Vienotības ētikas komisija: likumīgās nodokļu apiešanas shēmas ir pietiekami ētiskas
L. Lapsa27.07.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apvienības Vienotība ētikas komisija, kas pirms dažiem mēnešiem nesaskatīja nekā nosodāma apvienības pārstāvja, ekonomikas ministra Arta Kampara darījumu un deklarācijas dīvainībās, pat nedomā izskatīt jautājumu par to, vai pašreizējā tieslietu ministra Aigara Štokenberga un viņa uzņēmumu līdzdalība likumīgajās nodokļu apiešanas shēmās, kurās valsts kopumā zaudējusi vairāk nekā 1,8 miljonus latu, ir atbildusi apvienības ētikas standartiem.
Kā zināms, sākotnēji Štokenbergam tika pārmests, ka viņam netieši daļēji piederošs uzņēmums Varavīksnes nami bija mākslīgi sadalījis pārdodamo nekustamo īpašumu dzīvokļos un zemē, lai tādējādi nebūtu jāmaksā ievērojamas summas pievienotās vērtības nodoklī. Ministrs apgalvoja, ka visus šos darījumus kārtojusi uzņēmuma valde, savukārt viņš bijis tikai neliels, neko nenosakošs līdzīpašnieks, taču tad atklājās, ka no likumīgas nodokļu apiešanas shēmas viņš guvis labumu arī pats personiski, 2005.-2006. gadā iesaistoties vismaz vienā likumīgā nodokļu apiešanas shēmā, kuras rezultātā valsts nodokļu maksājumos nesaņēma aptuveni 1,5 miljonus latu.
Visiem sešiem Vienotības ētikas komisijas locekļiem Pietiek uzdeva vienu un to pašu jautājumu – vai kāds no viņiem gatavojas rosināt Vienotības pārstāvja Štokenberga rīcības vērtēšanu ētikas komisijā, ņemot vērā atklātībā nonākušos faktus par viņa tiešu līdzdalību nodokļu apiešanas shēmā. Taču četri no sešiem izvēlējās par labāku no atbildes izvairīties – tās bija Jaunā laika pārstāves Guna Mickēviča un Liene Liepiņa (pazīstama ar atzinumu par Kamparu, attiecībā uz kuru „lietas nav tādas, kā izskatās”), Pilsoniskās savienības pārstāve Ilze Viņķele un Štokenberga partijas Sabiedrība citai politikai pārstāve Dace Kizino.
Komisijas priekšsēdētāja, Pilsoniskās savienības pārstāve Ina Druviete tāpat kā Kampara gadījumā visu atbildību pārcēla uz tiesībsargāšanas iestādēm – jautājums esot „tik specifisks, ka tas neatbilst Vienotības Ētikas komisijas kompetencei”. Tāpēc viņa nevēloties spriest, vai likumīga nodokļu apiešana ir vai nav ētiska, - tā vietā komisijas vadītāja atbalstot „visu Jūsu rīcībā esošo materiālu nodošanu izvērtēšanai attiecīgās valsts institūcijās”.
Arī komisijas loceklis Artis Strautiņš, kurš tāpat pārstāv Štokenberga partiju, likumīgā nodokļu apiešanā nekā nosodāma nesaskatīja: „Nedomāju ierosināt sasaukt Vienotības ētikas komisijas sēdi, jo viņa rīcībā nav saskatāmi normatīvo aktu pārkāpumi.”
Savukārt uz precizējošiem jautājumiem, vai Vienotības ētikas komisija izskata tikai gadījumus, kad ir pārkāpti normatīvie akti, un vai tas nozīmē, ka viņa partija atbalsta nodokļu likumīgas apiešanas shēmu izmantošanu, Strautiņš sniedza šādu atbildi: „Ja cilvēks dzīvo valstī, ievērojot tās likumdošanu, tad nav pamata runāt par ētikas neievērošanu attiecībā uz normatīvajiem aktiem, jo pretējā gadījumā būtu jāatzīst, ka pati likumdošana ir neētiska.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
