Vienotība Lembergu tikai pabiedē

Nevarot cīnīties ar trim oligarhiem uzreiz

Vienotībai arī ir šaubas par lielās 84 balsu koalīcijas izveidi kopā ar SC un ZZS – kaut vai tādēļ, ka tad abi pieaicinātie partneri kopā veidotu bloku ar 51 balsi iepretim premjera partijai, kurai aiz muguras būtu Vienotības frakcija ar 33 balsīm. Tomēr partijām arī ir kārdinājums pirmo reizi izveidot stabilu valdību uz četriem gadiem, bet tas būtu iespējams ar plašu koalīciju, kura spētu uzdrīkstēties smagiem lēmumiem.

Šī un citu apsvērumu dēļ atsevišķi Vienotības sarunvedēji Pietiek pirmdien uzsvēra, ka ir smagās pārdomās, vai nespert soli pretī SC, aiz valdības durvīm atstājot ZZS . Tas Vienotībai ļautu gan sabiedrībai, gan daļai savu biedru, kuri šaubās par koalīciju ar SC, pamatot, ka šāds solis tiek sperts ar mērķi nelaist varā oligarhu Lembergu.

Vienlaikus izskan, ka „Lembergs ir bīstams kā iekšā, tā ārā”. Proti, šobrīd Lembergs izbaudot Andra Šķēles un Aināra Šlesera sakāvi vēlēšanās, bet, atstāts ārpus koalīcijas, formāts 3A var atdzimt, apdraudot valdības stabilitāti. „Cīnīties uzreiz pret visiem oligarhiem var izdoties 15 mēnešus,” atsaucoties uz JL pieredzi, Pietiek teica partijas Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, tā pamatodams, kādēļ Vienotība sēž pie viena galda ar Lembergu.

Ar SC runā gan Vienotība, gan Lembergs

„Koalīcija ar 62 balsīm ir tikpat stabila kā ar 63 balsīm,” sarunā ar ZZS pirmdien bija izmetusi Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa, atstāstīja kāds ventspilnieku pārstāvis. Tas bija uztverts kā brīdinājums no Vienotības puses, ka tā var izveidot arī koalīciju ar 62 balsīm divatā ar SC. Vienlaikus ventspilnieki citā sarunu formātā bija atgādinājuši, ka ZZS divatā ar SC ir 51 balss, kas ir nepieciešamais minimums koalīcijas izveidei ar vienas balss vairākumu Saeimā.

Kuluāros bija dzirdams viedoklis, ka „Lembergam vajag pārliecību, ka viņš ir galvenais, tādēļ viņš spēlē dubultspēli un turēs siltu SC”. Kāds informēts avots pirmdien notikušo kustību it kā SC virzienā Pietiek raksturoja tikai kā Vienotības un ZZS pozicionēšanos pie sarunu galda, kuru beigu beigās abi politiskie spēki pametīs divatā.

Ikreiz pēc oficiālajām sarunām tiek noliegts, ka tajās apspriests iespējamais ministru portfeļu sadalījums. Tomēr Pietiek zināms, ka domu apmaiņa starp potenciālajiem valdības partneriem par šo tēmu ir notikusi šaurākā lokā ārpus Saeimas telpām. Vienotība rēķinās, ka bez tradicionālajiem labklājības un zemkopības ministru portfeļiem ZZS vēlēsies savā pārziņā arī vienu no saimnieciskajiem amatiem – ekonomikas vai satiksmes ministra amatu, visticamāk – pēdējo. Tādēļ tiek runāts, ka ārpus valdības var palikt JL ekonomikas ministrs Artis Kampars. Apspriesta arī Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijas (RAPLM) apvienošana ar Vides ministriju, kuru vairākus gadus vadījis Raimonds Vējonis.

Tāpat Vienotība rēķinās, ka ZZS ir svarīgi izmantot vismaz veto tiesības tieslietu ministra amata kandidātiem, pat ja zaļie zemnieki uz šo amatu nepretendētu paši. Vairākkārt šī amata kontekstā neoficiāli pieminēta Āboltiņa, kura jau reiz ir bijusi tieslietu ministre un pašlaik iezīmējas kā tas Vienotības līderis, kuram vislabāk izdodas sarunāties ar Lembergu. Viņa Pietiek norādīja, ka neapsver darbu valdībā, jo „kādam jāvada partija”.

Balsis, uz kurām nevar paļauties

Kāds premjera Valda Dombrovska partijas biedrs Pietiek atzina, ka koalīcija Vienotība + ZZS + VL-TB/LNNK, kurai formāli ir 63 balsis, patiesībā ar visām šīm balsīm nevar rēķināties, jo raibais ievēlēto deputātu sastāvs rada šaubas, vai visi viņi būs gatavi nobalsot par 2011. gada budžetu. Šaubas par atsevišķiem saviem deputātiem ir arī pašai Vienotībai.

Turklāt vēlēšanu rezultātu apkopošana pirmdien parādīja – no apvienības Visu Latvijai-TB/LNNK Saeimā ievēlēti septiņi VL pārstāvji: Inese Laizāne, Imants Parādnieks, Raivis Dzintars, Visvaldis Lācis, Jānis Dombrava, Jānis Iesalnieks un Einārs Cilinskis, bet tikai viens TB/LNNKpārstāvis – Dzintars Rasnačs. Gan Vienotībā, gan ZZS ir bažas, ka VL politiķi, no kuriem vairums nav iepriekš pārbaudīti ar varu, Saeimu vairāk izmantos kā savu tribīni un nebūs gatavi uzņemties līdzatbildību par smagajiem lēmumiem, kas sagaida valdību. Arī Lācis, kurš 9. Saeimā tika ievēlēts no ZZS , bet pēc tam frakciju pameta, izcēlās ar brīvdomību koalīcijai svarīgos balsojumos.

ZZS faktiskā līdera Lemberga kā „patiesā vēlēšanu uzvarētāja” situāciju noteic tas, ka viņam nav ideoloģisku šķēršļu runāt ar visiem Saeimā iekļuvušajiem spēkiem – atšķirībā no Vienotības, kurai ir grūti otrā dienā pēc vēlēšanām paskaidrot koalīcijas sarunas ar SC. Lembergs priekšvēlēšanu kampaņas laikā ne reizi neapšaubīja sadarbības iespēju ar SC, kamēr Vienotība daļēji savu kampaņu balstīja uz premjera kandidātu Dombrovska un Jāņa Urbanoviča (SC) pretnostatīšanu.

Urbanovičs: esmu gatavs nest politiskos upurus

Urbanovičs pirmdien uzklausīja Dombrovska piedāvājumu slēgt sadarbības līgumu un saņemt vienu ministra amatu valdībā, SC tomēr formāli nekļūstot par koalīcijas partneriem. Sadarbības līgums attiektos arī uz darbu Saeimā, kur SC, kā vēlēšanās otro labāko rezultātu ieguvušam spēkam, ir iespaidīga 29 deputātu pārstāvība. Runa ir par vairāku Saeimas komisiju vadību, kā arī vietu prezidijā. Neoficiāli zināms, ka SC piedāvāta Reģionālās attīstības un pašvaldības ministrijas (RAPLM) vadība, kur kā kandidāts minēts Jānis Tutins. Tomēr šis piedāvājums vēlāk tika novērtēts tikai kā taktisks solis, jo, kā tūlīt pēc sarunām uz Pietiek jautājumu, ko vēlas SC, izmeta viens no Vienotības sarunvedējiem, -„problēma ir tā, ka viņi neko negrib”. Arī ZZS līderis Saeimā Augusts Brigmanis noraidīja iespēju savienot sadarbības līgumu ar ministra portfeļa piedāvāšanu – šādā gadījumā runa varot būt tikai par SC uzaicināšanu koalīcijā. Bet ZZS un Lembergs ietur pauzi, uzsverot, ka izšķiršanās pirmo reizi valdību veidot kopā ar SC ir jāizdara vēlēšanu uzvarētājam Vienotībai.

„Dombrovskis man Saeimā nevar iedot neko, ko es nevaru paņemt pats. Viņiem ar mani nāksies vienoties tāpat,” Pietiek pēc sarunāmteica Urbanovičs. Viņš negrasoties „drepstināties līdzi” Vienotībai un „tielēties par amatiem”. Urbanovičs no Dombrovska gaidot nostādnes par 2011. gada budžetu, un spēja vienoties par tām tad arī noteikšot sadarbības iespējas. Ja SC varētu iesaistīties koalīcijā kā pilnvērtīgs partneris, Urbanovičs esot gatavs arī uz „politiskiem upuriem”, palīdzot Dombrovskim pieņemt budžetu. „Es vienīgais varu palīdzēt Dombrovskim.” SC vēlētājiem prioritāras esot tieši tās pašas sociālekonomiskās problēmas, kādas ir Dombrovska vēlētājiem. „Jā, mani vēlētāji grib ceļu uz integrētu sabiedrību, bet to pašu grib 90% Latvijas iedzīvotāju, bet galvenās viņiem ir sociālekonomiskās problēmas,” teica SC līderis Saeimā.

Zināms, ka Urbanovičam ar Lembergu sakrīt pozīcija, ka sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem jācenšas panākt vienošanās par budžeta deficīta palielināšanu no pieļaujamajiem 6% uz 7-8%.

Teorētiski iespējamās koalīcijas

Vienotība + ZZS + VL-TB/LNNK (63 balsis)

Vienotība + ZZS (55 balsis)

Vienotība + SC (62 balsis)

Vienotība + SC + ZZS (84 balsis)

SC + PLL+ ZZS (59 balsis)

SC + ZZS (51 balss)

Novērtē šo rakstu: