Viltotais paraksts uz tēvu mājas hipotēkas: ko darīt brīdī, kad „tiesu izpildītājs” klauvē pie durvīm?
Vilors Eihmanis08.12.2025.
Komentāri (47)
Iesaki rakstu: 
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Mēs nolīgām pārvaldniekus – politiķus un ierēdņus –, lai viņi rūpētos par māju: jumtu, apkuri, ceļu piebraucamajiem vārtiem. Mēs uzticējām viņiem mājas zīmogu, kamēr paši strādājām uz lauka, rūpnīcās un darbos.
Kas notika patiesībā?
Kamēr mēs strādājām, pārvaldnieki aiz aizvērtiem aizkariem parakstīja dārgus līgumus ar augļotājiem – starptautiskajām finanšu institūcijām.
Viņi teica: “Tas būs jūsu labā. Mēs uzlabosim māju.”
Bet realitātē nauda aizgāja “zelta tapetēm” – pārvaldnieku kabinetiem, konsultantu banketiem un projektiem, kas sabruka vēl pirms pabeigšanas: tukši Rail Baltica posmi, AirBaltic bedres, neskaidri aizņēmumi un aizplūdušie miljoni.
Pārvaldnieki nomainījās, daļa aizbrauca uz Briseles villām. Bet rēķins pienāca nevis viņiem, bet mums – parastajiem iedzīvotājiem.
Tā nav tikai nauda. Tā ir ķīla uz mūsu bērnu nākotni. Banka prasa, lai mēs atdodam savu ražu, samazinām ēdienreizes un pārdodam mēbeles par dzīrēm, kurās mēs nekad nepiedalījāmies.
Kā reaģēt? Tautas rīcības plāns metaforā
Ja tavā vārdā kāds cits ir ņēmis ātros kredītus, tu taču tos nemaksāsi, vai ne? Tu sauc policiju un juristus.
Tautai jāreaģē tieši tāpat.
1. Atvērt “Lielo Virsgrāmatu” (pilns audits)
Jāpārtrauc automātiski maksāt par katru parādu, ko kāds pārvaldnieks ir uzģenerējis.
Jāpieprasa: “Parādiet visus parakstus, dokumentus un reālo naudas izlietojumu.”
Parāds jāsašķiro.Reāls ieguldījums mājā (ceļi, infrastruktūra) – to atzīstam. Nozagts, izšķērdēts, politiski iztirgots – tas ir odiozais parāds. Tas nepieder mums.
2. Pārslēgt parāda nastu uz vainīgajiem (regress)
Parāds nepazūd – mainās maksātājs.
Ja kāds pārvaldnieks ir ieķīlājis māju nelikumīgi vai bez sabiedrības pilnvarojuma, par to jāmaksā no viņa mantas, nevis no medmāsas algas.
Sabiedrībai jāpieprasa:
arestēt bijušo amatpersonu aktīvus,
pārbaudīt ofšoru kontus,
piedzīt līdzekļus no tiem, kas parakstīja neizdevīgos līgumus.
Lai maksā tie, kas lēma.
3. Pasludināt “Mājas Likumu” (suverenitāte)
Tautai jāsaka kreditoriem skaidri: “Šī māja ir mūsu. Mēs vispirms paēdināsim bērnus un tikai tad domāsim par procentiem.”
Cilvēku labklājība valstī ir augstāka vērtība nekā procentu maksājumi bankām.
Tautas tiesības uz izdzīvošanu – pirms jebkuras līguma atrunas.
Morāle
Netaisnība nav tā, ka parāds eksistē.
Netaisnība ir tā, ka par to maksā tie, kas pie galda nebija aicināti.
Tautas pienākums nav klusi pacelt galvu un maksāt par svešām dzīrēm.
Tautas pienākums ir kļūt par Bargu Saimnieku, kas sauc pie atbildības tos, kas māju ieķīlājuši aiz muguras.
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
