Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mani šausmina Sandras Veinbergas Zviedrijas atainojums – viņa runā par “troļļiem un viltusziņām”, bet pati izplata propagandu. Zviedrija šodien ir pilnībā sašķelta līdzīgi kā ASV. Zviedrijas valdošā vara, kultūras elite, lielākie mediji un kreisi noskaņotie ielu huligāni ir par imigrāciju, globālismu, lielajām finanšu korporācijām, bet pret ģimenes institūciju. Pretējā pusē ir klusējošais vairākums, kam pastāvīgi uzbrūk un ķengā Veinberga un viņai līdzīgie.

Tas ir iemesls, kāpēc Zviedrijā tāpat kā pārējā Rietumu pasaulē alternatīvās ziņas gūst arvien pārliecinošāku stāvokli. It īpaši Zviedrijā, jo šeit visi lielākie mediji ir stipri kreisi, salīdzinot ar citām valstīm, un to radītais viltusziņu apjoms ir šausminošs.

Oficiāli ziņojumi atkārtoti rāda, ka Zviedrijas valdošo mediju žurnālisti ir politiski kreisi orientēti: 83% no viņiem balso par sociālistu partijām. Sociālistiskā “zaļā” partija viņu vidū ir sevišķi populāra un saņem 52% žurnālistu balsu (JMG, Gothenburg university, 2013). Zaļā partija uzstāj uz pilnīgu Zviedrijas robežu atvēršanu imigrantiem vīzijā par globalizētu pasauli bez robežām.

Savu kreiso aizspriedumu dēļ viņi, piemēram, atsakās korekti atspoguļot imigrācijas jautājumus un ar multikulturālismu saistītās problēmas. Gadu desmitiem viņi atteikušies informēt par pretimigrācijas partiju SD (“Zviedrijas demokrāti”), un, kad to vairs nebija iespējams ignorēt milzīgā tautas atbalsta dēļ, zviedru prese viņus nomelno un apmelo. Par spīti tam SD pašlaik aptaujās uzrādās kā populārākā partija, kas skaidri rāda to, ka mediji neatspoguļo vienkāršo cilvēku redzējumu.

Tas, kā Veinberga apraksta spēkus, kuri “tiecas sabotēt viedokli vai kompromitēt kādu personu, pārvēršot diskusiju par absurdu”, patiesībā labi raksturo vadošo mediju darbību. Pašlaik pat profesori un eksperti, kuri raksta par to, ka mediji neziņo patiesību, kā atbildi saņem vienīgi nomelnojumus. Žurnālisti apzinās, ka savu pasaules redzējumu atklātās debates aizstāvēt viņi nespētu, tāpēc dara visu, lai no tādām izvairītos. Iekšējās debatēs starp žurnālistiem Publicistu klubā pērn bijušais sabiedriskās TV direktors Mikaels Olssons Al Safandi atzina, ka, piemēram, nekad neielūgtu Donaldu Trampu uz interviju tiešraidē -  viņš to ierakstītu un rediģētu. Šīs ambīcijas “pasargāt tautu” no faktiem ir tas, kas rada patiesu nepieciešamību pēc alternatīviem medijiem, lai Zviedrijā būtu iespējama demokrātiska diskusija.

Mediju loma būtu sabiedrības interesēs inspicēt un atainot valsts vadītājus. Zviedrijas mediji dara pretējo - viņi uzbrūk un nomelno vienkāršos pilsoņus, kuri uzdrīkstas uzstāties pret valsts vadītājiem un pašreizējo valsts politiku.

Tas ir tas, ar  ko nodarbojas “Troll hunters”. Ļoti bēdīgi slavens ir laikraksta “Expressen” piemērs, kas 2013. gadā ar kreiso ekstrēmistu un noziedznieku palīdzību uzlauza interneta forumus nolūkā noskaidrot identitātes cilvēkiem, kuri anonīmi bija pauduši kritiskus viedokļus par masu imigrāciju. ”Expressen” žurnālisti pat klauvēja pie šo cilvēku durvīm un bāza sejās kameras. Mērķis ir atbaidīt jebkuru no brīvas uzskatu paušanas pat anonīmos forumos.

Vadošie mediji Zviedrijā nereti piekarina “Putina propagandas” birku kritikai, kas tiek veltīta to viltusziņām. Tas ir vājš attaisnojums. Manā avīzē šādas viltusziņas atmaskojam katru nedēļu, taču man par to neviens no ārvalstīm nemaksā. Mana ģimene devās bēgļu gaitās no komunistiskās Čehoslovākijas, un iemesls, kādēļ šodien es strādāju alternatīvajā medijā, ir vēlme darboties demokrātijas un vārda brīvības labā, redzot, ka Zviedrijā tā ir apdraudēta. Varu apliecināt, ka starp mani un Krieviju nepastāv nekāda saikne - esam brīvi žurnālisti, kas nav saistīti ne ar vienu valsti vai organizāciju.

Pastāv bezpeļņas alternatīvi ziņu kanāli, kurus neviens nekoordinē. Tās ir pilsoniskas iniciatīvas, jo cilvēki jūt nepieciešamību pēc patiesības atspoguļošanas. Šī ir pilsoniskā demokrātija tās labākajās izpausmēs. Pretējo var teikt par vadošajiem medijiem, kuri pamatā pieder divām lielām ģimenēm - Bonnieriem un Hjorne.

Veinberga piemin arī tā saukto ”feminismu”. Zviedrijas feministes ir spēcīgs lobijs, kam nav atbalsta tautas masās – ne starp sievietēm, ne vīriešiem. Caur institūcijām viņas uzspiež savus uzskatus vienkāršajiem cilvēkiem, piemēram, velkot zēniem bērnudārzos svārkus un liedzot “dzimumlomas kodējošas” (“gender coded”) rotaļlietas – piemēram, mašīnas vai lelles. Viens no viņu sasniegumiem ir Ziemeļu Kaujas grupas Afganistānā simbolikā ietvertās lauvas kastrēšana, jo tas esot izskatījies “pārāk vīrietīgi”. Cilvēkiem šis neprāts ir apriebies. Veinbergas rakstītais tikai atkārto Zviedrijas vadošo žurnālistu viedokli, kamēr viņi paši trīc savās debesskrāpju redakcijās, brīnoties, kāpēc tirāžas strauji krīt. Lielākā vakara laikraksta ”Aftonbladet” tirāža ir nokritusies no 450 tūkstošiem 2000. gadā līdz 124 tūkstošiem 2015. gadā. Vēlāk viņi atteicās publiskot datus. Visi valdošie mediji ir atteikušies no vispārpieņemtā standarta publiskot tirāžu apjomus, jo viņi tos vēlas slēpt.

Un tam ir iemesls. Cilvēkiem ir apnicis pasaules redzējums, ko uztiepj kā “ziņas”. “Dagens Nyheter” galvenais redaktors Peters Volodarskis, uzsākot amata pienākumu pildīšanu 2013. gadā, uzsvēra, ka koncentrēsies uz “pasaules redzējumā balstītu žurnālistiku” (“agenda driven journalism”). Viņa vadībā atlaisti visi godīgie žurnālisti, un pašlaik avīzi katru dienu pilda viltusziņas, par ko kaunas pat citi autoritatīvie mediji.

Tas, ko raksta Veinberga, ir tikai kārtējās vadošo mediju viltusziņas, pie kā esam pieraduši Zviedrijā, un šeit neviens viņai vairs neticētu.

* Laikraksta ”Nya Tider” galvenais redaktors

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...