Iesaki rakstu: 
Saeima pieņēmusi divus zīmīgus likumus - bankomātos nedrīkstēs izmantot krievu valodu, UN Darba likumā stiprinās valsts valodas pozīcijas darba tirgū, liedzot nepamatoti pieprasīt svešvalodas zināšanas.
No vienas puses, kas gan var būt svarīgāks par valsts valodas lietojuma stiprināšanu? Valsts valodas statuss ir nostiprināts Satversmē - valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Arī Valsts valodas likumā. Bet ir viens "bet". Paši Saeimas deputāti. Šai "elitei" valsts valoda nav nepieciešama.
Stāsts ir par "Stabilitātei" frakcijas deputātu nedienām ar Valsts valodas centru.
Deputāts Jefimijs Klementjevs nav spējis nokārtot pārbaudi, deputāts Viktors Pučka vairākkārtīgi vienkārši neierodas uz pārbaudēm.
Nacionālā apvienība un daļa "Apvienotā saraksta" ir sākuši vākt parakstus par deputātu nosūtīšanu uz valsts valodas eksāmenu, bet ak vai! Saeimā nevar savākt nepieciešamos nieka 20 parakstus! No 100 deputātiem.
Dārgie likumdevēji, Rosļikovs nepārtraukti filmē no Saeimas naidīgus video un kliedz par "valodas genocīdu". Kam vēl ir jānotiek, lai jūs savāktos?
Nespējat savākt parakstus? Labi. Varbūt tad palasiet savu ētikas kodeksu? "Deputāts godprātīgi ievēro Saeimas deputāta svinīgajā solījumā pausto apņemšanos." "Deputāts ciena un vienmēr ievēro Satversmi, Saeimas kārtības rulli un citus normatīvos aktus." "Deputāts izkopj savu runas un valsts valodas prasmi."
Kā jūs varat prasīt no iedzīvotājiem kaut ko, ja paši nepildāt likumus? Grūti prasīt, lai citi ciena valsti, kuras elite tik ļoti neciena savu tautu. Tik tiešām - VISI DZĪVNIEKI IR VIENLĪDZĪGI, BET DAŽI DZĪVNIEKI IR VIENLĪDZĪGĀKI PAR CITIEM. Varbūt sāciet vienreiz ar sevi.
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
