Vilnītis pārdomājis par neatklājamo KNAB darbinieku izglītības līmeni
L. Lapsa25.03.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam kad Administratīvā rajona tiesa sākusi administratīvo lietu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīcību, tā priekšniekam Normundam Vilnītim izlemjot slēpt ziņas par KNAB darbinieku izglītības līmeni, biroja vadītājs pēkšņi pārdomājis - izrādās, šī tomēr, iespējams, nemaz neesot tik neizpaužama informācija.
Administratīvā lieta pēc Pietiek pārstāvja pieteikuma tika sākta pēc tam, kad Vilnītis atteicās atklāt, vai atbilstošu izglītību ir ieguvis KNAB izmeklētājs Ruslans Balakleiskis, kurš bija pieņēmis lēmumu izbeigt kriminālprocesu par Starptautiskās lidostas Rīga un aviokompānijas Ryanair slepeno līgumu.
Balakleiskis, kuram, kā var noprast no viņa amatpersonas deklarācijas, nav augstākās ekonomikas vai finanšu izglītības un pirms darba KNAB bija strādājis par vecāko inspektoru Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldē, lēmumu izbeigt kriminālprocesu bija pamatojis ar to, ka līgums esot „veicinājis Latvijas aviācijas nozares attīstību pēdējo gadu laikā”.
Šādu pamatojumu izmeklētājs bija minējis par spīti gandrīz miljonu latu lieliem zaudējumiem, kurus valstij radījis Aināra Šlesera parakstītais līgums starp lidostu Rīga un Ryanair, par ko revīzijas atzinumā bija norādījusi Valsts kontrole. Kā zināms, jūnijā pēc Valsts kontroles sūdzības Ģenerālprokuratūra uzdeva KNAB izmeklēšanu šajā kriminālprocesā atjaunot, savukārt pašlaik tiek domāts, kādā veidā būtu iespējams mainīt Latvijas valstij ļoti neizdevīgos līguma noteikumus.
Saskaņā ar Vilnīša sākotnēji oficiālā vēstījumā pausto pārliecību sabiedrībai neesot jāzina, kādu izglītību ieguvis un attiecīgi cik kompetents vienā vai otrā jomā ir konkrēts KNAB izmeklētājs, jo šādas ziņas esot attiecināmas uz „fiziskās personas privāto dzīvi”. Šādu skaidrojumu Vilnītis sniedza, nevēloties sniegt atbildi uz jautājumu, cik bieži KNAB kriminālprocesu virzīšana saistībā ar iespējamiem apjomīgiem kaitējumiem valsts ekonomikai tiek uzdota cilvēkiem bez augstākās ekonomiskās, finanšu vai līdzīgas izglītības.
Savukārt tagad pēc administratīvās tiesvedības sākšanas Vilnītis savu stingro nostāju pēkšņi mainījis un apgalvo, ka birojs esot atkārtoti vērsies pie Balakleiska, „kas Fizisko personu datu aizsardzības likuma izpratnē ir attiecīgo datu subjekts, lūdzot viņam apstiprināt savu nostāju par informācijas, kas saistīta ar viņa izglītību, izsniegšanu datu pieprasītājam”.
Tad arī izrādījies, ka sāktā tiesvedība ir mudinājusi Balakleiski piekrist ar viņa iegūto izglītību saistītās informācijas publiskošanai, tiesa, tikai gadījumā, ja tiks noskaidrots, kāds ir šīs pieprasītās informācijas izmantošanas mērķis, kas KNAB esot pilnīgi neskaidrs un nesaprotams.
Tiesa, vienlaikus paskaidrojumos Administratīvajai rajona tiesai Vilnītis paliek pie savas iepriekšējās nostājas: „Ziņas par Izmeklēšanas nodaļas izmeklētāja R.Balakleiska izglītību ir attiecināmas uz fiziskās personas privāto dzīvi, līdz ar ko ir uzskatāmas par ierobežotas pieejamības informāciju, kura tiek aizsargāta ar likumu. Proti, Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk — ANO) Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas 12.pantu, ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 17.pantu, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantu, Latvijas Republikas Satversmes 96.pantu, Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6.pantu un Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 4.punktu.”
Tāpat saistībā ar pieprasījumu par KNAB izmeklētāja izglītību un to, vai KNAB būtiskus lēmumus nepieņem darbinieki bez adekvātas izglītības ekonomikas vai finanšu jomā, Vilnītis tiesai norādījis, ka „valstij ir pienākums ne vien pašai nepamatoti neiejaukties indivīdu privātajā dzīvē, kuras saturu veido — personas identitāte, fiziskā vai garīgā integritāte, tostarp, gods un cieņa, sava dzīves telpa, seksuālās darbības un sociālās attiecības - attiecības ar citām personām, ieskaitot informāciju par šīm attiecībām, bet arī pasargāt viņus no līdzpilsoņu un masu mediju neadekvātiem aizskārumiem”.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
