Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jūs gribētu pirkt, piemēram, jaunu automašīnu, kas nedarbojas, jau izbraucot no autosalona, un kas jālabo mēnešiem ilgi? Protams, ka ne. Visdrīzāk, ka pieprasītu savu naudu atpakaļ, lai lūkotu pēc kāda cita ražotāja piedāvājuma.

Valsts līmenī tā nenotiek. Ja reiz konkurss noticis un, kā šajā gadījumā, vilcieni piegādāti, tos pieņem tādus, kādi ir. Ar visiem laikus un arī vien lietošanas laikā pamanītiem defektiem. “Bērnu problēmas” pat esot normāla parādība, citur tāpat notiekot – tā vēsta Satiksmes ministrija. Te uzreiz gan gribas teikt: ar populistiskām frāzēm nepietiek – uzrādiet konkrētus salīdzināmus datus!

“Līdzīgi kā jaunai automašīnai, arī vilcienam nepieciešams sākuma iebraukšanas periods,” paudis satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Vai tas nozīmētu, ka jauna auto pircējam būtu jāpārceļas uz dzīvi autoservisā? Vai varbūt to, ka jauns transporta līdzeklis kalpos ilgāk, ja sākotnēji lietosiet bez pārslodzēm, kas savukārt attiecas uz dzinēju un ritošo daļu, nevis vadības, kontroles vai barošanas agregātiem. Ja ieguldām lielu naudu pirkumā, tam jākalpo nevainojami!

Kāpēc ministrs cenšas iestāstīt, ka ir normāli tas, ka vilciena sastāvu pēc piegādes nācās apmēram pusotru gadu labot līdz to sākt izmantot? Turklāt izmantošanai gatavi ne visi piegādātie – tikai 11 no 17 jaunajiem elektrovilcieniem. Un, kā izrādās, droši nav arī tie, kuri nodoti lietošanai.

Tā, piemēram, janvāra sākumā Garkalnē jaunā vilciena pasažieriem nācās “izbaudīt ziemas priekus” pēc tam, kad “unikālais tehnikas brīnums”, būdams ar tukšiem akumulatoriem, bija atvienojies no pieslēguma elektrības vadiem un stundām stāvēja bez darbotiesspējas pazīmēm.

Kāpēc to dēvēju par “unikālo tehnikas brīnumu”? Tas izriet no satiksmes ministra un viņa vadītās ministrijas pārstāvju taisnošanās. “Vienā vilcienā ir vairāk nekā 6000 elektrosavienojumu; tā ir sarežģīta sistēma, kuras sākotnējos defektus nevar pilnībā atklāt testēšanas laikā. Daži no tiem izpaužas tikai, kad uzsākta pilnvērtīga ekspluatācija dinamiskā režīmā ar pasažieriem vilcienā,” pauž satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Te vietā pieminēt interneta saziņā lasīto “Labi, ka Škoda neražo lidmašīnas…”, jo, pasarg, dievs, ja arī lidmašīnas testētu “dinamiskajā režīmā ar pasažieriem”.

Jā, kā saka, tehnika ir tehnika, var gadīties kāda vājā vieta, taču, pirmkārt, atbildīgs ražotājs tādus riskus laikus apzina, nevis demonstrē klientam, kā mūsu gadījumā, otrkārt, tam tiešām jābūt kā izņēmuma gadījumam, nevis tādai problēmu virknei, kādu redzam uz jauno Škoda vilcienu piemēra. Ja problemu ir tik daudz un ja tās ir vienlaikus daudzām tehnikas vienībām, skaidrs, ka jāmeklē sistēmiski cēloņi – vai nu darba, vai izmantoto agregātu kvalitātē.

Nevar taču būt, ka tieši Latvijai piegādātajiem vilcienu sastāviem visi agregāti tika izgudroti pilnībā no jauna, tajos izmantotas unikālas inovācijas, kas nu izrādās nepilnīgas.

Ja tā tomēr būtu, lai par tām pastāsta, pieņemsim. Varbūt pat jutīsimies lepni, ka mums pirmiem ticis kas pārmoderns, lai arī vēl pilnveidojams. Taču visdrīzāk, ka tā nav. Tāpat kā valsts iepirkumā vadījās pamatā no lētākās cenas, tā arī konkursa uzvarētājs, visticamāk, izmantojis lētākos risinājumus, kas nu izrādās nedroši.

Labi, tagad lāpīs, līdz kaut kā pielāpīs, bet kas mūs sagaida nākotnē? Vilcienu sastāvi tūlīt pēc garantijas laika būs norakstāmi lūžņos gluži kā daudzas mūsdienu elektroierīces?

Satiksmes ministra partijas biedri nu steidz taisnoties, ka ne jau viņu laikā veikts iepirkums, utt. Saprotams. Loģiski, ka ne jau pašreizējais ministrs un viņa pārstāvētā partija ir vainojama nekvalitatīvas preces piegādātāja izvēlē. Ko tagad darīt? Ja valsts nav spējīga atteikties no šāda nepilnīga pasūtījuma, droši vien ir ejami divi paralēli ceļi. Pirmais – izvērtēt, vai konkursa noteikumos un pēc tā noslēgtajos līgumos ir iekļautas pasūtītājam šādā situācijā būtiskās garantijas, risku apdrošināšanas, zaudējumu kompensācijas un vai attiecīgi tagad tiek maksimāli efektīvi izmantotas visas juridiskās iespējas aizstāvēt savas intereses.

Otrs ceļš, ko var iet vienlaikus ar pirmo, – veidot tādu valsts iepirkumu sistēmu, lai mazinātu risku nonākt šādās situācijās nākotnē. Proti, jau daudzus gadus ir runāts par to, ka būtu lietderīgi centralizēt ne tikai valsts iepirkumu uzraudzību, bet arī valsts iepirkumu organizēšanu, ko tagad veic katra institūcija pašas spēkiem. Ja iepirkumi tiktu veikti centralizēti, katrai institūcijai definējot vajadzības, būtu iespēja, koncentrējot labāko pieredzi, mazināt tipiskāko risku iespējamību. Piemēram, saistībā ar zemākās cenas piedāvājumu – ja kāds kaut ko piedāvā lētāk, tad kā ir ar kvalitātes garantijām, ekspluatācijas ilgumu, servisu, cik kvalitatīvas un darbībā pārbaudītas komponentes tiek izmantotas utt.

Gudrie no kļūdām mācoties. Vai mūsu valsts pārvalde iepirkumu veikšanā mācās no kļūdām?

Novērtē šo rakstu:

75
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi