„Vienotības” Grestes ķibeles ar mersedesu nebeidzas, priekšā – dzīvokļa izsole
L. Lapsa14.11.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vienotības pārstāvja Mārtiņa Grestes ķibeles nav beigušās līdz ar atbrīvošanu no AS Pasažieru vilciens valdes locekļa posteņa pēc tam, kad atklājās, ka 2009. gada rudenī, nepilnu mēnesi pēc viņa stāšanās šī valsts uzņēmuma valdes locekļa postenī tas bija sācis maksāt par viņa privātfirmas līzingā iegādāto Mercedes Benz automašīnu. Jau trešdien gaidāma tiesu izpildītāja rīkota izsole, kurā par parādiem tiks mēģināts pārdot pusi no Grestu ģimenes dzīvokļa Rīgā, Kalpaka bulvārī.
Kā liecina tiesu izpildītāja Jāņa Stepanova paziņojums, viņš 16. novembrī plānojis rīkot pirmo izsoli pusei no nekustamā īpašuma Rīgā, Kalpaka bulvārī 9-6 – 111,2 kvadrātmetrus plaša dzīvokļa. Šīs puses īpašniece saskaņā ar paziņojumu ir Grestes dzīvesbiedre Silvija, no kuras parādu vēlas piedzīt Swedbank. Bankas piedzenamā summa ir visai iespaidīga – vairāk nekā 125 tūkstoši latu, savukārt īpašuma novērtējums saskaņā ar tiesu izpildītāja paziņojumu – tikai 28,9 tūkstoši latu.
Potenciālajiem dzīvokļa kārotājiem gan jārēķinās ar to, ka tam ir būtisks apgrūtinājums – otra dzīvokļa puse saskaņā ar noslēgto laulāto mantisko attiecību līgumu pieder pašam Grestem. Savukārt par to, ka Grestu laulātais pāris pēc politiskās labvēlības zuduma tiešām ir nopietnās finanšu grūtībās, liecina fakts, ka pret Silvijas Grestes dzīvokļa daļu ir vērsta vēl viena piedziņa: šeit summa gan ir daudz nelielāka – tikai 2255 lati, ko no viņas nesekmīgi vēlējusies iegūt Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde, līdz arī vērsusies pie tiesu izpildītājiem. Savukārt kopā uz dzīvokli reģistrētas veselas divas hipotēkas par labu Swedbank – par attiecīgi 364 un 186 tūkstošiem latu.
Pats Greste pirmdien nekādi nevēlējās komentēt savu finanšu grūtību turpinājumu, - viņš tikai vēlreiz pieminēja Pasažieru vilciena jauno vilcienu konkursu, kura dēļ, kā jau informēts, atlūgumu nule iesniedzis Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Andrejs Tiknuss: „Man nekā vairāk jums nav ko izstāstīt. Es toreiz pacēlu to jautājumu, ka ir neprofesionāli noorganizēts konkurss, bet tagad ir apdraudēta Eiropas naudas saņemšana 40 miljoni. Es vairs uzņēmumā nestrādāju un neko nevaru pateikt. Man vairs nav laika runāt, un es vairs tur nestrādāju. Man vairs nav laika!”
Kā jau ziņots, Greste publisku ievērību izpelnījās, kad kļuva zināms, ka līdz ar viņa kļūšanu par Pasažieru vilciena valdes locekli uzņēmums no Grestu ģimenes uzņēmuma GSM birojs pārņēmis visas tās saistības pret līzinga uzņēmumu DnB Nord Līzings sakarā ar automašīnas Mercedes Benz S320 finanšu līzingu un uzņēmies turpmāk privātās kompānijas vietā veikt līzinga maksājumus par šo automašīnu, kuras atlikusī vērtība bijusi vairāk nekā 22 tūkstoši eiro.
Pats Greste Pietiek sākotnēji apgalvoja, ka viņam šādi labumi vienkārši pienākušies un nekā slikta tur neesot. Taču pēc tam viņš kļuva par to reto Vienotības pārstāvi, kura rīcību priekšvēlēšanu gaisotnē atklāti nosodīja pat parasti iecietīgā Vienotības ētikas komisija, un beigu beigās amatu zaudēja. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs secināja, ka Greste gan piedalījies jautājuma izskatīšanā par viņa bēdīgi slaveno mersedesa līzinga līgumu, taču lietā jau iestājies noilgums.
Foto no db.lv
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
