„Vienotības” iebīdītā, Rinkēviča auklētā Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre - haotiska, nesavaldīga, nekompetenta un vienkārši papsiha

Iesniegums

Pēc 28 darba gadiem Ārlietu ministrijā, strādājot atbildīgā amatā, uzskatu par savu pienākumu iestāties pret uzvedību, kas būtiski pazemina mūsu darba efektivitāti un bieži vien pilnībā iznicina tā rezultātus.

Runa ir par pastāvīgu psiholoģisku teroru, emocionālu vardarbību un bosingu pret Ārlietu ministrijas darbiniekiem. Diemžēl tā nav margināla parādība vai nespēja sastrādāties ar atsevišķiem kolēģiem. Šādu vadības stilu vairāku gadu garumā īsteno otrā augstākā politiskā amatpersona - parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukašēvica (tālāk tekstā ZKL). Tā rezultātā noniecināšanai, pazemošanai un emocionālai vardarbībai tiek pakļauts ļoti liels skaits ministrijas diplomātu un darbinieku.

Esmu uzklausījusi un fiksējusi vairāk nekā 25 kolēģu liecības, kas atklāj ZKL vadības metodes, kuru mērķis ir iebaidīt, pakļaut un pazemot, radot postošas sekas mūsu diplomātu fiziskajai un mentālajai veselībai, nemaz nerunājot par darba rezultātu un darba vidi.

1. Sanāksmes, konferences, intervijas, tikšanās:

Gatavojoties jebkuram pasākumam, tiek pieprasīts neiedomājams informācijas apjoms, kam bieži vien nav saistības ar konkrēto izskatāmo jautājumu. ZKL nespēj skaidri formulēt, kādus materiālus viņa vēlas saņemt. Tā vietā tiek uzdoti praktiski neizpildāmi darbi vai lietoti vispārīgi formulējumi kā, piemēram, "Obamas stila runa". Praksē neizpildāms darbs, ar ko dienests pastāvīgi saskaras, ir sagatavot "visus iespējamos jautājumus”, kuri kādā pasākumā (sanāksmē, konferencē vai pat SELK sēdē) varētu tikt uzdoti ZKL, un atbildes uz tiem.

Ja pasākuma laikā tiek uzdoti jautājumi, kas nav bijuši iekļauti "visu iespējamo jautājumu” sarakstā, seko ZKL dusmu lēkmes un darbinieku apvainošana nekompetencē un sabotāžā. Turklāt bieži vien tas notiek telefoniski, izlādējot dusmas un pārtraucot sarunu, lai darbinieks nepaspētu atbildēt.

Dodoties uz sanāksmēm ārpus Latvijas, traģēdija parasti sākas vēlu vakarā vai pat naktī (pēc plkst. 22.00-23.00), kad materiālu gatavotājiem ir jāpārdzīvo ZKL agresijas lēkmes, jo, izrādās, viss sagatavotais "nekam neder” un īpaši runas tēzes ir nekavējoties jāpārtaisa. Bet arī nakts darba rezultāts tiek atzīts par sliktu.

Nākamās dienas sanāksmes laikā sagatavotā runa ir jāpārtaisa vēl 4-5 reizes, jo, dzirdot citu valstu pārstāvju uzstāšanos. ZKL nemitīgi nolemj papildināt savas runas tēzes ar citu iepriekš teikto. Tā rezultātā līdzi aizbraukušais diplomāts nespēj veikt savus tiešos darba pienākumus, bet gan veic nemitīgus tehniskus ZKL runas labojumus, kuri turklāt vienmēr no jauna ir jāizdrukā. Kā zināms, izdrukāšanas tehniskās iespējas konferenču un sanāksmju centros ir ļoti ierobežotas.

To visu pavada nemitīgi pārmetumi un cilvēka cieņu aizvainojošas piezīmes līdzi aizbraukušajam darbiniekam, kā arī veltījumi visiem citiem klāt neesošajiem darbiniekiem. Lieki piebilst, ka šajā jezgā par Latvijas interesēm tiek aizmirsts, jo gala rezultātā tiek norunāts savārstījums no visu citu teiktā bez loģikas vai sasaistes ar Latviju.

Tā kā ZKL nespēj formulēt viedokli, viņa to mēģina nemākulīgi slēpt ar nerēķināšanos ar citu cilvēku laiku, līdzcilvēku pašcieņas tīšu un brutālu sabradāšanu un nepamatotām dusmām.

2.   Prasības ārpus darba apraksta un nevēlēšanās uzklausīt ekspertu viedokļus:

Laiks, kas atliktu no bezgalīgās un nesamērīgās materiālu gatavošanas, lielam skaitam ministrijas darbinieku ir jāveltī izdabāšanai ZKL kaprīzēm - lai kas nenotiktu - vainīgi ir ārlietu ministrijas darbinieki - prezidentūras organizētais autobuss apstājas peļķē. sanāksmju telpā nav ZKL tīkama temperatūra, aizmirsts telefona lādētājs un citas “problēmas”.

