Iesaki rakstu: 
Latvijas provincē uz lievenīša sēž tēvs pensionārs un viņa dēls. Tēvs saka dēlam: “Beidzot esmu sasniedzis finansiālu stabilitāti.” Dēls jautā: “Tēvs, nesaprotu, kā esi nonācis pie tāda absurda secinājuma?” “Viss ir ļoti vienkārši,” atbild tēvs. „Man naudas nebija, nav, un izskatās arī, ka nekad nebūs.”
Aptuveni tā var raksturot Vienotības valdīšanu. Un nosaukšu piemērus. Jūs taču atceraties “strukturālās reformas” un tam sekojošo “veiksmes stāstu”? Nevienā!!!!, uzsveru nevienā!!!!! citā valstī nebija “strukturālo reformu” un “veiksmes stāstu”. Izņemot Latviju. Un kaut kā sanāca, ka tieši Latvijā, ne citās valstīs, rezultāts - vājprātīgs no valsts izdzīto cilvēku skaits.
Tagad bija “kapitālais remonts”, “moneyval” un “kredītreitings”. Jūs piefiksējāt, ka nevienā!!!!, uzsveru nevienā!!! citā valstī nebija “kapitālā remonta”. Jūs tādu zvēru kā “moneyval” vispār pirmo reizi uzzinājāt no Vienotības. Neviena cita valsts un nekad nav dikti uztraukusies par šiem “moneyval”. Un es paskaidrošu, kāpēc.
Bet vispirms par rezultātu - “kapitālā remonta” sekas ir kontu atvēršana Igaunijā vai jebkur citur, kur, paldies Dievam, nevienam nav ienācis prātā veikt “kapitālos remontus” un “strukturālās reformas”. Un man ir pārliecība, ka šie visi zvēri ir Vienotības izdomājums, lai imitētu darbību, kas jau startā ir zināmi, kā beigsies, lai Kariņš varētu karināt ordeņus, kā izčakarēts Latvijā ir viss bizness.
Un tagad par kredītreitingu. Esot drausmīgs sasniegums. Milzīgs. Wow. Nu tik būs. Bet. Praktiski kredītreitings ir tikai iespēja aizņemties līdzekļus budžeta deficīta finansēšanai par zemāku cenu. Pārējais ir teorētiska spriedelēšana jeb, pardon my french, d...šana. Tas ir tikai, ka vienas aģentūras ieskatos mūsu ekonomika atbilst zināmam standartam. Un es gribētu teikt - atbilda.
Šis vērtējums atspoguļo to, kas mūsu ekonomikā NOTIKA (tranzīts vēl bija, kokus cirta un eksportēja, fondus apguva, bija finanšu sektors, kura vairs nav).
Premjers Kariņš teica, ka šis kredītreitings ir kā atzinība realizētajai politikai. Un tie ir meli.
Man ir jautājums - par kādu cenu šis reitings ir nācis?
Mēs esam nokāvuši starptautisko finanšu pakalpojumus sniedzošo industriju, kas vienkārši ir pārvākusies citur (Vienotības deputāts Latkovskis paziņoja, ka tas tiek darīts pec stratēģiskā partnera pieprasījuma. Tā arī pateica - mūsu stratēģiskais partneris “nesaprata”). Ja ir tādi draugi, tad ienaidniekus nemaz nevajag, man šķiet. Cilvēki kontus atvērt nevar, pat lieliem uzņēmumiem ir problēmas.
Mēs esam nokāvuši tranzītu (Vienotības realizētā retorika attiecībā pret kaimiņvalsti, kura šo tranzītu arī nodrošina. Piemērs, dziedātājs Ļepss (un mani viņš neinteresē) nedrīkst dziedāt Latvijā, bet Igaunijā un Vācijā drīkst. Piekritīsiet, pardon my french, tukša d...šana par ES valstu apdraudējumu.
Tātad par kādu cenu šis reitings ir nācis, un ko premjers Kariņš ar to darīs? Kā izmantos?
Salīdzināšanai. Lietuvas un Igaunijas ekonomikas aug un aug arvien straujāk. Igauņiem kredītreitings ir augstāks, bet leišiem tāds pats. Viņu ekonomika aug, mūsējā stagnē. Un atbilde ir vienkārša, valsts izaugsmi nenosaka, cik Tu aizņemsies, bet kāda Tev būs nodokļu politika, kāda būs birokrātija, cik ļoti maz vai daudz Tevi čakarēs bankas, tiesu sistēma un tā tālāk.
Varbūt kā valsts nepriecājamies, ka varēsim finansēt deficītu, bet izdomājam, kā nopelnīt? Varbūt neveicam pašizdomātas “strukturālas reformas” un “kapitālos remontus”, bet aizsargājam savējos? “Slabo”?
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
