Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas Parlamenta vēlēšanas beigušās. Tajās kārtējo reizi triumfējusi ilggadēja varas partija “Vienotība.” Viņu vēlētāju izvēli var pieņemt, bet saprast to ir grūti. Šo izvēli grūti arī cienīt, jo “Vienotības” vēlētāji faktiski ir nobalsojuši par stagnāciju un atpalicību. Tā ir oficiāli atzīta Eiropas Komisijas līmenī, un “Vienotība” politiskajā ziņā ir atbildīgais numur viens. Kāpēc tāda savāda vēlētāju izvēle? Un vai tiešām vēlētāji ir vainīgi?

Vispirms jau jākonstatē, ka pašas vēlēšanas vairāk atgādināja uzpirksteņu spēli autoostā. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā - steidzīgā CVK vadītāja nomaiņa pēdējā mirklī, vēlētāju neinformēšana, vēlēšanu procesa traucēšana un pat faktiskais liegums paust savu gribu padarīja šīs vēlēšanās līdzīgas Putina Krievijai līdzīgam “velēšanu” farsam. Šos apgalvojumus, protams, vajag apstiprināt ar faktiem. Darīšu to, ņemot talkā drošticamus Latvijas medijus, publiskus un atklātus avotus.

2018. gadā Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) ziņoja, ka Kohēzijas fondu naudas samazinājums būs mazāks nekā Igaunija un Lietuvai. LSM arī paskaidro situāciju, citējot: “Tas skaidrojams nevis ar neticami veiksmīgo Latvijas ierēdņu un politiķu lobisma darbu Briseles gaiteņos, bet gan ar to, ka Latvija, rēķinot pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju, palikusi mazāk attīstīto reģionu grupā, kam pienākas lielāka palīdzība Kohēzijas fondos.” (1) Tātad, lai ko arī stāstītu cienījamie “Vienotības” eirodeputāti par mūsu valsts interešu aizstāvību EP un EK, patiesībā darbs ir bijis vājš un nesekmīgs.

To atzīst arī pašas “Vienotības” biedrs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs: “Lai cik tas paradoksāli neskanētu – nav, ar ko lepoties, jo mums pagaidām vēl nav sasniegts dzīves līmenis 75% no vidējā Eiropas līmeņa – mēs vēl esam citā kategorijā.” (2)

Turpat LSM piebilst: “Tas, iespējams, nozīmē, ka arī Kohēzijas fondu naudas izlietojums Latvijā nav bijis tik efektīvs kā Igaunijā un Lietuvā, kur, vismaz spriežot pēc statistikas, ir izdevies labāk izlīdzināt dzīves līmeni.” Tātad varam konstatēt, ka pēc oficiālā Eiropas Komisijas atzinuma Latvijā atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas nav bijusi spējīga izrauties ārā no atpalikušāko, trūcīgāko valstu līmeņa.

Tas vēlreiz tika apstiprināts šī gada aprīlī, kad mediji stāstīja par ārkārtīgi kritiskajām ziņām jaunākajā Eiropas Komisijas ziņojumā par Latviju. Ziņās bija teikts: “Eiropas Komisija (EK) atkal kaunina Latviju par ilgstoši neatrisinātām problēmām. Lai gan Latvija ir to valstu vidū, kas visstraujāk tuvinās Eiropas Savienības vidējiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, labumu no ekonomiskās situācijas uzlabošanās gūst tikai neliela daļa jeb turīgākie Latvijas iedzīvotāji. Tā jaunākajā ziņojumā secinājusi Eiropas Komisija.” (3)

Netieši, bet diezgan skaidri uz “Vienotības” visaugstākā līmeņa atbildību norādījusi arī EK ģenerāldirektorāta pārstāve Mjuriela Gina: “Es tikai gribu atgādināt, – kā jūs zināt sociāla politika, labvēlīga un attīstoša sociālā politika ir Eiropas Savienības pamata vērtība. Mēs uz šo problēmu esam norādījuši vairākkārt. Latvija septiņu gadu periodā tikai nedaudz ir uzlabojusi labklājības rādītājus.” Te jāatceras, ka tieši “Vienotība” ir šo gadu laikā vairākkārt vadījusi valdību un bijusi atbildīga arī par Labklājības un Finanšu ministrijām.

