Vilka ministrija cenšas noslepenot visu, kas saistās ar Muitas kriminālpārvaldes reformu

Tā kā Pietiek bija zināms, ka sūtītājs šai vēstulei ierobežotas pieejamības informācijas statusu nav noteicis, ministra preses pārstāvei Aigai Aizpurietei tika pieprasīts publiskot šo vēstuli vai arī paskaidrot, kāda amatpersona, kad, uz kāda pamata un kādu iemeslu dēļ šo vēstuli noslepenojusi. Pretēji solītajam Vilka preses pārstāve šo informāciju tā arī nesniedza, - pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, tas noticis pēc tieša ministra aizlieguma sniegt šādas ziņas.

Nu, pēc Pietiek pārstāvja oficiāla iesnieguma saņemšanas un vairāk nekā trīs nedēļas ilgām pārdomām Vilks atzinis, ka vēstulei ierobežotas pieejamības informācijas statuss noteikts ar viņa paša biroja vadītājas rezolūciju. Pretēji prasītajam arī ministrs gan nav norādījis, kas šajā vēstulē ir no sabiedrības slēpjams, - vien atsaucies uz normatīvajiem aktiem, kas dod tiesības ierobežot pieejamību šim dokumentam.

Atbildi uz ministra neatbildēto jautājumu gan dod tās satura daļa, kas ir Pietiek rīcībā: vēstulē-ziņojumā Nr. 20.5/716 Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Marjans Burijs Vilkam ziņojis, ka ministra padomnieks Jānis Dambītis gan viņam, gan arī Muitas kriminālpārvaldes izmeklēšanas nodaļas vadītājai daudzkārt uzdevis jautājumus par dažādiem izmeklēšanā esošiem kriminālprocesiem. Turklāt, kā norādīts ministram adresētajā vēstulē, esot fiksēta arī Dambīša acīmredzama vēlme kļūt par starpnieku „jautājumu risināšanai” starp Muitas kriminālpārvaldi un citām tiesībsargāšanas iestādēm.

Tāpat vēstulē norādīts – Dambītis bijis neapmierināts par kriminālpārvaldes atteikumu sniegt informāciju, kam nav sakara ar ministra padomnieka pienākumu izpildi, bet kura skar konkrētus kriminālprocesus un operatīvās darbības pret konkrētām organizētās noziedzības grupām.

Pēc šo ziņu publiskošanas ne Vilks, ne Dambītis nav nolieguši to patiesumu. Dambītis gan ir izplatījis paziņojumu medijiem, kurā apgalvojis, ka „publicētas nepatiesas ziņas, kas satur tendenciozu interpretāciju”, taču nepieminēja ne Pietiek aprakstīto Burija vēstuli, ne tajā minētos vēstules autora iespaidus. Tāpat Dambītis nepieminēja arī vienā no pēdējā laika kratīšanām izņemto izziņu, kurā sniegta neglaimojoša informācija par kādu „JD”, kurš ieņemot atbildīgu amatu finanšu ministra paspārnē.

Tā vietā paziņojumā bija norādīts uz to, ka, „lai gūtu objektīvu priekšstatu par Muitas kriminālpārvaldes darba efektivitāti, esam lūguši Ģenerālprokuratūru izvērtēt un sniegt viedokli par šīs iestādes darbu kontrabandas organizētāju un organizētu noziedzīgu grupu atklāšanā. Šādas pārbaudes veikšana neietilpst ne ministrijas, ne ministra biroja, ne ministra tiešā kompetencē. Šobrīd tiek gaidīti prokuratūras pārbaudes rezultāti. Pēc to saņemšanas tie tiks izvērtēti un sniegti plašāki skaidrojumi sabiedrībai”.

Šie rezultāti ministrijā ir saņemti jau pirms vairākām dienām, taču pretēji solītajam ne Vilks, ne Dambītis tos tā arī nepublisko. Tieši pretēji – kā rāda Pietiek rīcībā esošā drošā informācija, pretēji ministrijas pārstāvja solījumiem, nekavējoties ir noslepenots arī šis dokuments. Netiek sniegti arī nekādi „plašāki skaidrojumi sabiedrībai”, vien norādīts, ka Vilks pieprasījis „papildu informāciju” Valsts ieņēmumu dienesta vadībai „par vairākiem faktiem” un pēc to saņemšanas varētu lemt par iespējamajām reformām VID Muitas kriminālpārvaldē.

Kā Pietiek jau ziņoja, tikai pagājušā gada beigās LR Ģenerālprokuratūra Finanšu ministrijai vērtējumu par Muitas kriminālpārvaldes darbu jau bija sniegusi. To pēc sākotnējas liegšanās, ka šāds vērtējums tiešām pastāv, Pietiek atzina arī Ģenerālprokuratūra, savukārt Finanšu ministrija pagaidām neizpauž, kādu patieso iemeslu dēļ tai tik ātri pēc iepriekšējā atzinuma bijis nepieciešams jauns. Savukārt avoti VID Pietiek norādīja – esot acīmredzams, ka pirmajā atzinumā nav konstatēts pietiekams daudzums pārkāpumu, tāpēc tagad tiekot cerēts uz jauno.

Pietiek jau informējis, ka Finanšu policijas un Muitas kriminālpārvaldes darbība kļuvusi par politisko un administratīvo cīņu objektu, - jau ieplānotās radikālās reformas līdz šim apturējis tikai personiski Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Novērtē šo rakstu: