Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dārgie skolotāji! Skola2030 projekta vadītāji un īstenotāji! Man ir tas gods jūs uzrunāt brīdī, kad paveikts liels darbs, sagatavojot jauno izglītības satura un mācīšanās pieejas reformu. Paldies jums par padarīto! Tomēr mēs visi apzināmies, ka priekšā ir vēl lielāks uzdevums, proti, īstenot šo reformu.

I

Godātie skolotāji!

Sabiedrība ir uzticējusi skolai un skolotājiem lielu atbildību. Šī atbildība ir veidot mūsu nākotnes kopdzīves telpu.

Sabiedrības kopdzīves telpas kvalitāte ir atkarīga no tās iemītniekiem – no mums, kuri to veido tagad, no bērniem un jauniešiem, šodienas skolēniem, kuri to veidos pēc 20, 30 un 50 gadiem.

Tāpēc, manā ieskatā, šīs izglītības reformas mērķī ir jābūt ietvertai un sabiedrībā izdiskutētai atbildei, kādus mēs gribam redzēt tos cilvēkus, kuri veidos Latvijas kopdzīves telpu 2030. gadā, pēc tam 2040., 2050. gadā utt. Tai skaitā apzinoties, ka pārmaiņas izglītībā ir process, kas sastāv no uzlabojumiem un arvien jaunām reformām, kas vienmēr cenšas pietuvoties ideālajam mērķim, un tas nav vienreizēji paveicams darbs.

Esmu pārliecināts, ka izglītības darbinieki reformas sagatavošanas laikā ir daudz diskutējuši, par kādu personību tapt ar skolas atbalstu, kādiem būtu jābūt tiem cilvēkiem, ar kuriem kopā veidosim savu valsti nākotnē.

II

Tomēr mani pārsteidz, ka diskusijas par izglītības mērķi nav politikas veidotāju, filozofu, intelektuāļu un visplašākās sabiedrības nepārtrauktā uzmanības centrā. Vairāk dzirdamas sūdzības par to, kas nav labi, vai prasmju vai zināšanu uzskaitījums, kas būtu nepieciešams topošajam darba spēkam. Vairāk tiek spriests par cilvēku kā līdzekli, piemēram, ekonomikai, nevis personību kā mērķi. Manuprāt, publiskajā telpā pietrūkst pozitīvas diskusijas, kurā kristalizētos izpratne par šo latviešu tautas ilgtspējas stratēģiski svarīgo jautājumu un kas palīdzētu gan vecākiem, gan skolotājiem, gan sabiedrībai kopumā izprast katra atbildības daļu jauno personību audzināšanas procesā.

III

Man jāatzīmē, ka citās Eiropas valstīs diskusijas par izglītības mērķiem ir daudz pamanāmākas. Ir pat konstitūcijas, kur šie mērķi ir ierakstīti.

Piemēram, Vācijas federālās zemes Bavārijas konstitūcijā ir teikts, ka izglītības mērķis ir ne tikai dot zināšanas un prasmes, bet arī veidot jaunā cilvēka raksturu un sirdi, ka skolai jāiemāca izpalīdzība un prieks uzņemties atbildību, atvērtība patiesajam, labajam un skaistajam. Uzsvērts, ka skolai ir jāaudzina demokrātijas garā un jāieaudzina mīlestība uz savu dzimteni un vācu tautu.

Savukārt Austrijas konstitūcijas 14. pantā ir noteikts, ka “demokrātija, cilvēcība, solidaritāte, miers un taisnīgums, kā arī atvērtība un iecietība pret cilvēkiem ir skolas pamatvērtības, uz kā pamata tā nodrošina augstāko iespējamo izglītības līmeni visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no izcelsmes, sociālās situācijas un finansiālā stāvokļa un nodrošina to vislabākajā kvalitātē”. Tāpat ir teikts, ka jaunajiem cilvēkiem ir jābūt “radošiem, spējīgiem orientēties uz sociālām, reliģiskām un morālām vērtībām, uzņemties atbildību par sevi, līdzcilvēkiem, apkārtējo vidi un par nākamajām paaudzēm”.

Protams, varētu teikt, ka tās ir deklarācijas, taču rietumu tiesību juridiskajā domāšanā šie konstitucionālie noteikumi nav tukšas deklarācijas, bet gan skaidri, juridiski uzdevumi valsts pārvaldei un skolām. Šeit pēc būtības ir aprakstīts jaunais cilvēks, kādu sabiedrība vēlas redzēt.

Dažādo izglītības mērķu saskaņošana, to efektīva īstenošana ir ikdienas politikas un sabiedrisko diskusiju jautājums. Tādēļ izglītības mērķi un vēl jo vairāk to apgūšanas un īstenošanas metodes atrodas pastāvīgas, demokrātiskas sabiedrības diskursā. Manuprāt, arī mūsu sabiedrības diskursā un apziņā vajadzētu vairāk runāt un nonākt pie secinājumiem, kādiem ir jābūt šiem mērķiem un kā vislabāk tos sasniegt.

Es minu šos divu konstitūciju noteikumus tikai kā piemērus. Mums arī, protams, šie mērķi ir noteikti likumā, taču ne Satversmē.

IV

Gādātie izglītības darbinieki!

Skola2030 reformas centrā ir likti trīs vārdi: zināšanas, prasmes un attieksmes. Reformas mērķos nozīmīgs akcents ir likts uz tādas personības sagatavošanu, kura spētu sekmīgi darboties 21. gadsimta mainīgajā un neparedzamajā vidē. Tas arī ir pareizi.

Tomēr savā šodienas uzrunā es vēlos pievērsties reformas trešajam vārdam – ‘attieksmes’.

Attieksmes ir vērtību izpausme vai vērtību ārējā čaula. Personības centrā ir vērtības, tās izpaužas attieksmēs un rīcībā. Vērtību pamatus, protams, ir jāieliek ģimenei, bet visnozīmīgākajā veidā personības vērtību sistēma veidojas tieši skolas gados.

Latvijas valsts pamatlikumā nav tiešā vārdā expressis verbis nosaukti izglītības mērķi, kā tas ir manis minētajos piemēros. Tomēr mūsu valsts un sabiedrības kopējās vērtības, kas ir ietvertas Satversmes ievadā, ir svarīgs pamats, kurā balstīties, domājot par jauno pilsoņu audzināšanu.

Tādējādi Satversmes ievadā ir ietverta jābūtība, tas vērtību kopums, kas veidotu jēdzīgu Latvijas kopdzīves telpu, ko katras paaudzes laikā mēs censtos uzlabot.

V

Satversmē uzsvērtās vērtības veido noteiktu sistēmu. Cilvēka cieņa un brīvība nodrošina personības brīvu attīstību, respektējot citu brīvību. Savukārt vienlīdzība nav vienādība, bet gan aicina pret katru Latvijas pilsoni attiekties kā vienvērtīgu. Solidaritātes, taisnīguma un godīguma vērtības ir pamats sabiedrības labai sadarbībai un kvalitatīvas koptelpas pastāvēšanai. Rūpes par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu uzsver ne vien atbildību par katra paša dzīvi, bet arī ne mazāk svarīgu indivīda sociālo un demokrātisko pienākumu. Atbildība pret nākamajā paaudzēm, vidi un dabu nozīmē, ka mūsu paaudzei nav tiesību notērēt un noplicināt šodienas pasauli, bet tā jānodod nākamajām paaudzēm vismaz tikpat labā kārtībā, kādā to esam saņēmuši, ja ne labākā.

Skolotāji!

Vērtības nepastāv izolēti pašas par sevi. Tās arī nav harmoniskas, nepretrunīgas. Bieži tās nonāk pretrunā cita ar citu. Tādēļ vēl svarīgāka par pašām vērtībām ir vērtību sistēma ar savām hierarhijām un morālajām dilemmām. Tieši morālās dilemmas, kad ir jāizšķiras starp divām vai vairāk vērtībām, atklāj attiecīgās sabiedrības vērtību sistēmu. Katram cilvēkam tā ir konkrēti sava, taču lielākoties tā vienā sabiedrībā tomēr ir kopīga. Tieši šī kopīgā vērtību sistēma raksturo konkrēto sabiedrību kā tādu. Un tā savukārt atrodas ciešā saistībā ar attiecīgo valsts iekārtu. Autoritārā, totalitārā sabiedrībā ir sava vērtību sistēma, demokrātiskā sabiedrībā tā ir cita, kas būtiski atšķiras no autoritāras vai totalitāras sabiedrības vērtību sistēmas.

Satversme nosaka, ka Latvija ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts. Mūsu sabiedrības vērtību sistēmai ir jābūt saskaņotai ar šo mūsu Satversmes noteikto valsts iekārtu. Demokrātija, tiesiskums, sociālā atbildība un latviskums, kas ietver latviešu nācijas vēsturisko mantojumu, latviešu valodu un kultūru, ir vienojoši mūsu valsts iekārtas elementi. To darbības pamats ir tas, ka pilsoņi ir pieņēmuši šīs minētās vērtības un šo mūsdienu Latvijai raksturīgo vērtību sistēmu kopumā.

Šo vērtību un jo sevišķi šīs vērtību sistēmas apjēgšanā, pieņemšanā un tālāknodošanā skolas un jūsu, skolotāju, loma ir neatsverama. Tāpēc ikdienā, rūpējoties par skolēnu zināšanām un prasmēm, būtu nepieciešams lielāku uzmanību veltīt tieši vērtībām un vērtību sistēmām. Proti, mācību procesā runāt par morālām dilemmām, kad ir jāizšķiras konkrētā gadījumā starp dažādām vērtībām. Katrai sabiedrībai šīs morālās atbildes uz morālajām dilemmām ir citādākas. Demokrātiskā sabiedrībā šādas atbildes ir specifiskas tieši demokrātiskai valsts iekārtai.

VI

Godātie skolotāji!

Pavasaris mums ir atnesis papildu pārbaudījumus. Attālinātā dzīve deva grūdienu tehnoloģiju izmantošanai, tai skaitā izglītības procesā, un vienlaikus uzrādīja arī vājās vietas. Izglītības sistēma apbrīnojami ātri pārslēdzās uz attālināto izglītību un spēja bez pārrāvuma nodrošināt mācības. Tas, protams, nebija viegli, taču jūs, dārgie kolēģi, to paveicāt.

Tomēr attālinātā mācīšanās atņēma mums arī kaut ko ļoti būtisku – skolotāja tiešo saskarsmi ar jauno cilvēku, jaunieti. Protams, skolā ienāks arvien jaunas tehnoloģijas un metodes, tomēr klātienes kontaktu, sadarbību ar skolotāju nekas nevar aizstāt. Šis tiešais kontakts, iedziļināšanās katra bērna un jaunieša personībā ir nepieciešama, lai palīdzētu atraisīt viņā maksimālās spējas. Skolai nav jāvienādo skolēni, bet jācenšas vienādot viņu starta iespējas, it īpaši apzinoties nevienlīdzību, kas pastāv sabiedrībā. Šo var nosaukt par solidaritātes korekciju, un to veikt ir arī skolas pienākums.

VII

Dārgie izglītības darbinieki un skolotāji!

Es pateicos jums, ka esat gatavojuši un paši mācījušies, lai taptu šī nozīmīgā izglītības reforma.

Es vēlu jums sekmes un panākumus jaunajā mācību gadā, šo pieeju īstenojot ikdienā. Jūsu sekmes un panākumi nozīmē arī mūsu visu kopīgās sekmes. Paldies jums!

* Runa konferencē “Skola katram bērnam”

Novērtē šo rakstu:

3
45

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...