Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vienotības priekšvēlēšanu kampaņu lielā mērā noteiks tas, kā sevi uz ārkārtas vēlēšanām pozicionēs nepārvēlētā prezidenta Valda Zatlera jaunveidojamā partija, kā arī tas, kā veidosies Vienotības attiecības ar „Zatlera partiju”, secināts neformālā seminārā jeb prāta vētrā, uz kuru ceturtdienas vakarā Baltezerā pulcējās Vienotības spice. Individuālu politiķu reitingi nav publiski apspriesti, bet Pietiek zināms, ka ar stabili pozitīvu reitingu var lepoties vienīgi premjera Valdis Dombrovskis. Toties lielas problēmas ar reitingu ir atlaistās Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kuras pozitīvais vērtējums Vienotības pasūtītajās aptaujās ir +28, bet negatīvais vērtējums -27.

Lai gan Vienotības līderi 22. jūnijā vēl tiksies ar Zatleru, vēlēšanu kampaņu jau faktiski sākts plānot, izejot no tā, ka Zatlers veidos savu politisko spēku, kas 17. septembra ārkārtas vēlēšanās konkurēs ar Vienotību, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Tikai atsevišķi Vienotības līderi vēl saglabājot optimismu, ka Zatlers izvēlēsies pievienoties viņiem, līdzi ņemot savu „zvaigžņu iesaukumu”.

Jauns politiskais spēks, ja tāds startēs vēlēšanās, visdrīzāk pretendēs, pirmkārt, uz Vienotības elektorātu, tādēļ Vienotība iepretim „Zatlera partijai” vairs nevarēs pretendēt izskatīties tik „tīra” un tai būtu jāpozicionējas kā „darītājiem”, Pietiek norādīja kāds semināra dalībnieks. Bez „Zatlera partijas” iespējamās parādīšanās vēl esot jāņem vērā tāds faktors kā Tautas partijas, kas sevi vienmēr pozicionējusi kā „darītājus”, iespējamā nestartēšana 17. septembra ārkārtas vēlēšanās vai vismaz tās pozīciju vājināšanās. „Ja TP nestartē, tad kādam tās balsis būs jāpaņem,” par Vienotības lūkošanos uz TP „darītāju” elektorātu izteicās kāds gaidāmās kampaņas stratēģis.

Noprotams, ka Vienotības līderi ar bažām raugās uz iespējamo „Zatlera partiju”, kuras izveidei pēdējās pāris nedēļas uz konsultācijām Rīgas pilī ierodas dažādas autoritātes. Neesot skaidrs, kā attiecībā pret Vienotību pozicionēsies Zatlers – vai būs tās konkurents vai uz ārkārtas vēlēšanām ies ar uzstādījumu, ka Vienotība būs jaunās partijas koalīcijas partneris pēc vēlēšanām. Viens no Vienotības stratēģiem pirms dažām dienām Pietiek pauda viedokli, ka otrajā variantā Vienotība pat būtu gatava uz vēlēšanām pie sava elektorāta vērsties ar vēstījumu, ka tas var balsot gan par to, gan par Zatleru – abi varianti veidos līdzīgu kopsummu.

Tomēr pašlaik Vienotībai vēl neesot skaidrs, kādā nišā sevi pozicionēs Zatlers – tā dēvētajā „kordziedātāju”, pie kuras iekšējā slengā sevi līdz šim pieskaitījusi Vienotība, vai „zolītes spēlētāju” jeb „darītāju” nišā. No vairāku Baltezera prāta vētras dalībnieku teiktā noprotams, ka Vienotība nejūtas kā spēles noteicējs un savu kampaņu veidos, pakārtojot Zatlera izvēlei. Tiesa, vismaz Vienotības pasūtītajā socioloģiskajā aptaujā, kas veikta drīz pēc Zatlera uzrunas tautai un viņa nepārvēlēšanas prezidenta amatā, atbalsts iespējamai „Zatlera partijai” bijis visai niecīgs – Saeimas ārkārtas vēlēšanās par to gatavi balsot vien aptuveni 2% aptaujāto. Vienlaikus tiek atzīts, ka sabiedrības noskaņojums mērīts pārāk drīz pēc straujās notikumu attīstības un cilvēki vēl nav paguvuši noreaģēt un saprast, vai alternatīva izvēle vēlēšanās tiešām būs.

Baltezerā sarīkotajā prāta vētrā  tāpat secināts, ka valsts stabilizācijas fāze ir beigusies, - tagad Vienotībai jāspēj piedāvāt attīstības ceļu un šai sakarā jau drīzumā jādemonstrē kādi konkrēti soļi. Kādi – tas taktisku apsvērumu dēļ netiek izpausts. Skepsei, ka Vienotība esošās koalīcijas ar zaļajiem zemniekiem ietvaros uz izlēmīgiem soļiem nav spējīga, neesot vietas. „Ļoti daudzos lēmumos patiešām iepriekš notika kompromisi ar Lembergu, bet Zatlera paziņojums to ir izbeidzis, tagad mēs varam būt apņēmīgāki un drosmīgāki,” Pietiek uzsvēra kāds cits Vienotības politiķis, kurš piedalījies prāta vētrā Baltezerā.

Lai gan personāliju jautājums Baltezerā neesot apspriests un Vienotības līderu individuālie reitingi zināmi ļoti šauram lokam, Pietiek noskaidroja, ka stabili pozitīvs reitings, ar ko iespējams lepoties, ir vienīgi premjeram Valdim Dombrovskim. Tikmēr liekas problēmas ar reitingu ir atlaistās Saeimas priekšsēdētājai un Vienotības valdes priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.

Aizvadītajā nedēļā, kad Pietiek, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, rakstīja, ka Āboltiņas vieta sarakstu pirmajos numuros un uz Vienotības plakātiem ir apdraudēta, ja apvienībai pievienosies Zatlers ar savu „zvaigžņu iesaukumu”, politiķe garāmejot Pietiek izmeta, ka „mans reitings ir +28”. Tā, izrādās, ir tikai puspatiesība. Kā noskaidroja Pietiek, pēc Vienotības pasūtījuma veiktā aptaujā Āboltiņas pozitīvais vērtējums tiešām ir +28, bet vienlaikus viņas negatīvais vērtējums ir -27, kas liecina, ka viņa sabiedrībā tiek uztverta ļoti polarizēti un sarakstu var vienlīdz vilkt, bet vienlīdz arī gremdēt. Āboltiņa pati piektdienas vakarā LTV raidījumā 100. panta Preses klubs paziņoja, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars nebūs ministrs nākamajā valdībā. Citi avoti Vienotībā neoficiāli pieļāvuši, ka Kamparam būs ļoti grūti pacīnīties par vietu Vienotības sarakstā.

Izskanējušas dažādas versijas, pēc kādiem principiem Vienotība sastādīs savus vēlēšanu sarakstus, ja tajos nebūs jārezervē vieta Zatleram un viņa „zvaigžņu iesaukumam”. Viens no uzstādījumiem - ka sarakstu augšgalos jāatspoguļo vēlētāju pirms septiņiem mēnešiem 10. Saeimas vēlēšanās izdarītā izvēle. Tāpat plānots, ka Vienotības dibināšanas kongresā 6. augustā ievēlētā valde būs spogulis tam, kā izskatīsies partijas sarakstu augšgali 17. septembra ārkārtas vēlēšanām. „Būs ļoti grūti likt pirmajās rindās cilvēkus, kuri būs zaudējuši arī biedru uzticību,” Pietiek norādīja viens no semināra Baltezerā dalībniekiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...