Vīķe-Freiberga par „vizbulīšu nogāzīti” piemirsusi, „luksus kaps pie Čakstes” vēl labiekārtots

„Ir jau arī vēl citi risinājumi. Mūsu lauku īpašumā ir tāda klusa, meža vidū apslēpta nogāzīte, kur pavasarī zied zilās vizbulītes. Tur būtu Dieva miers un klusums. Tur varētu, kad pienāks laiks, ar mirušajiem pienācīgo cieņu un bez skauģu lāstiem izkaisīt manus pelnus. Un katru pavasari es tad varētu atkal uzziedēt ar zilām vizbulītēm,” – ar šādu paziņojumu Vīķe-Freiberga nāca klajā janvāra vidū.

Taču labiekārtošanas darbi, kas šajā laikā ir tikuši veikti netālu no Jāņa Čakstes atdusas vietas iegūtajā septiņvietīgajā kapavietā, rada iespaidu, ka vizbulītēm nāksies uzziedēt vienām pašām: „blata kapam” pa šo laiku ir ierīkots pamatīgs soliņš, ir veikti arī kārtīgi apzaļumošanas darbi, un acīmredzams, ka eksprezidente no „izcīnītās” kapavietas atteikties negrasās.

Vīķes-Freibergas „pa blatu” iegūtās ekskluzīvās septiņvietīgās Rīgas I Meža kapu kapavietas lieta ir saistīta ar korupciju, un tāpēc tās izskatīšana ir piekritīga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), - ar šādu Valsts policijas priekšnieka vietnieka Andreja Grišina pamatojuma iesniegums saistībā ar kapavietas nonākšanu Vīķes-Freibergas rīcībā jau februārī tika nosūtīts KNAB.

Taču birojs vairāk nekā pusgada laikā pārbaudi tā arī nav pabeidzis vai vismaz nav uzskatījis par to darīt zināmu. Jau septembra sākumā Pietiek pārstāvis KNAB ir nosūtījis oficiālu informācijas pieprasījumu, aicinot skaidrot ārkārtīgi garo pārbaudes norises laiku un informēt par šajā laikā veiktajām (vai neveiktajām) darbībām. Atbilde uz šo pieprasījumu pagaidām nav saņemta.

Kā zināms, Vīķes-Freibergas vēlmes pēc ekskluzīviem ģimenes kapiem daļēji slēgtajos Rīgas I Meža kapos, kur apglabāšana „parastajiem cilvēkiem” ir liegta, oficiāli sākās, toreizējam Valsts prezidenta kancelejas vadītājam Gundaram Daudzem 2014. gada 8. janvārī vēršoties pie Rīgas pašvaldības ar rakstisku lūgumu „rezervēt divus zemes nogabalus likuma „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 12. pantā paredzēto darbību izpildei”.

Šim lūgumam nebija tiesiska pamata – Daudzes pieminētā likuma 12. pants nosaka, ka „Valsts prezidenta un personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, apbedīšanas un kapa uzturēšanas izdevumus sedz valsts”, taču tas neparedz zemes nogabalu piešķiršanu Valsts prezidenta un/vai personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, apbedīšanai.

Taču, tieši atsaucoties uz šo vēstuli un notikušu mutisku vienošanos ar nezināmām kancelejas amatpersonām, Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzēvičs deva rakstisku uzdevumu pašvaldības Mājokļu un vides departamentam „rezervēt divus zemes nogabalus Rīgas I Meža kapos” un pēc tam uzdeva Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktorei ierādīt kapavietu „Latvijas Valsts prezidentu apbedīšanai”.

Vēl pēc tam Rīgas pilsētas izpilddirektors jau uzdeva „ierādīt ģimenes kapavietu I Meža kapos Rīgā, Aizsaules ielā 2A, (3.sektors-ldg pa kr. no G. pr. rinda- 69.vieta”, - tieši šī septiņvietīgā kapavieta netālu no Jāņa Čakstes pieminekļa tad arī nonāca Vīķes-Freibergas rīcībā, kura jau publiski paziņojusi par nodomu tur ierīkot savas ģimenes kapus.

Savu rīcību Rīgas pilsētas izpilddirektors pamatoja ne tikai ar it kā notikušu neformālu mutisku vienošanos ar nezināmiem Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem, bet arī ar „Rīgas domes 09.12.2008. saistošo noteikumu Nr.149 „Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi” 20.punktu”.

Šis punkts nosaka: „Komunālā departamenta direktors var dot piekrišanu kapavietas piešķiršanai (nosakot kapavietas izmērus) daļēji slēgtā kapsētā mirušā, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā, apbedīšanai, pamatojoties uz attiecīgās ministrijas, iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas vai profesionālās biedrības iesniegumu.”

Taču ar Valsts prezidenta kancelejas oficiālu dokumentu ir atzīts, ka kanceleja nav vērsusies Rīgas pašvaldībā ar iesniegumu, kurā būtu lūgts piešķirt kapavietu konkrēta mirušā apbedīšanai, „kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā”.

„Valsts prezidenta kanceleja 2017.gada 12.janvārī ir saņēmusi Jūsu informācijas pieprasījumu elektroniskā veidā, lai noskaidrotu, kādu konkrēti personu - Valsts prezidentu vai šo amatu ieņēmušu personu - vajadzībām Valsts prezidenta kanceleja lūdza rezervēt Rīgas domei divus zemes nogabalus. Informējam, ka par Jūsu informācijas pieprasījumā minēto jautājumu Kancelejas lietvedībā nav reģistrētu dokumentu,” teikts nu jau bijušā kancelejas vadītāja Gunta Puķīša vēstulē.

Papildus tam ir arī citi jau iepriekš minēti normatīvo aktu pārkāpumi Vīķes-Freibergas kārotās kapavietas piešķiršanā. Meža kapu kapavieta ir piešķirta Vīķei-Freibergai „ģimenes kapavietas” izveidei, kaut gan domes noteikumi nosaka, ka kapavieta var tikt piešķirta tikai konkrētam mirušajam, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā.

Tāpat kapavieta ir piešķirta konkrētai personai, kura nav mirusi, savukārt domes noteikumu 1. pielikums „Kapsētās ierādāmo kapavietu izmēri” nosaka, ka maksimālais ierādāmās kapavietas lielums ir četrvietīga kapavieta 12 kvadrātmetru platībā, kurpretī Radzēvičs ir pieprasījis ierādīt septiņvietīgu kapavietu 21 kvadrātmetra platībā.

Zemāk redzamajos attēlos redzams „blata kapa” izskats šā gada janvārī (augšējā attēlu sērija) un septembra beigās (apakšējā attēlu sērija).

Novērtē šo rakstu: