Viltus “tiesnešu mācību centra” lieta: Eiropas Komisija atzīst — Latvijā vispār nenotiek tiesnešu apmācība
Imants Liepiņš17.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neakreditētajiem un nelicencētajiem “mācību kursiem” it kā tiesnešu apmācībai tagad uzmanība pievērsta jau Eiropas Savienības līmenī: jaunākajā Tiesiskuma ziņojumā Eiropas Komisija konstatē — Latvijā vispār nav notikusi tiesnešu apmācība, tā ir jāievieš no jauna.
Eiropas Komisija publicējusi ikgadējo tiesiskuma ziņojumu. Tajā analizēta aktuālā situācija tiesiskuma jomā katrā dalībvalstī. Šogad pirmo reizi ziņojums papildināts arī ar katrai dalībvalstij sniegtajām rekomendācijām. Līdzās problēmu apzināšanai EK kā pareizo virzienu tiesiskuma stiprināšanā atzīmē tiesu sistēmas digitalizāciju, darba uzsākšanu tiesnešu apmācības jautājumā un Ekonomisko lietu tiesas veiksmīgi aizvadīto pirmo gadu — tā ziņojumu atreferē sabiedriskais medijs.
Līdz ar to Eiropas Komisija, atzīmējot “darba uzsākšanu tiesnešu apmācības jautājumā”, norāda uz katastrofu, par kuru Pietiek sāka rakstīt pirms gada: atklājās, ka 1995. gadā dibinātā privātā SIA ar nosaukumu “Tiesnešu mācību centrs” (vēlāk veikta pārreģistrācija par nodibinājumu) vairāk nekā 25 gadu garumā rīko nelicencētus un neakreditētus viltus kursus, ko mēģina pasniegt kā “apmācības” tiesnešiem un ar kā palīdzību, nešaubīgi, saņem un legalizē naudu no valsts.
Jebkura apmācības programma jebkurā mācību iestādē — sākot ar bērnudārzu un beidzot ar augstskolu — jāakreditē divu gadu laikā pēc mācību uzsākšanas, bet pēc tam jāveic pārakreditācija ik pēc sešiem gadiem. Savukārt interešu izglītības pulciņiem un pieaugušo tālākizglītības kursiem, ja to ilgums nepārsniedz 130 stundas, pietiek ar pašvaldības Izglītības departamenta izdotu licenci.
Taču “Tiesnešu mācību centram” nekad nav bijusi ne valsts iestāžu izsniegta akreditācija, ne Rīgas pašvaldības izsniegta licence — tādu izziņu jau pirms vairāk kā gada sniedza gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Rīgas domes Izglītības un kultūras departaments.
To, ka viltus “tiesnešu kursu” organizatori zinājuši par likuma prasībām un apzinājušies nepieciešamību akreditēt savu nelegālo rūpalu, apliecina Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) datubāzē redzamais: pēc 15 gadu ilgas nelegālu kursu organizēšanas “Tiesnešu mācību centrs” 2010. gadā beidzot pirmo reizi iesniedza dokumentus, lai mēģinātu legalizēt savas darbības.
Konkrētās trīs “izglītības programmas” bijušas ar nosaukumiem “Novitātes materiālajās un procesuālajās administratīvajās tiesībās”, “Novitātes materiālajās un procesuālajās civiltiesībās”, kā arī “Novitātes materiālajās un procesuālajās krimināltiesībās”. Atbilstoši likumam šīs trīs “mācību programmas” ieguvušas pagaidu licenci vienā datumā — 2010. gada 4. aprīlī, kaut arī nav bijušas sastādītas pēc parauga, lai sāktu darbu pie šo programmu akreditācijas.
Taču tālāko divu gadu laikā šīs “mācības” tā arī nav spējušas saņemt pilntiesīgu akreditāciju. Tas arī bijis vienīgais “Tiesnešu mācību centra” mēģinājums legalizēties: pēc tā izgāšanās “kursi” turpinājušies likumā neatļautā veidā, jo to organizatori acīmredzot sapratuši, ka viņiem labāk nepievērst sev uzmanību.
Nav pat iegūstama pārliecība, ka nelikumīgie viltus kursi tiesnešiem visos gadījumos vispār notikuši — ir aizdomas, ka daudzu nodarbību veikšanas vietā iesaistītās personas sadalījušas naudu, un viss.
Pēc tam, kad šie fakti pirmo reizi tika publicēti pirms gada, Tieslietu ministrija nekavējoties reaģēja ar paziņojumu, ka beidzot tikšot veidota īsta Tieslietu akadēmija. Sākts darbs pie tās metodikas un normatīvās bāzes izstrādes. Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns drīz pēc tam apmeklēja Eiropas Tiesību akadēmiju (ERA) Vācijā, kur tika noskaidrots, ka Latvijas tieslietu nozares pārstāvji jau tagad strauji sākuši piedalīties starptautiskajos ERA mācību kursos, kolīdz tika konstatēta vietējā “Tiesnešu mācību centra” prettiesiskā darbība.
“Latvijā plānotās reformas tiesnešu un prokuroru kvalifikācijas pilnveides sistēmas attīstībai tika atzinīgi novērtētas no Eiropas kolēģu puses,” ziņo Tieslietu ministrija. J. Bordāns ar ERA, Nīderlandes un Vācijas speciālistiem pārrunājis šādu mācību centru darbības principus un mācību nodrošinājumu.
Jauna tieslietu un izmeklētāju mācību centra izveide tāpat izvirzīta kā Tieslietu ministrijas prioritārais projekts Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda plānā: ES finansējums ir plānots 7,5 miljonu eiro apmērā, tas būs pieejams laika periodam līdz 2026. gadam.
Vēl par tēmu: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/eiropas-komisija-iesaka-latvijai-mazinat-politisko-ietekmi-tiesnesu-iecelsana.a465290/
https://pietiek.com/raksti/viltus_tiesnesu_macibu_centra_lieta_paradijusies_nenomaksati_nodokli/
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
