Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Manā gadījumā krimināllieta ir izbeigta, prokuroru nepārsūdzamie lēmumi ir stājušies spēkā, tie nav pārsūdzami pat tiesā. Līdz ar to uzskatu, ka man ir tiesības publiski paust savu viedokli par Latvijas Prokuratūras „izcilo” darbu un padziļināto izpratni par to kā Prokuratūra tulko savu lozungu „Viens likums viena taisnība visiem”.

Visu instanču LR Prokuratūru ieskatā 828 EUR piesavināšanās no miruša cilvēka bankas konta, internetbankas un bankas maksājumu kartes prettiesiska izmantošana ir tik maznozīmīgas darbības, par kurām Latvijā pat nevar piespriest kriminālsodu. Rodas jautājums, - par kāda apmēra zādzībām Latvijā vispār sāk piespriest kriminālsodu?

Vai smagu noziegumu izdarītājiem Latvijā ir iespējams izsprukt bez soda? Vai pēc cilvēka nāves viņa bankas kontā esošos līdzekļus, izmantojot internetbankas piekļuvi un maksājuma kartes, nesodīti var piesavināties persona, kura nav mantinieks? Izrādās, ka tas ir likumīgi, tātad iespējams.

Vai no mantojuma masas piesavinātajiem līdzekļiem, nav jāmaksā mantojuma nodeva valstij? Izrādās, ka nozagt līdzekļus no mantojuma masas ir izdevīgāk nekā tos likumīgi mantot, jo zaglim nav jāmaksā valsts nodeva par ieguvumu atšķirībā no mantinieka, kuram šāda nodeva ir jāmaksā.

Vai mantiniekus, banku un valsti var neatzīt par cietušajām personām, ja no mirušā bankas konta (mantojuma masas) ir pazuduši kontā esošie līdzekļi un nav nomaksāts mantojuma nodoklis valstij?

 Izrādās, ka viss augstākminētais Latvijā ir likumīgi iespējams, ja ir augstāka prokurora nepārsūdzams lēmums, kuru apstrīdēt nav iespējams pat tiesā un ar kuru tiek atstāts spēkā zemāka prokurora lēmums.

 No Vidzemes apgabala prokuratūras atbildēm izriet, ka, lai arī saskaņā ar likumu šādas darbības ir sodāmas, personu var atbrīvot no soda, mantinieki par cietušajām personām nav atzīstami, un bankas par pretlikumīgām darbībām nav jāinformē.

Acīmredzot ne bankas, ne mantinieku viedoklis par maksājuma karšu un internetbankas prettiesisku izmantošanu nav nepieciešams, tāpat par nozīmīgu netiek uzskatīts pat tas apstāklis, ka cietusī persona ir arī valsts, jo valstij par piesavinātajiem līdzekļiem netiek nomaksāts mantojuma nodoklis.

 Prokuratūras atbildēs nepārprotami tiek norādīts, ka likums pieļauj iespēju prokuroriem tiesības neinformēt banku, neatzīt mantiniekus par cietušajām personām un atbrīvot personu no soda pat tādā gadījumā, ja noziedzīgs nodarījums būtu kvalificējams kā smags.

Prokuratūras nepārsūdzamā lēmumā kā atbilde uz to, kāpēc mantinieks nav atzīstams par cietušo personu, tiek norādīts: „Prokurore A.Goldšteina un virsprokurore I.Andersone Jums jau sniedza atbildes uz jautājumiem par Jūsu procesuālo stāvokli kriminālprocesā un nodarījumu juridisko kvalifikāciju. Ņemot vērā, ka notikuma faktiskie apstākļi un Jūsu sūdzībā norādītie fakti pēc būtības nav mainījušies, piekrītot prokurores A.Goldšteinas un virsprokurores I.Andersones viedoklim, šajā atbildē atkārtoti netiek norādīti iepriekš minētajās atbildēs uz sūdzībām izteiktie argumenti.”

Šādai atbildei nevar piekrist, jo no prokuratūras konstatējumiem secināms, ka piesavinātie līdzekļi 828 EUR un bankas kartes nepiederēja nevienam. Pat atkārtoti pārlasot manā rīcībā esošās prokuratūras atbildes, neviena no atbildēm nesatur nekādu juridiski vai arī citādi pamatotu atbildi (izņemot kailu apgalvojumu), kāpēc nozagto līdzekļu mantinieki un valsts nebūtu atzīstami par cietušajām personām.

