Iesaki rakstu: 
Lai arī prokuratūra pagājušajā nedēļā paziņoja, ka premjera Valda Dombrovska (Vienotība) rezolūcija KNAB priekšniekam Normundam Vilnītim par viņa pērn pavasarī sākto KNAB reformu atcelšanu bijusi likumīga, reformas birojā tas pagaidām neapturēs. Kā jau Pietiek prognozēja, Vilnītis jau pirmdien priekšpusdienā paziņoja par prokuratūras atzinuma pārsūdzēšanu. Tagad par Vilnīša sūdzību būs jālemj ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram.
Tādējādi sagaidāms, ka vēl vismaz pāris nedēļas netiks pielikts punkts konfliktam par Vilnīša īstenotajām KNAB reformām, kas raisījušas asas nesaskaņas KNAB iekšienē. Līdz ar prokuratūras lēmuma pārsūdzēšanu paildzināsies arī premjera rīkojuma par KNAB reformu atcelšanu izpilde.
Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors Juris Pēda, kurš pēc Vilnīša iesnieguma vērtējis premjera Dombrovska rīkojuma par KNAB reformu apturēšanas likumību, vadījies pēc tā, ka premjers kā augstākstāvoša amatpersona var apturēt zemāka ranga amatpersonu izdotos rīkojumus.
Kā liecina, prokuratūras atzinums, kas ir Pietiek rīcībā un kuru Pietiek publisko, virsprokurors nav analizējis premjera rīkojuma motivāciju un to, vai Vilnīša īstenotā KNAB reforma tiešām ir prettiesiska.
Secinājums par to, ka premjeram bijušas likumīgas tiesības atcelt Vilnīša rīkojumu par KNAB reformām, kuras Dombrovskis uzskata par prettiesiskām, prokuratūras skatījumā izriet no Valsts pārvaldes likuma normām, kas nosaka padotību valsts pārvaldē.
Proti, balstoties uz Valsts pārvaldes likumu, virsprokurors Pēda atzinis, ka premjeram kā KNAB pārraugam un augstākstāvošai amatpersonai bija tiesības atcelt zemākas iestādes vai amatpersonas prettiesisku lēmumu. Tas ir, premjers kā KNAB pārraugs un kā augstākā amatpersona ir tiesīgs atcelt Vilnīša kā zemākas amatpersonas lēmumus, ja tie, pēc premjera domām, ir prettiesiski.
Vērtējot no Vilnīša pozīcijām, Pēdas atzinums faktiski paver iespējas Vilnītim to pārsūdzēt ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, tādējādi pagarinot laiku, kurā būs skaidrs, vai KNAB priekšnieks izpildīs premjera rīkojumu un atcels lēmumu par nevienprātīgi vērtētajām KNAB reformām.
Oficiāli KNAB preses pārstāve Ieva Karlsberga, kura pagājušajā piektdienā Pietiek vēl atturējās komentēt, kā Vilnītis rīkosies saistībā ar prokuratūras atzinumu un vai ir gatavs izpildīt premjera rīkojumu par biroja reformu apturēšanu, pirmdien informēja, ka KNAB šefs ir Pēdas atzinumu pārsūdzējis.
Rezolūciju par Vilnīša īstenoto KNAB reformu atcelšanu premjers izdeva 12.janvārī. Savukārt Vilnītis neilgi pēc premjera rezolūcijas vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot „skaidrot un izvērtēt Ministru prezidenta rīcības”, tiesiskumu un likumību. Līdz ar šo iesniegumu Vilnītis paziņoja, ka līdz prokuratūras atzinuma saņemšanai nolēmis uzskatīt, ka viņa 2010.gada 1.aprīļa rīkojums par grozījumiem KNAB reglamentā par izmaiņām biroja struktūrā ir spēkā.
Konflikts KNAB starp Vilnīti un viņa vietniekiem Jutu Strīķi un Andri Vilku saasinājās pērn pavasarī, pēc tam kad Vilnītis ieviesa izmaiņas KNAB struktūrā, nolemjot veidot operatīvo darbinieku grupu, kas strādā viņa tiešā pakļautībā, nevis Strīķes pārraudzībā. Vilnītis skaidrojis, ka ar jauno struktūru vēlas paplašināt KNAB darbu reģionos, savukārt viņa vietnieki Strīķe un Vilks pauduši bažas, ka Vilnītis vēlas palielināt savu ietekmi birojā.
Novembrī KNAB darbinieki ar iesniegumu vērsās pie premjera, norādot uz 72 Vilnīša pārkāpumiem, vairāki no tiem ir ļoti nopietni un vedina spriest par dienesta stāvokļa izmantošanu un informācijas nopludināšanu. Tie nonākuši Ģenerālprokuratūras uzmanībā, kas sākusi pārbaudi. Pagaidām nav zināms, kad prokuratūra pārbaudi pabeigs. Neoficiāli izskan, ka pēc šīs pārbaudes būs zināms, vai premjers aicinās veidot speciālu komisiju, kas lemtu par Vilnīša atbilstību amatam un pēc tam rosinātu Saeimu lemt par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata.
Līdz šim Vilnīti no potenciālās KNAB šefa amata zaudēšanas glābis tas, ka to nav atbalstījuši apvienības Vienotība partneri valdošajā koalīcijā Zaļo un zemnieku savienība. Arī ar citām 10.Saeimā pārstāvētām partijām Vienotībai nav izdevies panākt vairākumu šādam lēmumam.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
