Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Manā gadījumā krimināllieta ir izbeigta, prokuroru nepārsūdzamie lēmumi ir stājušies spēkā, tie nav pārsūdzami pat tiesā. Līdz ar to uzskatu, ka man ir tiesības publiski paust savu viedokli par Latvijas Prokuratūras „izcilo” darbu un padziļināto izpratni par to kā Prokuratūra tulko savu lozungu „Viens likums viena taisnība visiem”.

Visu instanču LR Prokuratūru ieskatā 828 EUR piesavināšanās no miruša cilvēka bankas konta, internetbankas un bankas maksājumu kartes prettiesiska izmantošana ir tik maznozīmīgas darbības, par kurām Latvijā pat nevar piespriest kriminālsodu. Rodas jautājums, - par kāda apmēra zādzībām Latvijā vispār sāk piespriest kriminālsodu?

Vai smagu noziegumu izdarītājiem Latvijā ir iespējams izsprukt bez soda? Vai pēc cilvēka nāves viņa bankas kontā esošos līdzekļus, izmantojot internetbankas piekļuvi un maksājuma kartes, nesodīti var piesavināties persona, kura nav mantinieks? Izrādās, ka tas ir likumīgi, tātad iespējams.

Vai no mantojuma masas piesavinātajiem līdzekļiem, nav jāmaksā mantojuma nodeva valstij? Izrādās, ka nozagt līdzekļus no mantojuma masas ir izdevīgāk nekā tos likumīgi mantot, jo zaglim nav jāmaksā valsts nodeva par ieguvumu atšķirībā no mantinieka, kuram šāda nodeva ir jāmaksā.

Vai mantiniekus, banku un valsti var neatzīt par cietušajām personām, ja no mirušā bankas konta (mantojuma masas) ir pazuduši kontā esošie līdzekļi un nav nomaksāts mantojuma nodoklis valstij?

 Izrādās, ka viss augstākminētais Latvijā ir likumīgi iespējams, ja ir augstāka prokurora nepārsūdzams lēmums, kuru apstrīdēt nav iespējams pat tiesā un ar kuru tiek atstāts spēkā zemāka prokurora lēmums.

 No Vidzemes apgabala prokuratūras atbildēm izriet, ka, lai arī saskaņā ar likumu šādas darbības ir sodāmas, personu var atbrīvot no soda, mantinieki par cietušajām personām nav atzīstami, un bankas par pretlikumīgām darbībām nav jāinformē.

Acīmredzot ne bankas, ne mantinieku viedoklis par maksājuma karšu un internetbankas prettiesisku izmantošanu nav nepieciešams, tāpat par nozīmīgu netiek uzskatīts pat tas apstāklis, ka cietusī persona ir arī valsts, jo valstij par piesavinātajiem līdzekļiem netiek nomaksāts mantojuma nodoklis.

 Prokuratūras atbildēs nepārprotami tiek norādīts, ka likums pieļauj iespēju prokuroriem tiesības neinformēt banku, neatzīt mantiniekus par cietušajām personām un atbrīvot personu no soda pat tādā gadījumā, ja noziedzīgs nodarījums būtu kvalificējams kā smags.

Prokuratūras nepārsūdzamā lēmumā kā atbilde uz to, kāpēc mantinieks nav atzīstams par cietušo personu, tiek norādīts: „Prokurore A.Goldšteina un virsprokurore I.Andersone Jums jau sniedza atbildes uz jautājumiem par Jūsu procesuālo stāvokli kriminālprocesā un nodarījumu juridisko kvalifikāciju. Ņemot vērā, ka notikuma faktiskie apstākļi un Jūsu sūdzībā norādītie fakti pēc būtības nav mainījušies, piekrītot prokurores A.Goldšteinas un virsprokurores I.Andersones viedoklim, šajā atbildē atkārtoti netiek norādīti iepriekš minētajās atbildēs uz sūdzībām izteiktie argumenti.”

Šādai atbildei nevar piekrist, jo no prokuratūras konstatējumiem secināms, ka piesavinātie līdzekļi 828 EUR un bankas kartes nepiederēja nevienam. Pat atkārtoti pārlasot manā rīcībā esošās prokuratūras atbildes, neviena no atbildēm nesatur nekādu juridiski vai arī citādi pamatotu atbildi (izņemot kailu apgalvojumu), kāpēc nozagto līdzekļu mantinieki un valsts nebūtu atzīstami par cietušajām personām.

Ja juridisks pamatojums Ģenerālprokuratūras ieskatā prokuratūras atbildēs tomēr ir sniegts, lūdzu uzlikt par pienākumu Vidzemes apgabala prokuratūrai sniegt skaidrojumu, norādot citātus no iepriekš sniegtajām atbildēm, kuras saturētu juridisku pamatojumu secinājumam, ar kuru tiek apgalvots, ka kriminālprocess pieļauj neatzīt nevienu personu par cietušo, tajā skaitā neatzīt par cietušo ne tikai mantiniekus, bet arī valsti, un pieļauj iespēju neinformēt banku par nelikumīgām darbībām ar bankas maksājumu līdzekļiem.

Lēmumā kā atbilde uz to, kādos apstākļos pat ar smaga noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju personu var atbrīvot no soda, tiek norādīts: „Iespēja izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, ir reglamentēta Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 1.punktā, kur noteikts, ka izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu, prokurors vai tiesa var izbeigt kriminālprocesu, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu. Ierobežojumi kriminālprocesa izbeigšanai uz šiem pamatiem, ja izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā smags, Kriminālprocesa likumā nav noteikti.”

 Nevienā no prokuratūras atbildēm neizriet pamatojums secinājumam, kurš apstiprinātu, ka ar personas darbībām nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu. Ja 828 EUR piesavināšanās un bankas kartes prettiesiska izmantošana prokuratūras ieskatā ir tik maznozīmīgas darbības, par kurām Latvijā pat nevar piespriest kriminālsodu, tad rodas jautājums, - kāda apmēra zādzībām Latvijā vispār sāk piespriest kriminālsodu?

Lēmumā kā atbilde uz to, kādos apstākļos prokuratūrai bija tiesības neinformēt banku par prettiesisku maksājuma karšu izmantošanu, tiek norādīts: „Vēršu Jūsu uzmanību, ka Jūsu sūdzībā norādīts, ka Jūs jau informējāt akciju sabiedrību "Swedbank" par maksājumu līdzekļu prettiesisku izmantošanu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 393.panta pirmo dalu izbeigtu kriminālprocesu var atjaunot, ja tā pieņemšanai nebija likumīga pamata, vai atklāti kādi jauni apstākļi. Jūsu sūdzībā tādi apstākļi nav norādīti.”

No prokuratūras atbildes izriet, ka maksājumu līdzekļu prettiesiska izmantošana nav pietiekams apstāklis, lai informētu banku, bet atgādinājums par to, ka banka nav informēta, nav uzskatāms kā jaunatklāts apstāklis, bet fakts, kurš ir tik maznozīmīgs, ka to par jaunatklātu nav pamata uzskatīt.

Latvijā amatā augstāko prokuroru pilnvaras kriminālprocesā ir ievērojami lielākas par tiesneša pilnvarām, jo atšķirībā no tiesu lēmumiem amatā augstāka prokurora lēmumi ir spēcīgāki par tiesas spriedumu, tos nav iespēju pārsūdzēt pat tiesā. Latvijas Kriminālprocesa 337 panta 3 daļa nosaka: ja persona nepiekrīt sūdzības izskatītāja — amatā augstāka prokurora pieņemtajam lēmumam, tā var pārsūdzēt šo lēmumu nākamam amatā augstākajam prokuroram, kura lēmums pirmstiesas kriminālprocesā nav pārsūdzams...

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...