „Mantojums” izdotā L. Lapsas un K. Bormanes grāmata „Viltvārdis” vietumis grāmatnīcās ir izbeigusies, taču jau pagājušās nedēļas beigās tika pasūtīta pirmā papildtirāža, kas jau vistuvākajās dienās no tipogrāfijas nonāks grāmatnīcu plauktos.
Atbildot uz lasītāju jautājumiem, izdevēji informē, ka grāmatas otrā daļa ar nosaukumu „Valstsgribis” klajā nāks šā gada beigās. Tā sniegs atbildes uz jautājumiem, kas palikuši neatbildēti „Viltvārdī”, kā arī sniegs apjomīgu faktu klāstu par Egila Levita ceļu uz valsts prezidenta amatu un iekārtošanos tajā.
Jau pirmajā nedēļā pēc „Viltvārža” iznākšanas ir saņemti vairāki ļoti vērtīgi lasītāju zvani un e-pasti – gan par grāmatas varoņa darbību nekustamo īpašumu jomā deviņdesmito gadu pašā sākumā, gan par viņa izglītības jautājumiem, gan Valsts prezidenta kancelejas pārstāvju un citu personu mēģinājumiem „cīnīties” ar jauno grāmatu veidos, kas nedara godu ne pašam valsts vadītājam, ne viņa padomniekiem. Šī informācija ieņems nozīmīgu vietu grāmatā „Valstsgribis”.
Visi lasītāji, kuru rīcībā varētu būt sabiedrībai nozīmīgi fakti par personu, kas pašlaik ieņem valsts prezidenta amatu, tiek aicināti tos darīt zināmus, rakstot uz e-pasta adresi [email protected] vai zvanot pa tālruni 29277525. Konfidencialitāte, protams, tiek garantēta.
„Es domāju, ka nu jau visi ir uzzinājuši šo to jaunu par cilvēku, kas ir nokļuvis valsts vadītāja krēslā. Varbūt pat ne tik daudz no grāmatas par viņu, cik no patiesi pārsteidzošās Egila Levita un viņa svītas reakcijas uz grāmatu un tajā minētajiem faktiem.
Man nav labāka pamudinājuma turpināt darbu kā apziņa, ka ar grāmatā aprakstītajiem faktiem ir trāpīts desmitniekā, ko apliecina valstisko melu aizstāvju un viltvārža noalgotu personu mēģinājumi ar tiem „cīnīties”, ķeroties pie seskiem raksturīgām metodēm. Nav labāka veida, kā panākt, lai „Viltvārža” turpinājums „Valstgribis” būtu vēl aizraujošāks un atmaskojošāks,” saka grāmatas autors Lato Lapsa.
Gaidāms, ka „Valstgribim” nākamgad sekos vēl vienas grāmatas turpinājums – „Kolaborants
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
