Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pretrunīgi vērtētais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis vērsies ar iesniegumu pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, apstrīdot premjera rezolūciju par starpinstitūciju komisijas darba atjaunošanu un uzdevumu iesniegt priekšlikumus par jaunu KNAB struktūras modeli. Tikmēr premjers izdevis jaunu, precizētu rezolūciju, līdz ar kuru Vilnīša prokuratūrā apstrīdētā rezolūcija spēku jau zaudējusi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Vilnītis vērsies ar iesniegumu pie ģenerālprokurora Kalnmeiera, lūdzot izvērtēt premjera Valda Dombrovska 13.novembrī attiecībā uz KNAB izdotās rezolūcijas tiesiskumu.

Prokuratūras preses centrā otrdien vakarā Pietiek apstiprināja, ka Vilnīša iesniegumus ir saņemts un tiks nodots adresētam - ģenerālprokuroram Kalnmeieram.

Tiesa, Vilnīša iesniegums par 13.janvāra premjera rezolūcijas tiesiskuma apstrīdēšanu varētu būt novēlots, jo Dombrovskis pa šo laiku saistībā ar KNAB jau izdevis jaunu, precizētu rezolūciju. Līdz ar to iepriekšējā rezolūcija, kuru apstrīd Vilnītis jau vairs nav spēkā.

To, ka premjers ir parakstījis jaunu rezolūciju par KNAB, Pietiek apstiprināja Dombrovska preses pārstāvē Līga Krapāne. Pēc viņas teiktā, jaunajā rezolūcijā precizēts starpinstitūciju komisijas sastāvs un nedaudz precizēts arī rezolūcijas saturs, nosakot, ka atzinumu komisija sniedz premjeram, nevis Valsts prezidenta vadītajai Nacionālās drošības padomei (NDP). Līdz ar to no komisijas sastāvā izslēgts Valsts prezidenta pārstāvis, nacionālās drošības padomnieks Raimonds Rožkalns.

Ar 13.novembra rezolūciju premjers pagarināja KNAB reformas izvērtēšanas starpinstitūciju komisijas darbu, uzdodot tai analizēt Vilnīša rīcības atbilstību labas pārvaldes principiem, kā arī tās tiesiskos aspektus. Rezolūcijā bija noteikts, ka Vilnīša rīcības novērtējums un priekšlikumi par biroja struktūras jauno modeli komisijai jāsagatavo un jāiesniedz premjeram līdz nākamā gada 10.janvārim. Savukārt Vilnītim premjers uzdeva līdz 6.decembrim sagatavot un iesniegt priekšlikumus par KNAB struktūras jauno modeli, nosakot, ka pirms tam tie jāizskata KNAB padomē un jāsaskaņo ar starpinstitūciju komisiju.

Tāpat Dombrovskis uzdeva komisijai izvērtēt biroja priekšnieka atsevišķu lēmumu un faktiskās rīcības tiesiskumu un atbilstību valsts interesēm un demokrātiskās pārvaldes principiem. Ar 13.novembra premjera rezolūciju tika mainīts arī komisijas sastāvs, Saeimas deputāta mandātus zaudējušo Jura Dalbiņa (TP) un Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) vietā ieceļot jaunajā parlamentā ievēlētos Gundaru Daudzi (ZZS) un Aināru Latkovski (Vienotība).

Situāciju KNAB sarežģījusies kopš pavasara, lielākā daļa biroja darbinieku, to vidū KNAB priekšnieka vietnieki Juta Strīķe un Alvis Vilks neatbalsta Vilnīša iecerētās KNAB reformas, uzskatot, ka to mērķis ir vājināt KNAB lomu korupcijas apkarošanā.

Konflikts vēršas plašumā, Strīķe un Vilks otrdien solīja premjeram un ģenerālprokuroram iesniegt informāciju par aptuveni 70 prettiesiskām Vilnīša darbībām.

Tiesa, lai arī konflikts KNAB vadībā ir tik saasināts, premjers pagaidām nav saņēmies radikāliem risinājumiem, piemēram, lēmumam rosināt Vilnīša atstādināšanu. Tas skaidrots ar to, ka nav politiskas vienošanās, kas nodrošinātu parlamentā balsu vairākumu Vilnīša atstādināšanai.

Kuluāros arī izskan, ka valdība līdz 2011.gada budžeta pieņemšanai nav gatava radikāli risināt samilzušo konfliktu KNAB un tā vadībā.

Vilnītis prokuratūrā vērsās jau jūnijā, kad apstrīdēja premjera rezolūciju, ar kuru Dombrovskis viņam uzdeva atcelt iecerēto KNAB reorganizāciju un grozījumus biroja reglamentā. Toreiz prokuratūra atzina, ka Vilnītis rīkojies savas kompetences ietvaros. Augustā pēc NDP ierosinājuma tika izveidota speciālā starpinstitūciju komisija, kura vadīja virsprokurors Arvīds Kalniņš un kurā darbojās arī SAB un Drošības policijas priekšnieki.

Pietiek rakstīja, ka komisija savu atzinumu par Vilnīša iecerētajām KNAB reformām sniedza oktobra beigās, un tajā bija secināts, ka Vilnītis, plānojot biroja reformu, lai uzlabotu darbu reģionos, rīkojies likumīgi. Vilnītis bija piedāvājis tādu biroja reorganizācijas shēmu, pret kuru kategoriski iebilda vairums KNAB darbinieku.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi