"Vilcienu sāga" varētu turpināties - "CAF" vērsies ar sūdzību tiesā, prasa aizliegt slēgt līgumu
PIETIEK01.07.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts AS Pasažieru vilciens valdes lēmums slēgt 153,6 miljonus eiro vērtu elektrovilcienu nomas līgumu ar politiski atbalstīto Šveices uzņēmumu Stadler Bussnang AG varētu arī nepielikt punktu ieilgušajai "vilcienu sāgai" - iepriekšējā konkursā uzvarējušais, taču "izslēgtais" Spānijas uzņēmums Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) ir vērsies administratīvajā rajona tiesā ar sūdzību un prasību aizliegt slēgt līgumu ar jaunā iepirkuma uzvarētāju.
Formāli CAF tiesā vērsies ar sūdzību par Iepirkumu uzraudzības biroja 26. maija lēmumu atļaut Pasažieru vilcienam turpināt elektrovilcienu nomas konkursu, kas pēc daudzkārtējas rezultātu pasludināšanas atlikšanas šodien noslēdzies ar Stadler atzīšanu par uzvarētāju.
Birojs bija saņēmis divas sūdzības - no AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca un Spānijas uzņēmuma CAF, un biroja iesniegumu izskatīšanas komisija secināja, ka sūdzību iesniedzēju iesniegumi par konkursa nolikumu neesot pamatoti un ka Pasažieru vilciens neesot pieļāvis iepirkuma procedūras pārkāpumus, kas varētu ietekmēt ieinteresēto piegādātāju iespējas sagatavot un iesniegt piedāvājumu konkursā.
Šai saistībā Pietiek vēlreiz publicē kāda mūsu lasītāja šā gada maija beigās iesūtītās pārdomas, prognozes un aprēķinus par "vilcienu sāgu":
28.maijā [patiesībā - vēl mēnesi vēlāk] AS Pasažieru vilciens paziņos konkursa rezultātus par jaunu vilcienu nomas rezultātiem. Neesmu gaišreģis, taču šoreiz droši varu prognozēt, ka uzvarētājs (kāds pārsteigums!) būs Vienotības mīlētais un cienītais Šveices uzņēmums Stadler.
Patiesībā jau Stadler bija jāuzvar iepriekšējā iepirkumā, tikai spāņu CAF ietiepās un neatkāpās. Nācās konkursu pabeigt bez rezultāta, spāņi par to droši vien no Latvijas valsts vēl piedzīs apaļu summu, jaunu vilcienu mums joprojām arī nav, lai gan jau dažus gadus varēja būt, taču pats svarīgākais, ka Stadler rezultātā nekur nepazuda, bet pacietīgi gaidīja apsolīto veiksmes brīdi.
Stadler piedāvā piegādāt Latvijai 25 Polijā ražotus vilcienus un 15 gadu laikā par tiem saņems 400 milj. eiro. Otrs pretendents - Dienvidkorejas uzņēmums Hyundai ar savu piedāvājumu tādam pašam, tikai Korejā ražotam vilcienu skaitam par 15 gadu nomu un summu 270 milj. eiro izrādīsies slikts un neuzticams.
Arguments būs Hyundai vilcienu problēmas aukstā laikā Ukrainā, lai gan Pasažieru vilciens prasa uzbūvēt pavisam citādākus vilcienus nekā Ukraina, kur tika pasūtīti lētāki vilcieni dienvidiem.
Piekritīsiet - nav jau arī nekāda lielā starpība: 400 milj. Stadler vai 270 milj. Hyundai! Tikai nieka 130 milj. eiro. Kā Mērnieku laikos lauzītā vācu valodā pareizi atzīmēja Švauksts, tad „zehn tausend rubel so oder so – wi spitschk”!
Arī mūsdienu politšvaukstiem ne tikai desmit tūkstoši rubļu, bet arī 130 miljoni eiro ir viena špicka. Sērkociņš. Mūsu valsts budžets to taču izturēs, ja jau izturēja Parex un citus veiksmes stāstus! Un nupat vēlēšanās taču ir saņemts vēlētāju "mandāts", kā mums to jau pilnā balsī mēģina ieskaidrot.
Ak, jā, skolotāju algām naudas nepietiek, tāpēc premjerei nākas bubināt kaut ko par nepieciešamību neatlaist jostas un tik rakstīt koncepcijas par plāniem kādreiz tās palielināt. Taču tas gan vairāk nevis no Švauksta, bet Oliņietes repertuāra.
Redzot jaunā konkursa skaitļus, kļūst arī skaidrs, kāpēc finanšu ministrs Andris Vilks nekavējoties ir sācis runāt par nepieciešamību palielināt nodokļus. Saprotams, kāpēc Pasažieru vilciena valdē sēž, piemēram, tāds plaša profila „speciālists” kā vēlēšanās caurkritušais un, kāda sakritība, privātbiznesā arī caurkritušais Aigars Štokenbergs.
Starp citu – būtu interesanti atcerēties, ko Štokenbergs un tādi Vienotības runasvīri un runassievas kā Dzintars Zaķis, Andris Vilks, Solvita Āboliņa vai Juris Viņķelis teica par iepriekšējā konkursa, kurā uzvarēja CAF, rezultātiem - tik dārgi vilcieni, tādas uzpūstas cenas...!
Taču atcerēsimies, cik tad būtu jāmaksā par CAF vilcieniem. Matemātika pavisam vienkārša: CAF solīja par 60 milj. eiro valsts budžeta naudas un 142 milj. eiro no Eiropas Savienības līdzekļiem - kopā par 202 milj. eiro - uzbūvēt 41 jaunu elektrovilcienu. Jā, 41 nevis 25! Tieši 2 reizes lētāk nekā Stadler tagadējā piedāvājumā.
Taču švauksti tāpēc arī ir švauksti, ka viņiem ir “so oder so” - un labprāt gatavi maksāt dubulti. Protams, ne jau no savas pašu naudas.
Ļaujiet švaukstiem tikai strādāt valsts pārvaldē!"
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