ZKL nerēķinās ar cilvēku laiku, veselības stāvokli, atvaļinājumu - pāri visam dominē tikai viņas intereses. Nerēķinās pat ar to, ka diplomātam ir jāveic pilnīgi citi uzdevumi sanāksmju laikā, nevis ZKL apkalpošanas funkcijas. Piemēram, pirms sanāksmes bieži vien jāiesniedz sanāksmes laikā plānotā temperatūra zālē. zāles plāns, mikrofonu un krēslu izvietojums. Diplomāti nodarbojas ar uzdevumiem, kas nekādā veidā nav saistīti ar tiešajiem darba pienākumiem.

Papildus, sanāksmju vai ārvalstu komandējumu laikā ZKL diplomātiem uzdot veikt uzdevumus, kas nekādā veidā nav saistīti ar ārlietu dienestu, bet gan attiecas uz citiem ZKL pienākumiem politiskās vai akadēmiskās struktūrās. Piemēram, ja pēc oficiālās sanāksmes viņai paredzēts video zvans citu pienākumu sakarā, tad diplomātam jāvelta viss sanāksmes laiks, atrodot tehnisku iespēju viesnīcā (vai jebkurā citā vietā) organizēt zāli privātam ZKL videozvanam. Lieki piebilst, ka diplomāts savus tiešos pienākumus šajā laikā veikt nevar.

Pēc diplomātu aptaujas kopumā apmēram 70% darba laika aiziet ZKL apkalpošanai (komandējumu laikā - visi 100%) - viņas publiskā tēla veidošanai - nevis ārlietu ministrijas pamatfunkciju veikšanai. Visu šo varētu nodrošināt, ja ZKL tiktu algots profesionāls runu rakstītājs un Valsts protokola īpaša nodaļa, kas nodarbotos tikai ar ZKL prasību izpildīšanu.

Pieņemot lēmumus, ZKL regulāri ignorē Ārlietu ministrijas ekspertu ieteikumus. Diemžēl, kad šādi lēmumi nedod cerētos rezultātus, tad publiski (piemēram, sarunās ar NVO pārstāvjiem) tiek vainoti Ārlietu ministrijas ierēdņi, kuri nav varējuši sasniegt vēlamo mērķi. Turklāt šī publiskā vainošana notiek pašu diplomātu klātbūtnē, kuri bija mēģinājuši vērst uzmanību uz kļūdainajiem lēmumiem.

3.   Latvijas tēls:

Īpaši skumji un sāpīgi ir tas. ka ZKL savus dusmu izvirdumus nekādi necenšas savaldīt pat ārvalstu kolēģu klātbūtnē, piemēram, augsta ranga diplomāti darba pusdienu laikā tiek pārtraukti pusvārdā un tālāk tiek aizliegts runāt. Tas izraisa neizpratni pilnus skatienus un rada priekšstatu par Latviju, kas nav pārvarējusi savu komunistisko pagātni ar tai raksturīgo despotisko vadības stilu. Tas ļauj apšaubīt Latvijas ārlietu dienesta un politiķu profesionalitāti, mūsu apņemšanos respektēt cilvēka tiesības. Šāda diplomātus pazemojoša rīcība bez mazākās kautrēšanās regulāri tiek demonstrēta arī citu nozaru ministriju pārstāvju klātbūtnē.

Pavisam satraucošs un nepieņemams ir fakts, ka arī Latvijā akreditētie ārvalstu vēstnieki saņem aizrādījumus un pārmetumus no ZKL - ko viņiem vajadzētu vai nevajadzētu darīt. Piemēram, kāda ļoti draudzīgas valsts vēstnieka sašutumu ir izraisījuši ZKL pārmetumi par dalību citu partiju (ne JV) kongresos vai pasākumos. Tāpat arī vēstnieks ir paudis neizpratni par ZKL norādījumu viņam mazāk sadarboties ar Rīgas domi (jo tās vadībā ir cita partija), kā arī ZKL aizmuguriski izteiktiem kritiskiem komentāriem par šo vēstnieku citu vēstnieku klātbūtnē.

ZKL spēj sarīkot skandālu jebkurā vietā un apstākļos bez mazākā iemesla. Nesen kādā starptautiskā pasākumā ZKL bija aizmirsusi caurlaidi. Protams, netika meklēts loģiskākais un vieglākais risinājums - atgriezties pēc tās - tā vietā ZKL paceltā balsī mēģināja tikt cauri apsardzei, apgalvojot, ka tiek diskriminētas mazās valstis.

ZKL dalība starptautiskos pasākumos ir pārsvarā vērsta uz viņas pašas popularitātes vairošanu, bieži vien atstājot Latvijas intereses otrā plānā. Preses relīzēs, kuras jāraksta diplomātiem, neskatoties uz attiecīgā pasākuma nozīmi no valsts interešu viedokļa, gandrīz vienmēr drīkst atspoguļot tikai ZKL citātus. Pārsvarā šādi citāti nekad nav izteikti, tie ir izdomājums, ko turklāt ir jāspēj izdomāt diplomātam. Skaidrs, ka nekad un nevienam nav bijis iespējams izdomāt pietiekami labus “ZKL citātus”.

