Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī eseja būs par nejēdzību, kas neatkarīgā Latvijā ilgst jau divdesmit gadus un joprojām norisinās un nemaz netaisās mazināties. Proti, runa ir par vilku medībām, kuras par pašsaprotamu izpriecu uzskata padomju mednieku lobijs un kuras bezmaz vai tiek pasniegtas kā neatņemamas tiesības.

Šis ir viens no daudzajiem jautājumiem, kas parāda un izgaismo atšķirības starp vērtībām Latvijas sabiedrībā un Rietumiem. Tāpat šis jautājums apliecina būtisku plaisu starp Atmodas doto iespēju katram Latvijas iedzīvotājam dzīvot tā, lai nebūtu pretrunu starp domām, vārdiem un darbiem (pretēji tam kā bija PSRS, kur neatņemama ikdienas sastāvdaļa bija liekulība) un atbildēt par savu rīcību.

Jo patiesā Republikā būtu tikai pašsaprotami, ka cilvēki, redzot, ka kaut kas nav kārtībā, nevis gaida, kad valdība vai kāda partija šo kaut ko savedīs kārtībā, bet gan paši sāk rīkoties, organizēties, meklēt domubiedrus, lai tādejādi mazinātu vai pat pilnībā novērstu šo attiecīgo nejēdzību.

Tas attiecas gan uz apkārtējās vides aizsardzību, veselības aprūpes sistēmu, izglītības sistēmu, labklājību, nevienlīdzības padziļināšanos, gan arī valsts drošību. Jo atsevišķu indivīdu solidaritāte iederas okupācijā vai piedien dzimtcilvēkiem feodālā iekārtā, bet nomināli brīvai Republikai piedien daudzskaitlīgu demokrātisku organizāciju/interešu grupu solidaritāte jeb tas, ko sauc par aktīvu, demokrātisku, pilsonisku sabiedrību t. i. prasme pašorganizēties ir pašsaprotama un neatņemama ikdienas sastāvdaļa (piemēram, Norvēģijā katrs iedzīvotājs darbojas vidēji divās nevalstiskajās organizācijās).

Īsumā mans viedoklis par vilku un lūšu medību aizliegšanas jautājumu ir šāds: mednieki negrib vilkus un lūšus, jo tie nogalinot “viņu” staltbriežus, aļņus, stirnas, mežacūkas (bet tās ir pilnīgas blēņas, jo vilki pārsvarā nomedī vecos, savainotos, jaunos, bet tieši mednieki ir tie, kas cenšas nomedīt spēcīgākos, veselīgākos zālēdājus savām trofejām un foto „ģimenes albumam” - līdz ar to nevis vilki negatīvi ietekmē zālēdāju pārnadžu populācijas kvalitāti, bet gan tieši mednieki).

Nākamais aspekts ir, ka vilkus un lūšus izšauj “pēc pilnas programmas”, bet ar pārnadžu kvotām tā pašvaki - līdz ar to tie savairojas pārmēru un ziemā lien iekšā pat pilsētās (piemēram, es pats 2010.gada ziemā Valmierā regulāri redzēju kā ap pusdienlaiku stirnas ganās pie J. Daliņa stadiona, kas ir pārsimt metru attālumā no centra!), un bargās ziemās šīs mākslīgi uzpūstās pārnadžu populācijas nomirst no bada (jo nepietiek zaļās barības, un lai mednieki nelielās TV kameru priekšā, kā viņi barojot tās pa ziemu - tos trīssimt tūkstošus viņi ne fiziski, ne finansiāli nevar pabarot!).

Pārāk lielās meža zālēdāju populācijas nodara kaitējumu gan zemniekiem, izpostot viņu sējumus, gan valsts mežiem un privātajiem meža īpašniekiem, noēdot jaunos kociņus (līdz ar to tā ir netieša Latvijas nodokļu maksātāju subsīdija padomju mednieku lobijam).

Ne mazāk aktuāls ir bebru jautājums, kuri savairojas pār mēru (jo vilkus, kuriem vasaras periodā bebri sastāda 15 - 30% no barības daudzuma, izšauj, bet ar bebriem un Eiropas Komisijas ierobežojumiem mednieki negrib “ķēpāties”), pārpurvo meža platības, kas, starp citu, noved arī pie odu un dunduru savairošanās.

Latvijas Valsts mežu prezidents Roberts Strīpnieks apgalvo: „Viena bebru saime vien gadā var nodarīt 150 000 latu lielu skādi, ja uztaisa dambi sev pietiekami veiksmīgā vietā un bojā aiziet ap 200 hektāru meža.” Bet bebru Latvijā ir ap 100 000, lai gan Meža dienests nu jau kaut ko stāsta par 150 000. Un tas viss ir kontekstā, kad Eiropa negrib, lai medī bebrus, un medniekiem nav interese tos medīt, toties vilkus un lūšus (kas var samazināt bebru populāciju) šiem patīk nošaut gada kvotu jau mēneša laikā.

Pārāk lielās stirnu, staltbriežu u.c. populācijas izraisa autoavāriju pieaugumu uz ceļiem, kas noved arī pie cilvēku nāves, savainojumiem un bojātām mašīnām - un tas bija ZINĀMS JAU IEPRIEKŠ, ka ar šādu medību politiku pieaugs stirnu, staltbriežu, mežacūku u.c. skaits un ka tas neizbēgami novedīs pie autoavāriju pieauguma.

2009.gadā Ceļu policijā reģistrētie dati par ceļu satiksmes negadījumiem ar dzīvniekiem uzrādīja, ka pavisam notikuši 473 negadījumi un 18 gadījumi ar cietušajiem, kā rezultātā 2 cilvēki gājuši bojā un 23 ievainoti.

Tāpat arī komentārus neprasa ētikas jautājums - lai padomju mednieki (jo vairums ir pusmūža gados un tātad auguši un noformējušies PSRS un padomju mednieku tradīcijās izaudzinājuši arī tos, kuri dzimuši un auguši jau neatkarīgā Latvijā), varētu gūt kaifu izpriecu medībās, tiek ignorētas sabiedrības intereses (zemnieku sējumi, LVM apmežotās platības, avārijas, pārpurvotās platības), vilku un lūšu dzīvības, un piedevām, lai novestu šo nejēdzību līdz absurdam, - bargās ziemās šīs mākslīgi uzpūstās populācijas bada nāves dēļ samazinās par 60% (laikrakstu virsraksti pavasarī) . Jautājums - kāda jēga tam visam?

Secinājums skaidrs, kāda ir prioritāte - nevis saglabāt un aizsargāt sugu daudzveidību, bet gan saglabāt padomju mednieku (kuru kopskaits nepārsniedz 1% no Latvijas iedzīvotājiem) privilēģijas uz slimām izpriecām uz sabiedrības interešu rēķina un uzspiest pārējai sabiedrībai savu slimīgo ideoloģiju par padomju mednieku kā „līdzsvara uzturētāju Latvijas mežu ekosistēmā”.

Medniekiem patīk izrunāties par to, cik ļoti daba ir pārmainīta un cik ļoti liela tāpēc esot vajadzība pēc mednieku pakalpojumiem ( jo citādi viss sabrukšot pilnībā un iziešot ārpus kontroles). Bet pati dzīve parāda, ka viss ir pavisam citādāk - ka tieši mednieki ir tie kas neļauj dabai noregulēt/līdzsvarot procesus ekosistēmā (maksimāla medību slodze aizsargājamai sugai un mākslīgi uzpūstas pārnadžu populācijas, kas pat ne bargā, bet parastā ziemā sarūk par 60%). Tātad nevis sakārto procesus, bet rada problēmas un piedevām vēl apdraud līdzcilvēku dzīvības, veselību un īpašumu.

Runājot par mājlopu zudumiem, pietiek tikai uzmest aci datiem, lai saprastu, ka visas rūpes par lopkopjiem ir pozēšana un lēts propagandas triks. Mājlopu galvenais nāves cēlonis ir elpošanas un gremošanas trakta problēmas, dzemdību komplikācijas un slimības. Tāpat klaiņojoši suņi mājlopiem nodara lielāku postu nekā vilki, nemaz nerunājot par mājlopu zādzībām. Turklāt vilku postījumiem ir lokāls raksturs (un konkrēti pagājušogad vispār nebija neviena gadījuma, kur vilki nokostu kādu mājlopu), bet izšauti tie tiek pa visu valsts teritoriju.

Interesanti ir arī šādi dati: liellopu skaits 1990.gadā - 1,439 miljoni, bet 2004.gadā - 0,379 miljoni. Aitu skaits 1990.gadā - 165 000, bet 2004.gadā - 39 200. Zirgu skaits 1990.gadā - 31 000, bet 2004.gadā - 15 400. Bet, kā zināms, neviens reformators vēl nav iekļauts medījamo sugu skaitā.

Turklāt nevajag aizmirst, ka mājlopi ir pilnīgi neaizsargāti vilku priekšā (nav ne ātruma, ne iemaņu izmantot apkārtējo vidi, lai paglābtos), tāpēc atstāt mājlopus vairākas diennaktis ganīties mežmalā neierobežotā teritorijā ir pilnīgi bezatbildīgi. Un pēc tam vainot vilkus ir liekulīgi.

Tālāk - Valsts meža dienesta dati runā paši par sevi:

1) stirnu skaits Latvijas mežos 1997.gadā bija 38 419 ( lielākais pieļaujamais nomedīšanas apjoms bija noteikts 4 214 stirnas; nomedītas tika 2 137 stirnas), bet 2009.gadā jau bija 240 204 stirnas;

2) staltbriežu skaits Latvijas mežos 1997.gadā bija 20 460 ( lielākais pieļaujamais nomedīšanas apjoms bija noteikts 4 219 staltbrieži; nomedīti tika 2 675 staltbrieži), bet 2009.gadā jau bija 37 530 staltbrieži;

3) aļņu skaits Latvijas mežos 1997.gadā bija 6 974 ( lielākais pieļaujamais nomedīšanas apjoms bija noteikts 1 288 aļņi; nomedīti tika 994 aļņi), bet 2009.gadā jau bija 15 004 aļņi;

4) meža cūku skaits Latvijas mežos 1997.gadā bija 15 228 ( lielākais pieļaujamais nomedīšanas apjoms bija noteikts 7 037 meža cūkas; nomedītas tika 4 061 meža cūkas), bet 2009.gadā jau bija 66 669 meža cūkas.

Tajā pašā laikā vilku skaits no aptuveni 900 īpatņiem 90. gadu nogalē dažu gadu laikā tika samazināts līdz 300 vilkiem 2002.gadā, un, tikai iestājoties Eiropas Savienībā, kas pieprasa dalībvalstīm piešķirt vilkiem aizsargājamas sugas statusu, vilku skaits ir it kā nostabilizējies 500 - 600 vilku robežās.

Bet tā tikai liekas. Jo, nedaudz painteresējoties, izrādās, ka ar esošo 150 - 200 nošaujamo vilku kvotu Latvijas vilki nespēj atjaunoties un to skaits patiesībā sarūk! Vienīgais faktors, kas ļauj saglabāt vilku populāciju 500 - 600 īpatņu robežās un izvairīties no Eiropas Komisijas sankcijām, ir vilki, kas ieceļo Latvijā no kaimiņzemēm (pārsvarā no Krievijas un Baltkrievijas). Un to apstiprina molekulāri ģenētiskie pētījumi.

Ņemot vērā, ka vilks gadā vidēji patērē 500 - 800 kg gaļas (17 - 27 stirnas ar vidējo ķermeņa masu 30 kg), iznāk, ka kopumā 600 vilku populācija gadā patērē 10 200 - 16 200 stirnas. Jāatceras, ka medniekiem gada kvota 2008.gadā bija ap 40 000 stirnām. Un tas tikai stirnu kontekstā, bet ir jau vēl arī staltbrieži, aļņi, mežacūkas, bebri. Kaut kas no stirnām tiek arī lūšiem, bet secinājums ir skaidrs - padomju mednieka mentalitāte necieš, ka viņam būtu jādala „mūsu” staltbrieži, stirnas, mežacūkas u.c. ar kaut kādu tur aizsargājamo sugu vai vēl kādu citu plēsēju.

 Un tā vien liekas, ka Latvijas mednieki ir aizķērušies laikā un telpā un joprojām uzvedas kā Padomju Savienībā, kur vilks bija kaitnieka statusā un bija attiecīga samaksa par šī kaitnieka nogalināšanu. Tas nekas, ka vilki citur pasaulē ir savvaļas simboli un tiek īpaši aizsargāti.

Diemžēl visa šī padarīšana neaprobežojas tikai ar kaut kādiem abstraktiem medniekiem. Pietiek nedaudz painteresēties, lai saprastu, ka tie, kas uzskata vilkus par kaitēkļiem un medniekus kā vienīgos, kas uztur lietas vismaz kaut cik pieņemamā kārtībā, ietver gan Valsts meža dienesta un Latvijas Valsts mežu ierēdņus (kuru valdēs ir aktīvi mednieki), gan politiķus nacionālā un pašvaldību līmenī, gan lielā biznesa pārstāvjus (Kargins, Šmidre, Ventspils kontingents), gan plašsaziņas līdzekļus (Latvijas Avīze, Neatkarīgā Rīta Avīze un mednieku veidots raidījums LTV Uz meža takas), gan arī akadēmiskās aprindas (LLU Meža fakultātē studiju kursu “Medniecība” pasniedz A. Dreimanis, kam joprojām dzīvnieki iedalās „derīgajos” un „kaitīgajos”).

Kārtējais apliecinājums šai realitātei bija 2009.gada novembrī sākušais skandāls par mednieku apliecību viltojumiem. Laika posmā no 2006.gada līdz 2009.gadam mežos ar ieročiem rokās devās vesels bars cilvēku (vismaz 162), kuru mednieku apliecību likumība radīja lielas aizdomas. Starp šiem šaubīgajiem tipiņiem atradās arī pazīstamu politiķu vārdi.

Veids, kā iegūt mednieka apliecību, ir šāds - 40 stundu ilgs mācību kurss, jānokārto teorētisko zināšanu pārbaude, kurā jābūt gatavam atbildēt uz jebkuru no 800 jautājumiem medību un veterinārajās zinībās, kā arī sekmīgi jānoliek eksāmens praktiskajā šaušanā. Pamatojoties uz Medību likumu, mednieka apliecību izsniedz VMD virsmežniecībās pēc tam, kad nokārtots eksāmens mednieku eksaminācijas komisijā. Mednieku eksaminācijas komisijas apstiprina pēc Valsts meža dienesta ieteikuma un mednieka eksāmens ir vienīgā zināšanu pārbaude, kas nepieciešama medību šaujamieroča iegādei.

Pārbaudēs ir atklājušies pārkāpumi, par kuriem var tikt piemērota kriminālatbildība - dokumentu un parakstu viltošana, dienesta pilnvaru pārsniegšana un dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

Tā visa rezultātā Valsts meža dienesta Medību daļas ilggadējais vadītājs Jānis Baumanis iesniedza atlūgumu pēc paša vēlēšanās. Kā izrādījās, tikai, lai pārietu darbā Latvijas valsts mežzinātnes institūtā Silava, no kurienes viņš piedalīsies medību politikas vadlīniju izstrādē caur saviem ieteikumiem Valsts meža dienestam. Turpat strādā arī bēdīgi slavenais Vitauts Gaross, kam visas meža problēmas ir reducējamas uz vilku un lūšu klātesamību Latvijas mežos. Nevarētu gluži teikt, ka Jānis Baumanis lieliski saprastos ar astoņdesmitgadīgo Garosu, bet domstarpības ir vairāk taktikas ziņā - pēdējais ar savu vilku nīšanu drīzāk kaitē mednieku interesēm nekā tās veicina, jo Latvijai formāli jāievēro parakstītās starptautiskās saistības vilku aizsardzības jautājumos.

Baumanim patīk darboties savādāk - klusāk un efektīvāk. Tā, piemēram, par to, kā viņam patīk kārtot lietas, var pārliecināties no intervijas “Igauņzemē sauc, letiņpusē atskan“ „savējo” žurnālā MMD īsi pirms atlūguma uzrakstīšanas 2010.gada martā, kurā viņš stāsta par to, kā Baltijas valstu mednieki sadarbojas un tirgojas, lai saglabātu savas izpriecas.

„MMD: - Kāds ir šo tikšanos mērķis?

Jānis Baumanis: - Parasti “topā” ir pārrunas par Eiropas Savienības prasībām medību jomā, par to piemērošanu, par problēmām, tiesu darbiem, “draudu vēstulēm” utt. Ja šai ziņā kādai valstij ir vai draud kādas nepatikšanas, pārrunājam situāciju, padomājam, vai kādam no kaimiņiem jau nav līdzīgas pieredzes, varbūt kāds var kaut ko labu ieteikt vai brīdināt par atkārtotu nekāpšanu uz grābekļa. Ir svarīgi arī izstrādāt vienotu pozīciju - parasti, kad ES līmenī aktualizējas kāds ar medībām saistīts jautājums, dalībvalstis tiek lūgtas sniegt komentārus vai viedokli, un šādos gadījumos ir labi, ja kaimiņvalstu pozīcija ir līdzīga. Tad argumentiem ir lielāks svars.

- Vai iespējams minēt kādu konkrētu piemēru?

- Šādas sadarbības rezultātā, piemēram, tapa atbalstošs Latvijas viedoklis par roņu medībām, kad somi un zviedri tās bija atsākuši, bet Eiropas Komisija zaļo spiediena rezultātā piktojās. Varēja, protams, atrakstīties un teikt, ka mūs tādas zviedru un somu problēmas neskar (tā rīkojās Lietuva), taču mēs tomēr kaimiņus atbalstījām. Zinot - brīdī, kad atbalstu vajadzēs mums, to arī saņemsim.

- Piemēram, ja kāds sadomās prasīt, lai Latvija izbeidz vilku un lūšu medības….

- Jā, šādā gadījumā mēs nebūtu priecīgi, ja somi klusētu. Tādēļ vien šādas informējošas tikšanās ir vajadzīgas. Cits, ne mazāk svarīgs ieguvums, ir cilvēcisku kontaktu iedibināšana - tas ļoti palīdz brīžos, kad tev piepeši un steidzami vajag kādu informāciju no kaimiņiem. Personīgi pazīstamam kaimiņzemes medību speciālistam tu vari “aizsist” e-pastu ar jautājumu un ātri, pāris dienu laikā, saņemt atbildi. Oficiālo birokrātisko ceļu ejot, tas prasītu krietni ilgāku laiku.”

Der tikai atcerēties, ka to saka nevis privātpersona, bet gan valsts iestādes ierēdnis, kas darbojas par nodokļu maksātāju naudu. Un sabiedrības nostāja pat mednieku propagandas kontekstā ir simpatizējoša vilkiem un lūšiem. Līdz ar to šādas aktivitātes no ierēdņa puses, kura iestāde skaitās uzraugoša medību procesu un to, lai tiktu nodrošināts vilka kā aizsargājamas sugas statuss, ir stipri dīvainas.

Šai sakarā šo to izskaidro arī MMD replika VMD ģenerāldirektoram Jānim Kinnam, kad pēc mednieku apliecību skandāla Jāņa Baumaņa vietā tika iecelts Jānis Ozoliņš: “Publiskajā telpā jau dzirdēta šausmināšanās par to, ka Ozoliņš, kaut arī mednieka apliecības īpašnieks, lūk, tomēr neesot aktīvs mednieks…” Tātad medniekus uzraugoša iestāde jāvada aktīvam medniekam, proti, “savējam”.

Turklāt ir vēl viens aspekts, kas ir ļoti būtisks, bet par kuru medniekiem nepatīk runāt un vēl jo mazāk, ja viņiem par to atgādina. Runa ir par nelaimes gadījumiem, kas notiek medībās. Izrādās, tādu nav maz - tai skaitā nodarīti arī miesas bojājumi, kas klasificēti kā viegli, vidēji, smagi un letāli. Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas, Latvijā laikā no 1969. līdz 2007.gadam tādu pavisam ir bijuši 230 (viegli - 32, vidēji - 61, smagi - 65, letāli - 72).

Ja ņem vērā, ka mednieki nevis risina problēmas, bet gan tās rada, turklāt vēl nodarbojas ar mednieku apliecību viltošanu un vieglprātīgu attieksmi pret medību noteikumiem, skats paveras visnotaļ atbaidošs.

Atliek tikai palasīt medniekiem domātus preses izdevumus, lai saprastu kāda motivācija viņus vada un kāda viņiem izpratne par aizsargājamas sugas statusu. Teiksim, kaut vai “Trīs dienas vilku medībās” un “Rit vilku medības, rit medības! …(V.Visockis)”.

Tātad dosim vārdu pašiem medniekiem: „Sapulcējās deviņdesmit astoņi mednieki un dzinēji gandrīz no visām Latvijas malām, bija arī divi mednieki no Francijas. Dzinējiem bija sapirktas raķetes... Pirmais rāviens bija iespaidīgs, apmēram kā salūts uz Latvijas proklamēšanas svētkiem... Uz masta atskanēja šāvieni. Uzreiz tapa jautrāk ap sirdi... Krituši četri jaunie vilcēni... Nu, ko! Medības bija padevušās veiksmīgas. Vilku aknas kopā ar Arseniču garšoja lieliski. Palika atklāts vienīgi jautājums, cik vilki izglābušies... Un, jā - arī šoreiz vilku aknas tika ēstas un gaudotāji, un dzinēji, un, bez šaubām, arī “autori” slavināti.”

“Aiziet! Gaisā aiziet pirotehnikas komplekts, kādus Jaungadā laiž gaisā ikviens, kam nav slinkums. Tam seko dzinēju ķēde. Troksnis tāds, ka no purva būtu jānāk ārā ne tikai vilkiem, bet ikvienai dzīvai būtnei. Pat pārāk liels tas troksnis. Tāds, ka četri jaunie vilcēni aiz pārbīļa paslēpušies un tā palaiduši sev dzinēju ķēdi sev garām... Pirmie trīs šāvieni… Skaidri priecīgāki dzinēju kliedzieni! Asinīs adrenalīniņš. Blaukt! Blaukt!... Blakus kaimiņam, ap astoņdesmit gadus vecam vīram, trofeja - vilcēns kārtīgas laikas augumā. Tālāk no flanga kā „sasiet kājas, koku cauri” pasažieris tuvojas vēl viens vilcēns... neko darīt. Tāds nu medību dievietei Diānai raksturs, ka vienubrīd viņa pagriež pret tevi seju, bet citreiz, tā teikt, filejas daļas… Tālāko var redzēt attēlos. Vilku piemiņas pasākumu gan ne. Taču, domājams, ikvienam medniekam tāpat viss būs skaidrs.”

Secinājums skaidrs - vilks, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstīm aizsargājama suga, ir tikai “sasiet kājas, koku cauri” pasažieris , kura vienīgā jēga un funkcija šai pasaulē ir likt adrenalīniņam plūst asinīs, ko pēc medībām vislabāk „pieminēt”, uzkožot vilka aknas pie Arseniča glāzes. Un adrenalīniņš ir tik spēcīgs, ka par to pat astoņdesmitgadīgais nebeidz sapņot, kur nu vēl mednieks-jaunulis.

Tāpat kā agrākos laikos kolonistiem patika vietējiem iedzīvotājiem noņemt skalpus un pafotografēties „piemiņai” pie nogalinātajiem, tāpat arī padomju medniekam patīk „trofejas” un fotogrāfijas Ģimenes Albumam. Vēl viena spilgta iezīme, kas padomju medniekam kopīga ar kolonistiem, ir neslēpta nožēla, ka drīz pēc izpriecu medībām atkal ir dzirdētas vilku balsis. Tā teikt, žēl, ka nenoslaktējām visus mežoņus. Un neapvaldītas gaviles un publicitāte ir veltīta tam, kurš viens pats ir apšāvis visu ģimeni - vai tā būtu vilku vai lūšu ģimene. Jeb, kā laipni tiek paskaidrots: “Šādu veiksmi piedzīvojis retais, tāpēc notikums ir pieminēšanas vērts!” („Četri lūši vienā reizē!” MMD, 2010 marts, 5.lpp.)

SECINĀJUMI

Ja nebūs cilvēku, kuri runā vilku vietā un aizliek vārdu par vilkiem, jo viņi paši diemžēl nemāk runāt un apmeklēt Saeimas komisiju sēdes, Zemkopības un Vides ministrijas, tad situācija būs tādi pati kā padomju laikos un visos pārējos laikos - “konservatīvie ģimenes vērtību” cienītāji regulāri savāksies kopā un izies vilku ģimeņu slaktēšanā un iznīdēšanā.

Eiropas Savienībā vilki ir aizsargājamās sugas statusā (kaut vai iepriekš veiktā genocīda pret vilku populāciju dēļ), bet pie padomju medniekiem Latvijā viss ir savādāk - aizsargājamai sugai tiek piemērota maksimāla medību slodze, un tiek noklusēts, ka vietējā vilku populācija „netur” šo pārmērīgo slodzi - jo populācija atjaunojas tikai uz ieceļojošo vilku rēķina.

Tāpēc ir skaidrs - ja par vilkiem neiestāsies nevalstiskās organizācijas, kas plašākai sabiedrībai darīs zināmu vilku sabiedrisko iedabu un to, ka vilku izdzīvošanai visa pamatā ir ģimene, ka vilks ir nevis „kaitnieks”, bet gan savu lomu ekosistēmā veicošs dzīvnieks, tikmēr padomju mednieki turpinās likt vilkam dzīvot nedabiskā stresā - jo ekosistēmas lielākajam plēsīgajam dzīvniekam ir nedabiski dzīvot ekstrēmās bailēs (justies vajātam un spiestam bēguļot nedabisku iemeslu, kā dēļ rezultātā vilks jūtas nevis kā tas, kurš medī un uztur ekosistēmā nosacītu līdzsvaru, bet gan kā viens no tiem, kuru medī un apdraud viņa izdzīvošanu). Un to visu vēl pasniegt kā „Aizsardzības plānu” ir ne tikai liekulīgi, bet pretīgi.

Foto no medniekiem.lv: vai tik šis kungs, kuram patīk pamedīt un papozēt pie medījuma, nav tas pats SAB darbinieks, kurš bija iesaistīts muitnieka Vladimira Liscova nošaušanā izmantotā ieroča „pārbaudē”?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kņada

FotoKatrs no mums kaut reizi ir mēģinājis sākt jaunu un skaistu dzīvi. Dažam pietika ar vienu mēģinājumu, cits to darīja vairākkārt, bet vēl kāds to dara, tas ir, mēģina nepārtraukti.
Lasīt visu...

8

Aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu nekavējoties darīt visu ko tādu, ko viņš noteikti nedarīs

FotoMēs, Lietuvas, Polijas, Latvijas un Igaunijas prezidenti kā Baltkrievijas kaimiņi un kā NATO un ES dalībvalstis vēlamies, lai Baltkrievija būtu stabila, demokrātiska, neatkarīga un pārtikusi valsts. Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu:
Lasīt visu...

21

Provinces pensionāra vēstule pakaļpalicējiem Rīgā

FotoMierīga varas maiņa, bez skandāla un klopes, saskaņā ar brīvu vēlēšanu rezultātiem jau izsenis tiek dēvēta par demokrātijas svētkiem. Šāds prieka brīdis gaida rīdziniekus jau pēc dažām nedēļām. Par Rīgas iepriekšējās politstruktūras sabrukumu vairs nešaubās neviens, un tagad vēlētāju rokās būs sastutēt jaunu. Ne nu gluži pašiem, bet caur vēlētiem priekšstāvjiem.
Lasīt visu...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

Latvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā,...

Foto

Par dzīves mērķiem un jēgu

Kas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam...

Foto

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

Rīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča...

Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...