Viens no "Liepājas metalurga" pircējiem jūlijā par 1 ASV dolāru iegādājies līdzīgu uzņēmumu Serbijā
PIETIEK14.08.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Starp Liepājas metalurga potenciālajiem pircējiem, kuru identitātes kā arī piedāvātās pirkuma summas un nosacījumi vēl netiek atklāti, ir arī kompānijas no Čehijas un Somijas, kā arī ar Krievijas kapitālu saistīti potenciālie pircēji, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Par piedāvājumiem, kas nākuši caur čehu un somu investoriem, un par Liepājas metalurga pārdošanas procesu informēti avoti Pietiek izteikuši aizdomas, ka aiz tiem varētu slēpties viens no metalurģijas uzņēmuma vecajiem akcionāriem Sergejs Zaharjins. Viņš tādā veidā caur maksātnespējas procesu varētu censties atgūt kontroli pār uzņēmumu, kura vietā valsts nomaksāja daudzu desmitu miljonu aizņēmumu Itālijas bankai.
Tāpat starp Liepājas metalurga potenciālajiem pircējiem procesā iesaistīti avoti Pietiek min jaunu pretendentu ar Krievijas izcelsmes kapitālu - Iževskas metalurģijas un mašīnbūves rūpnīcu Ižmetmaš, kas pieder Krievijas miljonāra Igora Šamisa kompānijai Bummaš. Jūlijā parādījās informācija, ka Šamiss caur citu sev piederošu, Luksemburgā reģistrētu kompāniju United Group iegādājies grūtībās nonākušo Serbijas metalurģijas uzņēmumu Zelezara Smederevo.
Darījuma summa, par kuru krievu miljonārs vienojies ar Serbijas Ekonomikas ministriju, esot 1 ASV dolārs, kas nozīmē, ka Serbijas valdība devusi zaļo gaismu darījumam, kas nodrošina investīciju ieplūšanu uzņēmumā ar 500 darba vietām, bet momentālu finansiālu ieguvumu no tā pārdošanas negūst.
Tikmēr Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers (attēlā) un piesaistītā pārdošanas konsultanta Prudentia pārstāvis Kārlis Krastiņš 22. jūlijā pēc tam, kad valdībā aiz slēgtām durvīm bija ieguvuši akceptu sarunu turpināšanai ar sešiem iespējamiem uzņēmuma pircējiem, optimistiski apgalvoja, ka pārdošanas rezultātā izdosies apmierināt visu kreditoru prasības, tostarp, lielākā - valsts.
Valsts Finanšu ministrijas un Valsts kases personā pērnvasar samaksāja uzņēmuma ņemto un valsts garantēto kredītu Itālijas Unicredit Bank - 67 miljonus eiro. No Liepājas metalurga pārdošanas cenas tieši atkarīgas valsts izredzes atgūt šo naudu, kā arī uzņēmuma uzturēšanā ieguldītos līdzekļus un citus izdevumus.
Pietiek jau rakstījis, ka Velmers iecerējis maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma pamatražotni pārdot nevis izsolē, bet gan "labākā piedāvājuma" iesniedzējam - pēc shēmas, kāda savulaik tika aktīvi izmantota Latvijas kuģniecības privatizācijā. Šādā veidā Velmers prognozējot saņemt pat 112 miljonus eiro, kas ir oficiālais ražotnes novērtējums.
Velmera plānā apgalvots, ka administrators izvērtējis uzņēmuma mantas (ieķīlātās un neieķīlātās) pārdošanu un secinājis, ka kreditoru ieguvums no mantas pārdošanas uzņēmumu vai lietu kopības ietvaros būs augstāks, nekā pārdodot katru mantas vienību atsevišķi, par vērtību, kas nosakāma attiecīgā uzņēmuma ietvaros saimnieciskās darbības neturpināšanas (likvidācijas vērtība). Tāpēc Velmers uzsākšot Liepājas metalurga mantas pārdošanu uzņēmumu vai lietu kopības ietvaros, nerīkojot izsoli.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