ZKL pavadošajiem diplomātiem viens no galvenajiem uzdevumiem ir ZKL fotografēšana visa komandējuma garumā, lai fotogrāfijas izvietotu sociālajos tīklos savas atpazīstamības vairošanai. Ja fotogrāfijas neizdodas pietiekami labas, tiek izteikti aizvainojoši un agresīvi komentāri par ierēdņu kompetenci.

Kā jau arī iepriekšminētajos piemēros ir redzams, ZKL izmanto Ārlietu ministrijas administratīvo resursu pamatā savas politiskās popularitātes celšanai.

4.   Ienaidnieka tēls un aizmuguriska aprunāšana:

ZKL ir daudzkārt skaļi deklarējusi „ierēdņi un politiķi vienmēr atradīsies barikāžu dažādās pusēs”. Diemžēl tas ir daudz vairāk par tukšu paziņojumu. ZKL pret diplomātiem izturas kā pret personīgajiem ienaidniekiem un bez apstājas tiek meklēti kaitnieki un sabotieri. Tas veido ministrijā nepanesamu terora un baiļu atmosfēru, kāda ir raksturīga tikai autoritāriem režīmiem

Lieki teikt, ka šāda nostādne ir pilnīgi absurda - Ārlietu ministrijas darbinieki - diplomāti vienmēr ir bijuši uzticami leģitīmajai politiskajai varai un pēc labākās sirdsapziņas īstenojuši tās uzdevumus, kas ierakstīti Satversmē. ZKL vienmēr noraidošo un naidpilno attieksmi nespējam uztveri citādāk kā dziļi aizskarošu un nepatiesu apvainojumu Šāda atmosfēru nāvējoši iedragā komandas sajūtu, kopējā darba mērķus un iznicina diplomātiskā dienesta prestižu. Turklāt ZKL bieži vien aprunā viņai netīkamos kolēģus aizmuguriski, padoto klātbūtnē, tādējādi mēģinot graut vadītāju autoritāti un vadītspēju.

Daudzu gadu garumā ZKL ir radījusi ministrijā naida un pazemojumu sistēmu. Ministrijas darbinieki mēģina no tās izvairīties, bēgot no jebkura uzdevuma, kas varētu būt saistīts ar ZKL. Tas ir saprotams un attaisnojams, jo neviens nevēlos būt par psiholoģiskā terora un emocionālas vardarbības upuri

Daudzi kolēģi no sadarbības ar ZKL ir iemantojuši nopietnas veselības problēmas - panikas lēkmes, depresīvu noskaņojumu, augstu asinsspiedienu, trauksmi, bailes. Runa šeit ir par pamatā gados jauniem kolēģiem. Daži ir vērsušies pēc psihologa palīdzības. Citi dzīvo cerībā, ka ZKL ievēlēs Saeimā un "Lielajam Teroram" pienāks gals, un tas ļaus pievērsties īstiem, nevis viena cilvēka untumiem un slimīgu iedomu radītiem darba uzdevumiem.

ZKL "faktors'’ sen vairs nav noslēpums arī ārpus ministrijas sienām. Tas nodara būtisku kaitējumu ārlietu dienesta tēlam gan Latvijā. gan ārpus tās.

Kad pirms 28 gadiem es sāku darbu Ārlietu ministrijā, mani spārnoja pārliecība, ka spēsim izveidot diplomātisko dienestu, kas nenogurstoši un konsekventi rūpēsies par tādas valsts attīstību, kuras centra ir ikviens pilsonis, viņa cieņa un intereses.

Tā vietā diemžēl ir jāsaskaras ar morālu degradāciju un bezcerību, ko rada ZKL īstenotā neierobežotā psiholoģiskā vardarbība ar vienu vienīgu mērķi - personiskās publicitātes spodrināšana un politiskā kapitāla vairošana. Latvijas interesēm un diplomātiskā dienesta uzdevumiem kļūstot par otršķirīgiem jautājumiem.

Latvijas diplomātiskais dienests vairs nespēj nodrošināt kvalitatīvu darba rezultātu, mums raksturīga nevajadzīga pārstrādāšanās, izdegšana un nomāktība, šādā atmosfērā un ar tik zemu atalgojumu jaunie diplomāti neredz motivāciju pieņemt šādu attieksmi un bieži vien aiziet no Ārlietu ministrijas, pieredzējušie - gaida nākamo rotāciju vai pensiju.

Šīs uzvedības pieciešana un līdz ar to atbalstīšana ir viens no iemesliem, kādēļ esmu nolēmusi atstāt diplomātisko dienestu.

Lūdzu Ārlietu ministrijas Ētikas padomi izskatīt un izvērtēt manu iesniegumu un darīt visu, lai pārtrauktu šo bezjēdzīgo vardarbību mūsu ārlietu dienestā.

Šis iesniegums ir pieejams visiem tiem ārlietu dienesta darbiniekiem, kuri dalījās ar savu smago un pazemojošo pieredzi sadarbībā ar ZKL.

Novērtē šo rakstu: