Viltotā tiesas audio protokola lietā atsaka kasācijas sūdzības izskatīšanu
PIETIEK11.04.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Civilprocesā, kurā par viltotu tiesas audio protokolu sākts kriminālprocess, Augstākā tiesa atteikusi kasācijas sūdzības izskatīšanu, lai gan viltots tiesas protokols ir nepārprotams procesuālo tiesību pārkāpums. Turklāt tieši viltotais protokols liedz kasācijas sūdzībā pamatot, kādēļ spriedums nav taisnīgs.
Pietiek jau ziņoja, ka Viesturs Lagzdiņš – kādas civillietas atbildētājs par Rīgas apgabaltiesas veikto audioieraksta viltošanu bija uzzinājis, kad vēlējies rakstīt kasācijas sūdzību.
Tā kā tiesnesis Uldis Danga tiesas sēdē nav ļāvis viņam izteikties par prasības summas aprēķiniem, viņš uzskatījis, ka noticis procesuāls pārkāpums, un par to nolēmis sniegt kasācijas sūdzību.
Lai kasācijas sūdzībā precīzi norādītu tiesas sēdē teikto, Lagzdiņš pieprasījis no tiesas sēdes audio protokolu un sev par lielu pārsteigumu konstatējis, ka tiesneša teiktais, kas viņam no tiesas sēdes labi palicis atmiņā, pēkšņi ierakstā vispār nav dzirdams.
Lagzdiņš audioierakstam lūdzis veikt ekspertīzi Valsts policijas kriminālistikas pārvaldē, kuras eksperts viennozīmīgi konstatējis, ka audioieraksts ir montēts. Turklāt eksperts arī konstatējis, ka to nevarēja izdarīt pats Lagzdiņš, jo audio fails ierakstīts vienreiz ierakstāmajā kompaktdiskā.
Lai gan Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina (attēlā) sākotnēji bijusi ļoti ieinteresēta par Valsts policijas kriminālistikas pārvaldes konstatēto tiesas sēdes audioieraksta viltošanu un mudinājusi iesniegt visus pierādījumus un dokumentus, tomēr pēc to saņemšanas viņas attieksme krasi mainījusies. Tiesa, Valsts policijā par audio protokola viltošanu sākts kriminālprocess.
Tomēr Augstākā tiesa atteikusi izskatīt Lagzdiņa kasācijas sūdzību, paužot uzskatu, ka jautājuma par audio sēžu protokola viltošanu izskatīšana neietilpst kasācijas tiesas kompetencē. Pēc tiesas domām, kasācijas sūdzība nesatur argumentus, kā audio ieraksta viltošana varēja novest vai noveda pie lietas izskatīšanas nepareiza iznākuma.
Savukārt Kucina atbildē Lagzdiņam plaši pārstāstījusi, par ko notiek tiesāšanās, kādus lēmumus pieņēmusi katras instances tiesa, kādi bijuši pilna tiesas sprieduma kavēšanās iemesli, kā arī ar likumu pantu pieminēšanu skaidrojusi, kādēļ pieļaujama pilnā tiesas sprieduma kavēšanās un ka tiesnesis ar pilnā tiesas sprieduma kavēšanos neko nav pārkāpis.
Taču jautājumā par audioieraksta viltošanu Tieslietu ministrijas amatpersona bijusi visnotaļ lakoniska. “Norādām, ka arī Tieslietu ministrija, veicot pārbaudi saistībā ar Jūsu iesniegumā norādīto, Jūsuprāt, notikušo 2015.gada 16.septembra tiesas sēdes audio protokola montāžu, noklausoties audio protokolu, secinājusi, ka no minētā tiesas sēdes audio protokola nav izgriezti skaņu fragmenti,” paziņojusi valsts sekretāra vietniece, kaut gan Kriminālistikas pārvaldes eksperta veikto ekspertīzi savā atbildē vispār nav pieminējusi.
Lagzdiņš ir pārliecināts, ka tiesas audio protokola viltošana ir izdevīga prasītājam, kurš jau astoņus gadus ar vairākām tiesvedībām neveiksmīgi cenšas viņu kopā ar deviņgadīgo meitu izlikt no denacionalizētā īpašuma.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