Cik ļoti esam atpalikuši no Lietuvas, Igaunijas un vispār Eiropas? Ļoti! No kaimiņiem - Igaunijas un Lietuvas vismaz desmit gadus! Par to liecina LDDK plaši atzītā eksperta, analītiķa Jāņa Hermaņa raksts “Latvijas Vēstnesī.” Valdības amatpersonas mēdz maldināt cilvēkus, manipulatīvi spēlējoties ar dažādiem faktiem - piesaucot IKP uz vienu iedzīvotāju, vidējo algu un citu statistiku, kura Latvijai Baltijas valstu kontekstā liek izskatīties puslīdz cienījami. Tomēr šie skaitļi neatspoguļo patieso situāciju. Būtiskākais rādītājs ir ienākumu un dzīves dārdzības salīdzinājums jeb pirktspējas paritāte. Šajā ziņā Latvijā situācijā ir vissliktākā.

Hermanis savā rakstā norāda: “Algu pirktspējas atšķirības starp Baltijas valstīm lielā mērā izriet no IKP rādītājiem. Ja salīdzina IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes, tad Igaunijā tas ir 79% no ES vidējā rādītāja, Lietuvā – 78%, bet Latvijā – tikai 67% (pēc datiem, kas pieejami par 2017. gadu). Latvijas rādītājs atpaliek no kaimiņvalstīm jau ilgāku laika periodu, un to ir ietekmējuši dažādi apstākļi. Gan Igaunijā, gan Lietuvā ir lielāks rūpniecības u. c. eksportējošo nozaru īpatsvars, zemāks korupcijas uztveres līmenis, krīzes laikā to ekonomikas kritums nebija tik straujš kā Latvijā, ir veikti kvalitatīvāki ieguldījumi infrastruktūrā, kas labvēlīgāk ietekmē savu uzņēmumu konkurētspēju. Tāpēc, lai noķertu kaimiņus pēc IKP uz iedzīvotāju, Latvijai būtu nepieciešams pietiekami garš periods – ne mazāk kā desmit gadi. Vēl lielāks attālums ir līdz ES vidējam rādītājam.” (4)

Šī visi fakti skaidri norāda, ka Latvija ir bijusi nesekmīgākā Baltijas valsts Eiropas Savienībā. To apliecina pašas ES, EK oficiālie dati un mūsu paši analītiķi. Vai “Vienotībai” vienai pašai par to jāuzņemas atbildība? Protams, ka viņi nav vienīgi atbildīgi.

Tomēr tieši “Vienotība” faktiski ir kontrolējusi politisko varu desmit gadu garumā. Tieši “Vienotībai” šajā laikā ir piederējusi visietekmīgākais politiskās varas komplekts. Īpaši jau ES līmenī - četri eirodeputātu mandāti, viens eirokomisāra, četri premjeru posteņi, ārlietu, finanšu ministru amati.

Šāda milzīga varas koncentrācija gadu garumā padara “Vienotību” par vienu no galvenajiem atbildīgajiem par Latvijas stagnāciju un atpalicību ES dalībvalstu līmenī.

Jautājums - kāpēc vēlētāji to lāga nepamanīja un dāvāja “Vienotībai” uzvaru EP vēlēšanās? Domājams, ka te atkal ir meklējama atbilde līdzībās ar Krieviju - kontrolēti, piejaucēti, uzpirkt mediji. Tam, protams, nav tiešu pierādījumu, bet netiešie ir gana daiļrunīgi. Faktiski var runāt par masveidīgu vēlētāju “smadzeņu skalošanu” un sabiedriskās domas ietekmēšanu.

Bet par to jau nākamajos rakstos. Ja kāds mēģinās augstākminēto noliegt, izsakot aizskarošas un/vai kritiskas piezīmes par raksta autoru, tad tas nozīmēs, ka citu būtiski atbilžu uz rakstā minētajiem faktiem viņam nebūs.

Savukārt, ja runājam par pašreizējā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa attieksmi, tad to var raksturot ar diviem vārdiem - bezatbildība un ņirgāšanās. Par to arī nākamajos rakstos.

Avoti:

1.,2. LSM.lv Ilze Nagla “Nākamais ES septiņgades budžets: ko Latvija tajā ieraudzīs?” https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/nakamais-es-septingades-budzets-ko-latvija-taja-ieraudzis.a281865/

3. LNT Ziņas - “Eiropas Komisija: Latvijā ir kritiski augsts nabadzības līmenis” https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/eiropas-komisija-latvija-ir-kritiski-augsts-nabadzibas-limenis/

4. “Latvijas Vēstnesis,” Jānis Hermanis - “Kāpēc atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas par vismaz desmit gadiem.” https://lvportals.lv/viedokli/302851-kapec-atpaliekam-no-lietuvas-un-igaunijas-par-vismaz-desmit-gadiem-2019

Novērtē šo rakstu:

189
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...