Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!
Agnese Logina, kultūras ministre18.01.2024.
Komentāri (82)
Iesaki rakstu: 
Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no 2025. gada 1. janvāra. Gan sabiedrisko mediju žurnālisti, gan citi cilvēki bieži uzdod jautājumu, kāds tad būs ieguvums no vienota Sabiedriskā medija izveidošanas?
Pirmkārt, Sabiedrisko mediju apvienošana ļaus efektīvāk stiprināt mūsu valstī demokrātiju, vārda brīvību un piederību Latvijai. Sabiedriskajiem medijiem ir milzīga nozīme latviešu valodas un kultūrtelpas saglabāšanā, attīstīšanā un jaunradē. Vienlaikus šiem medijiem ir īpaša loma arī sabiedrības saliedētības veicināšanā. Man ir gandarījums, ka jau šogad sabiedriskajā pasūtījumā tiek akcentēta mazākumtautību integrācija latviešu valodas un latviskās kultūras vidē.
Otrkārt, vienots un stiprs Sabiedriskais medijs ir nepieciešams, lai efektīvi, ar kvalitatīvu un daudzveidīgu saturu uzrunātu plašas un vienlaikus dažādas sabiedrības grupas. Tas ir īpaši būtiski apstākļos, kad jācīnās ar dezinformāciju un jākonkurē ar globālajiem digitālā satura milžiem. Tieši satura attīstīšana digitālajās platformās un jauniešu auditorijas uzrunāšana ir tie virzieni, kur kopīgā stratēģija un darbs dos vislielāko rezultātu.
Treškārt, apvienošana paredz, ka Sabiedriskajā medijā tiks izveidota pārvaldības struktūra, kas ļaus efektīvāk izmantot sabiedriskā pasūtījuma veidošanai atvēlētos sabiedrības līdzekļus. Tas nozīmē, ka satura ražošanā nepieciešamās atbalsta funkcijas nedublēsies, bet būs jaudīgākas. Apvienots Sabiedriskais medijs mazinās arī juridiskos šķēršļus kopīgu projektu attīstībā.
Nākot valdībā, partija “Progresīvie” par vienu no savām prioritātēm izvirzīja pienācīga finansējuma nodrošināšanu sabiedriskajiem medijiem, tai skaitā konkurētspējīgas algas sabiedrisko mediju darbiniekiem. Šo mediju apvienošana un līdz ar to arī būtiskais finansējuma pieaugums ļaus Sabiedriskajam medijam Latvijas mediju vidē celt žurnālistikas kvalitātes un ētikas standartus, veicināt dažādas satura inovācijas. Ar konkurētspējīgu atalgojuma sabiedriskajiem medijiem jākļūst par vietu, kur sevi realizēt vēlas vairums žurnālisti, redaktori un arī tehniskie darbinieki.
Trīs gadu laikā Sabiedriskā medija bāzes finansējums no 40 miljoniem pieaugs līdz 55 miljoniem. Vēl papildu 15 miljoni būs pieejami ar apvienošanos saistītu jautājumu risināšanai.
Vienlaikus ar deputātu balsojumu par abu mediju apvienošanu stāsts nebeidzas. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) būs jānodrošina, lai apvienošana būtu veiksmes stāsts. Politiķu un manas kā ministres uzdevums būs gādāt, lai izveidotu stabilu un prognozējamu Sabiedrisko mediju finansēšanas modeli un finansējuma ziņā tuvotos ES vidējam līmenim.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
