„Vienotībai” pietuvinātā miljonāra Ramoliņa sarunu ieraksti skaidri norāda uz korupciju Konkurences padomē, ko KNAB nav vēlējies pamanīt
Pietiek lasītājs20.03.2024.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Tiesa drīz sāks izskatīt krimināllietu, kurā Jura Stukāna prokuratūra apsūdzējusi trīs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekus par it kā notikušu kukuļa izspiešanu no mežu nozares miljonāra, Vienotībai un Egilam Levitam pietuvinātā uzņēmēja Andra Ramoliņa, un prognozējams, ka šajā tiesas prāvā atklāsies ne mazums dīvainību un pārsteidzošu faktu par Latvijas tiesībsargāšanas iestādēm. Sākoties prāvai, viens no Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un prokuratūrai nepatīkamajiem jautājumiem būs – kādu tieši iemeslu dēļ nav pievērsta nekāda uzmanība miljonāra sarunām, kas skaidri norāda uz iespējamu korupciju Konkurences padomē.
Kā jau informēts, ļoti iespējams, ka galvenā atmaskotā persona šīs krimināllietas ietvaros izrādīsies nevis apsūdzētie VID darbinieki, bet gan uzņēmuma „Stiga RM” īpašnieks un vadītājs Andris Ramoliņš.
Faktiski sarunas ataino patieso korupcijas līmeni valstī, jo ir publiski zināms, ka dažādu „problēmu” A. Ramoliņam un viņa ģimenes uzņēmumiem ir bijis ne mazums, - gan aizdomas par „aplokšņu algu” maksāšanu, gan interese no Konkurences padomes, Muitas kriminālpārvaldes un Valsts policijas.
Divi sarunu fragmenti saistībā ar iespējamo korupciju Konkurences padomē un miljonāra A. Ramoliņa „sakārtošanas iespējām” tajā jau tika publicēti 29. februārī. Taču tas nav viss, - kā izrādās, uzņēmējam ir paticis lielīties ar savām, pēc visa spriežot, koruptīvajām iespējām šajā iestādē.
Šis ir trešais fragments no KNAB ierakstītajām A. Ramoliņa sarunām:
AR: - Ē, par Konkurences padomi es zināju iepriekš.
- Mh.
AR: - Bet par fiņām es neko nezināju.
- Mh.
AR: - Par Konkurences padomi, ka viņi nāks, es zināju.
- Mh.
AR: - Viņi, bļaģ, vienīgais, viņi atnāca ne tajā dienā. Tas gan tiesa. Nu.
- To tu pats saproti, ka nedrīkst jau arī tā visu, jā, nu, kaut kādai jau, uzticas, uzticas, bet.
AR: - Viņi atnāca ne, ne tajā dienā. Viņi man at- , viņiem vajadzēja citā dienā būt.
- Mh.
AR: - Bet nu labi. Nu, tajā nedēļā bija.
Ceturtais fragments no KNAB ierakstītajām A. Ramoliņa sarunām:
AR: - Nu, to es jau saprotu, kāpēc. Tu domā, ka viņi muļķi?
- Jā. Nu skaidrs. Jā. Un es viņam saku...
AR: - Un vienreiz pagarināja otrajā jūnijā uz otro jūliju. Pēc tam otrreiz pagarināja.
- (čukst) Jā, viņš man. (balsī) Šito viņš man teica. Jā.
AR: - Visticamāk tāpat tas pagarinājums notiekas diemžēl kontrolēti.
- (čukst) .. .(kāpēc? tāpēc?) viņš pateica par Konkurences padomi, ka tur ir iesaistīta? Vai kur tev?
AR: - Nē. Tur mēs tikām.
- Jā. Bet re kur... Un tad es teicu, nu, tad nav variantu.
AR: - Tos iesniegumus es redzēju.
- ...
AR: - No kurienes tur vējš pūš, es zinu.
- (čukst) Es teicu, tad tev vienkārši jādara tā, lai...
AR: - Nē. Tur viņi mums neko nevar izdarīt. Tur ir viss.
- Nu tas ir labi.
AR: - Tur man ir dokuments, ka viss ir čiki- piki.
- Jā.
AR: - Tur viss. Div- nedēļ- atpakaļ piektdienā tur beidzām. Tur viss ir labi. Bet, nu, tur paveicās.
- Tas ir tas, ko tas ir tas, ko viņš tagad.
AR: - Jo tur, tur, jāatzīst, paldies dievam, tur ir vadītājs, kurš to iestādi kā- .
- Nu, normāli domājošs.
AR: - Nē, nevada.
- Nē?
AR: - Un viņam nav tāda, nu, koroče, ir tā, bija, ienāca (?) pasūtījums, un vadītājs nodeva tālāk, jā, un tālāk izpildītāji uzlika šito. Un.
- Mh. Nu, es, te nav tā. Te ir.
AR: - Tāpēc, ka mēs piekļuvām pie izpildītāja. Nu, mums ienācās, kā saka, informācija laicīgi, un tā. Nu, paldies dievam, ka tur tā sanāca.
Iepriekšējos divos ierakstu fragmentos miljonārs saistībā ar Konkurences padomes organizētām kratīšanām nepārprotami lielījās ar to, kā “konkrētā iestādes līmenī” viss esot “sakārtots” un “draugi” palīdzējuši, kā arī ar to, ka ir “atradušās dzirdīgas ausis”. Tagad klāt nāk faktiska atzīšanās, ka no Konkurences padomes nelikumīgi nopludināta informācija par gaidāmajām kratīšanām un izdevies „piekļūt pie izpildītāja”.
Te vietā jautājums – kā var būt, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav pievērsis tālāku uzmanību šim miljonāra sarunām, kas skaidri norāda uz iespējamu korupciju Konkurences padomē? Domājams, ka atbildi uzzināsim tiesas prāvas laikā.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
