Iesaki rakstu: 
Mēs sākām darbu valdībā 2009. gadā (ja neskaita iepriekš Marsieša uznācienu) un uzreiz ķērāmies montēt jauno seriālu Melu teorija, - sanāca labs, pirms pašvaldību vēlēšanām uzcepām un iebāzām batoniņu, ka pensijas neaiztiekam, otrā rītā, sorry, griežam. Bet samontēts gabals bija labi, aktieri bijām labi, piedeva. Nu kā var nesolīt, paši saprotat.
2010. gada Saeimas vēlēšanās teicām, ka eksports aug (bet paši jau zinām, ka pamatā uz papildus nežēlīgas mežu izciršanas politikas rēķina) un ka nodokļus augstāk vairs ni ni, un, skat, jefiņi noticēja atkal. Bet nu, saprotiet, tie nodokļi bija jārauj augšā, jo citu ideju mums nebija un nav. PVN, akcīze, sociālais, nekustamā īpašuma, tas taču viss jums saprotams, tā teikt – nada, Fedja, nada! Mēs taču, ja vajag, varam atvainoties atkal.
Nu nekas, šeftējāmies, sākām skaitīt ar sev draudzīgu aģentūru palīdzību tautu, velns, trešo gadu valdību vadām, bet tajā laikā no LV pazuduši turpat 300 tūkstoši ļautiņu. Ziepes? Nē, mēs esam vēl nedaudz par daudz, samazinām māmiņu algas, un pasakiet pēdējam lidostā, lai gaismu izslēdz.
Tā doma tāda, ka pēc iepriekšējām vēlēšanām esam stabili paņēmuši varu uz četriem gadiem, kas nozīmē, ka varam sākumā savārīt ziepes, jo tautai atmiņa īsa. Un kā gribas, kā gribas dzīvot mūspartijiešiem labāk, gribas kaut ko no tās valsts nogrābt, it kā jau teicām, ka mēs labāki, bet nu paši saprotiet, klasesbiedri jau arī jāatbalsta.
Nu ko, ko? Sākām savējos iecelt visās valdēs un padomēs. Vai tad slikti, ka turpat pensijas vecuma fizkultūras skolotāja kopā ar automašīnu pārdevēju tagad atbild par privatizāciju šajā valstī, - mums Vienotībā tas nerada šaubas, perspektīvi kadri. Nē, nu, ja kas, psihologu par galveno meteorologu arī ielikām. Nesaukšu visus Grestes, Bukānes, Brigmanes un visus citus, teikšu īsi, bija populārs astoņkājis, bet mums piedos, ja būs arī simtkājis, jo mums ir cēli lozungi.
Tad mums ir vesela virkne superministru, gribu minēt tikai dažus. Nu sakiet, kas vainas, padalīja par dažiem desmitiem vai simtiem miljonu mūsu (tātad pareizajiem, nevis tiem nepareizajiem) oligarhiem vēja enerģijas kvotas, izgāzās ar savu angleni svensonu zemē, krievzemē gribēja gāzi pirkt dārgāk, nekā šamējo premjers piedāvāja... tas viss tā, bet te, hops, un ir - 27 000 Ls tumbočkā, 35 000Ls kāds nezināms čoms vēl sazīmēja, tā teikt, dzīve sakārtojas.
Neticēju, bet šis saka ka tāpat švaki, māja, mašīna, bērni, sieva nestrādā, bet nu 400 Ls paliekot un, hops, visi uz Alpiem prom, aizmirsu pajautāt, cik tad vienam cilvēkam pacēlājs maksā nedēļā.
Bet nu ko es viņu kritizēšu, savulaik kritizēju, ka te mani priekšgājēji visādus burbuļus ekonomikā radījuši, bet tad tā atcerējos, ka mūsu ģimenes bizis jau faktiski bija tas, kas taisīja to burbuli, bet nu labi, ka esmu PM tagad, tā banka jau pretī nerunās.
Hei, Linda mums arī biedros ir, Bauskā uz tilta visus nafig izdzenāja un promejot te radaru jautājumu sakārtoja, prieks par viņu. Ģirts Valdis mums arī, runā ik pa laikam dumības, vienas valsts valsts sekretārei kaut ko par gripu stāstīja, bet labāk jau tā, jo savādāk viņam tas VEF's būtu jāatjauno Rīgā, ko solīja.
Mums ir Sarmīte, bet nevaru pastāstīt, ko dara, neesmu īsti dzirdējis, algu sarakstā gan ir, to manīju. Klusa nabadzīte tāda, Dienu mīnusos salaida, tagad ķērusies klāt kultūrai. Finansists mums galvenais arī ir, viņš tak jums skaidri un gaiši pateica, ka valsts ar visiem te neauklēsies, ja nepatīk, kopā ar tiem 300 tūkstošiem uz lidostu. Artis arī taču teica, ka pa 100 Ls tikai... kas strādā? Pareizi, kaut kas tuvāk mērkaķim. Viņam gan vajagot tuvāk 2000 Ls.
Respektīvi, kolēgas, esam tikuši varā, un mums tā lieta patīk, atļaujot pašiverēt te vēl!
P.S. Kā vecos labos laikos, šis jāpārsūta visai savai meilu listei, tādējādi Jūs piedalāties spēlē - Mazāk mudaku pie varas.:)
P.S.S. Un pie viena varbūt konkurss, kurš radīs mazu garadarbu arī par Misteru aploksni un misteru zaķi, Lilitu, virtuvēm, dzīvokļiem, galu galā - kas es esmu? Jāpalaiž pa Latviju, lai tauta zina savus varoņus, kas tagad tēlo kristāldzidros kalnu upes ūdeņus!!!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
