„Vienotību” pametu tāpēc, ka mana, pieredzējuša politiķa misija ir palīdzēt jauniem cilvēkiem politikā
Artis Pabriks04.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Nu jau pāris gadus visos iespējamos formātos un forumos esmu runājis par plašu patriotisko un eiropeisko partiju koalīciju 13. Saeimas vēlēšanām, lai nākamajā parlamentā būtu pārstāvēti jauni un pieredzējuši politiķi, kurus vieno eiropeiskas vērtības, modernas un taisnīgas Latvijas vīzija. Diemžēl sīkumainība, intrigas un vēlme par katru cenu saglābt vecos politiķus, kuru laiks ir pagājis, liedza to izdarīt. Par nožēlu jāatzīst, ka spilgti šie netikumi izpaudās nu jau manas bijušās partijas "Vienotība" šaurā loka lēmumos.
Atvadoties es novēlu veiksmi visiem biedriem un draugiem "Vienotībā", taču aicinu jūs darbos, nevis tikai nosaukumā parādīt "Jauno Vienotību" - izbeigt paklausīgu klusēšanu, piesedzot ZZS neizdarības valdībā, mainīt partiju, nevis tikai piešpaktelēt fasādi.
Esmu izvēlējies "Attīstībai/Par!" - trīs partiju apvienību, kas spējusi savās rindās pulcēt vairāk nekā 1300 jaunu, enerģisku un moderni domājošu cilvēku. Es darīšu visu, lai palīdzētu nākamajā Saeimā ievest jaunus cilvēkus, ar labu izglītību un pasaules pieredzi. Es redzu un ticu, ka viņi deg par taisnīgu, modernu un drošu Latviju.
Esmu pārliecināts, ka bez jauna iesaukuma Latvijas politikā, bez mazas revolūcijas parlamentā un valdībā, mēs turpināsim stagnēt.
Lēmums nebija viegls. Es esmu racionāls cilvēks, un politikā prāts visbiežāk uzvar pār sirdi. Šoreiz ir tā reize, kad emocijas un racionāli argumenti ir vienā pusē. Es redzu, ka mana, pieredzējuša politiķa misija ir palīdzēt jauniem cilvēkiem politikā, palīdzēt Eiropas vērtībām Latvijā.
Es nevēlos turpināt vecās politikas tradīcijas, runājot par jaunu politiku. Es nebūšu izkārtne, kas vēlīgi dod politisku svētību jauniem politiķiem Latvijā. Esmu gatavs strādāt melnu muti, lai "Attīstībai/Par!" iegūtu sabiedrības uzticību un uzvarētu Saeimas vēlēšanās. Jā - es kandidēšu Saeimas vēlēšanās, jā - esmu gatavs jebkuram darbam, jā - es uzskatu, ka drosme un enerģija mainīt nepareizu lietu kārtību ir lielākais deficīts Latvijas politikā.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
