Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mani vienmēr ir pārsteidzis tas, kā cilvēki pakļaujas no pirksta izzīstajam, kaut kur dzirdētam, rakstītam, cik spēcīga loma faktu interpretācijā ir baram un zombētām rīcībām. Un runa, protams, nav tikai par reliģiju un fanātismu, bet arī par gluži mūsdienīgām, ašām un nepārdomātām darbībām sociāli virtuālajā vidē, kas pārsteidzošā ātrumā gana prātīgu cilvēku padara par akli atkarīgu no tā, ko pēc gada viņš, iespējams, būs jau aizmirsis, jo šādu darbību summa būs sakrājusies pavisam varena.

Komentārus lasu. Pārskrienot acīm, bet to daru, un kārtējo reizi, lasot rīta ziņas par Nicas notikumiem, par apvērsumu Turcijā, par vardarbību Vācijas dienvidos, brīnos par cilvēku nekompetenci un paštaisnumu. Un tā visa ir tiiik daudz… Tiem, kas vērtē, izsaka viedokli, it kā domā līdzi, patiesībā ir vienalga, vai tas cilvēks, kura rokās cirvis kļuva par asiņainu ieroci, bija afgānis vai pakistānietis.

Katrā ziņā, šķiet, varētu būt pēdējais laiks iedziļināties kaut nedaudz vairāk tajā, kas šobrīd notiek pasaulē. Jāsaka godīgi, es savā pilnīgas nulles pozīcijā jautājumos, kas skar islāmu, jūdaismu, šiītismu utt., jūtos vēl nedrošāk un neatļaujos komentēt to, ko nesaprotu nemaz. Man gan liekas, ka tie liekulības slāņi, kas saistīti ar šā brīža politiskajiem, reliģiskajiem un citu varu kontekstiem jau vairs nav izlobāmi pat pašiem strīdu dalībniekiem.

Izjūtu patiesu cieņu pret cilvēkiem, kuri ir bijuši aculiecinieki notikumos, kas atklāj patiesību bez starpniekiem, kuri velta mūža gadus, lai izzinātu viena jautājuma dažādo atbilžu būtību, un tikai tad pauž viedokli. To varētu attiecināt arī uz grāmatas autora personības un darbības novērtējumu.

“Lai kļūtu par meli, cilvēkam pietiek tikai atstāstīt visu, ko viņš dzirdējis..,” pravieša Muhameda ironiska sentence.

“Zem Muhameda bārdas” – plašs, daudzpusīgs, ļoti interesants materiāls ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš grāmatas vispār lasa. Un es to noteikti iesaku izlasīt. Ja jāizvelk saturiskā esence, tad stāsts ir vēstures starta punkta un mūsdienu seku skaidrojuma interpretācija, vēstot par tādām valstīm kā Sīrija, Izraēla, Palestīna, Turcija, Irāna, Ēģipte, Jordānija. Īss ieskats Tuvo Austrumu cīņās, tradīcijās, atkarībās, spožumā un postā, nežēlībā, bailēs, emocionālajā spējā manipulēt un neticamajā spējā šo kokteili ne tikai malkot, bet papildināt, mainīt garšas, tomēr recepti nevienam neatklāt. Un nevajag arī.

Es uzzināju daudz, turklāt skaidri apzinoties vārda interpretācija nozīmi. Ja runa ir par Tuvajiem Austrumiem, tad patiesības meklējumi ir ārkārtīgi sarežģīti – tie slāņi, kas, cits ar citu saistīti, rada cilvēku, kurš paaudžu paaudzēs iemācījies melus vērst par ikdienas patiesību, un otrādi, nav izprotami bez reālas dzīvošanas viņu vidū.

..Islāmā ir dziļa problēma. Tā ir pasaule, kuras vērtības ir atšķirīgas. Pasaule, kurā cilvēka dzīvībai nav tās pašas vērtības, kāda tai ir Rietumos. Pasaule, kurā brīvība, demokrātija, atklātība un radošums ir sveši. Pasaule, kura padara tos, kas nav islāma nometnes daļa, par likumīgu medījumu..

Reliģija pati par sevi neko nedara, to dara cilvēki..

“Katras bēres pārvērtās par demonstrāciju, katra demonstrācija beidzās ar vardarbību no abām pusēm, līķu bija aizvien vairāk, bēru un attiecīgi demonstrāciju arī. vardarbība rada vardarbību, kas rada vēl lielāku vardarbību, kas rada vēl lielāku vardarbību… man jau sāk šķist, ka tas beigsies tikai tad, kad vieni pilnībā iznīcinās otrus, un Allāhs nez vai ir priecīgs, ka viņu tajā visā piesauc..,” grāmatā citēta Damaskas grāmattirgotāja Fatāha e-pasta vēstule.

Grāmatas otrā nodaļa saucas “Islāms – īsāk vairs nevar”, un tiešām ļoti kompakti un pamatoti skaidro jēdzienu. Citas stāsta par ebreju un arābu sarežģītajām attiecībām, mazliet paver plašāku skatu punktu uz šobrīd Turcijā notiekošo, par ēģiptiešu pieklājību un emocionalitāti, par to, ka jēdzieni “zemnieks”, “karotājs”, “islāmists”, “neislāmists”, “arābs”, “persietis”, “musulmanis”, “beduīns” un daudzi citi ir šķirami un gluži kā mācību grāmatā rūpīgi apgūstami, tikai pēc tam iesaistāmi viedoklī.

Iespējams, viens no pamatojumiem, kādēļ austrumu kultūras ietekme ir tik spēcīga, ir valoda (verbāla, neverbāla):

..Neviena man zināmā valoda pat tuvumā netiek arābu valodai retoriskā spēka ziņā, spējā iekļūt zem un aiz intelektuālās saprašanas tieši pie emocijām un ietekmēt tās. Šajā ziņā arābu valodu var salīdzināt tikai ar mūziku.

No vienas puses, ēģiptiešu – un vispār arābu, un vispār austrumnieku – rokasspiediens ir nevis enerģiski stiprā amerikāniskā sarokošanās, bet kaut kas vēsi atturīgs un izvairīgi slīdošs.. Bet, ja jūs ar savu sarunu biedru (biedri) ēģiptieti esat viena dzimuma, tad esiet gatavi pamatīgai ķermeņa valodai un ciešiem kontaktiem – skatieniem acīs, smaidiem, biežiem pieskārieniem..

Vispār atklājumu grāmatā ir ļoti daudz.

Kāds latvietis, kurš Haijama latviešu valodā tulkoto un skaisti iesieto grāmatiņu man iedāvināja studiju gados kopā ar īpaši izvēlētu vīnu, droši vien nezināja to, ko stāsta Sofija Kutalki autora daudz citētajā grāmatā “Irāņu vidū”:

“..persiešu poēzijā “vīns” (kuru musulmaņiem ir stingri aizliegts lietot) nozīmē ekstāzi, kas iegūstama Dieva mīlestībā, ..bet “krogs” īstenībā apzīmē sirdi..” utt.

Pārsteidza musulmaņu romantiskā rīcības motivācija, kā arī tas, cik liela nozīme austrumu kultūrā ir dzejai.

“.. Viens no populārākajiem Tuvo Austrumu televīzijas šoviem, kaut kas attāli līdzīgsAmerican Idol, ir Sha’ir al – Milyoon, kura nosaukumu var tulkot gan kā “Dzejnieks miljonārs” (galvenā balva ir lielāka nekā Nobela prēmija literatūrā), gan kā “Cilvēku dzejnieks”. Tā dalībnieki sacenšas dzejošanā un dzejas deklamēšanā. Raidījuma auditorija ir iespaidīga – aptuveni septiņdesmit miljoni cilvēku..”

Un, protams, arī ļoti daudzie ikdienas dzīves fakti, kas skar dzimumu atšķirības tēmu, personisko higiēnu, kaulēšanās un vispār saziņas īpatnējos rituālus, vietējo blogotāju uzskatus, kā arī ciešanas un nežēlību, kas diemžēl arī ir daudzu minēto valstu ikdiena.

Jēdziens “Sderotas kino”- “kad konfliktā ir kārtējais saasinājums, cilvēki (ebreji, protams) šeit nopērk popkornu un dodas uz piekalnīti, kur uzēd, uzsmēķē, skatās, kā notiek Gazas bombardēšana, un ik pa brīdim uzgavilē..”

Droši vien vulgarizēta līdzība, bet šajā stāstā ir saskatāmas līdzības ar mūsu popkornīgo informācijas patērēšanu saistībā ar kārtējo terora aktu un to, kā liela daļa ar dažu taustiņu palīdzību virtuāli ietērpjas trīs citas valsts krāsās, pat neiedziļinoties situācijā un nemaz necenšoties to darīt…

Tikpat sarežģīti (patiesībā – neiespējami) kā autora centieni iekļūt Gazas sektorā ir mēģinājumi saprast to, kas īsti ir Tuvie Austrumi un to kultūra, un, protams, ne jau šī viena grāmata var izpratni pilnībā veidot.

“Cilvēks pilnībā atbalsta reliģiju līdz tam brīdim, kad nonāk īsti reliģiozā zemē. Pēc tam viņš sāk pilnībā atbalstīt kanalizāciju, mašīnas un minimālo darba algu, ” tā Oldoss Hakslijs.

Šī darba vēstījumā viens no skatu punktiem ir tūrista pozīcija, bet tieši tādēļ man nebija bail to iegādāties un izlasīt. Tomēr tad, kad paveru vaļā mazliet citu analīzi, nolemju ļoti uzmanīgi turpināt savus meklējumus.

Grāmatu ļoti iesaku.

Pārpublicēts no https://igramatasscv.wordpress.com/2016/07/21/viens-divi-tris-tu-vari-ari-nebut-brivs-driz-lato-lapsa-zem-muhameda-bardas/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...