Ja juridisks pamatojums Ģenerālprokuratūras ieskatā prokuratūras atbildēs tomēr ir sniegts, lūdzu uzlikt par pienākumu Vidzemes apgabala prokuratūrai sniegt skaidrojumu, norādot citātus no iepriekš sniegtajām atbildēm, kuras saturētu juridisku pamatojumu secinājumam, ar kuru tiek apgalvots, ka kriminālprocess pieļauj neatzīt nevienu personu par cietušo, tajā skaitā neatzīt par cietušo ne tikai mantiniekus, bet arī valsti, un pieļauj iespēju neinformēt banku par nelikumīgām darbībām ar bankas maksājumu līdzekļiem.

Lēmumā kā atbilde uz to, kādos apstākļos pat ar smaga noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju personu var atbrīvot no soda, tiek norādīts: „Iespēja izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, ir reglamentēta Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 1.punktā, kur noteikts, ka izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu, prokurors vai tiesa var izbeigt kriminālprocesu, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu. Ierobežojumi kriminālprocesa izbeigšanai uz šiem pamatiem, ja izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā smags, Kriminālprocesa likumā nav noteikti.”

 Nevienā no prokuratūras atbildēm neizriet pamatojums secinājumam, kurš apstiprinātu, ka ar personas darbībām nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu. Ja 828 EUR piesavināšanās un bankas kartes prettiesiska izmantošana prokuratūras ieskatā ir tik maznozīmīgas darbības, par kurām Latvijā pat nevar piespriest kriminālsodu, tad rodas jautājums, - kāda apmēra zādzībām Latvijā vispār sāk piespriest kriminālsodu?

Lēmumā kā atbilde uz to, kādos apstākļos prokuratūrai bija tiesības neinformēt banku par prettiesisku maksājuma karšu izmantošanu, tiek norādīts: „Vēršu Jūsu uzmanību, ka Jūsu sūdzībā norādīts, ka Jūs jau informējāt akciju sabiedrību "Swedbank" par maksājumu līdzekļu prettiesisku izmantošanu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 393.panta pirmo dalu izbeigtu kriminālprocesu var atjaunot, ja tā pieņemšanai nebija likumīga pamata, vai atklāti kādi jauni apstākļi. Jūsu sūdzībā tādi apstākļi nav norādīti.”

No prokuratūras atbildes izriet, ka maksājumu līdzekļu prettiesiska izmantošana nav pietiekams apstāklis, lai informētu banku, bet atgādinājums par to, ka banka nav informēta, nav uzskatāms kā jaunatklāts apstāklis, bet fakts, kurš ir tik maznozīmīgs, ka to par jaunatklātu nav pamata uzskatīt.

Latvijā amatā augstāko prokuroru pilnvaras kriminālprocesā ir ievērojami lielākas par tiesneša pilnvarām, jo atšķirībā no tiesu lēmumiem amatā augstāka prokurora lēmumi ir spēcīgāki par tiesas spriedumu, tos nav iespēju pārsūdzēt pat tiesā. Latvijas Kriminālprocesa 337 panta 3 daļa nosaka: ja persona nepiekrīt sūdzības izskatītāja — amatā augstāka prokurora pieņemtajam lēmumam, tā var pārsūdzēt šo lēmumu nākamam amatā augstākajam prokuroram, kura lēmums pirmstiesas kriminālprocesā nav pārsūdzams...

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

FotoLatvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā iesniedzu prasības pieteikumu par iestādes nepareizu faktisko rīcību un pirmsšķietami nepareiza administratīvā akta atcelšanu, kuras ietvaros lūdzu tiesu:
Lasīt visu...

6

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

FotoPatiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu vai arī pircēju intereses vairošanai par I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu iegādi izmanto Baiļu triloģijas popularitāti.
Lasīt visu...

6

Brīvība meža īpašniekiem?

FotoSen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts mežos un pieaugot mežizstrādei privātajos mežos, kokrūpniecības nozare, nebēdājot par zāģbaļķu trūkumu, varēja investēt attīstībā un nostiprināties starptautiskajos tirgos, skarbā realitāte ir atgriezusies, liekot Latvijas zāģētavām domāt, kā organizēt savu darbību ierobežota resursu daudzuma apstākļos”. (Par to jau tolaik rakstīju šeit.)
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...