Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām. Un tad mums šie pašu radītie sarežģījumi aizsedz skaidru skatu uz šīm lietām, un mēs vairs nesaprotam, kas ir labs, kas slikts, kas pareizs un kas nepareizs, kur beidzas taisnīgums un sākas netaisnība. Sevišķi bieži kaut ko tādu var novērot politikā. Kādi tik jēdzieni šeit nav izdomāti – globalizācija, integrācija, demokrātija, plurālisms, tolerance, kompromiss, valstsgriba.....

Bieži valstsvīri un politiķi (it īpaši pirms kārtējām vēlēšanām) valsti salīdzina ar mūsu kopējām mājām, par kurām jārūpējas, kuras jākopj un kurās mums visiem draudzīgi jāsadzīvo. Tad nu arī iedomāsimies valsti kā mūsu kopējās mājas, vai vēl labāk, kopēju lauku saimniecību, kur mēs visi ne tikai dzīvojam, bet arī strādājam un ar savu darbu gādājam sev iztiku.

Sāksim ar to, ka ne jau mēs paši to visu esam uz līdzenas vietas uzcēluši un sagādājuši. To visu ir uzcēluši un sagādājuši mūsu senči – cilvēki, kuri uz šīs zemes dzīvoja pirms mums un kuru pēcteči mēs esam. Šeit ir lieti viņu sviedri, ieguldīts viņu darbs. Viņi aizejot, mums ir nodevuši šo saimniekošanas stafeti, un mēs to esam no viņiem pieņēmuši. Tagad ir mūsu kārta uzturēt un kopt šo saimniecību, lai tad tālāk to nodotu saviem bērniem un mazbērniem. Mēs to kopsim, attīstīsim un celsim viņiem tāpat, kā mūsu tēvi un vectēvi to darīja mums.

Ko nozīmē valsts okupācija? Tas nozīmē, ka sveši ļaudis varmācīgi iebrūk mūsu kopējā saimniecībā, daļu no mums nogalina, daļu aizved svešumā, ievieš šeit savu kārtību un atņem mums mūsu tiesības būt saimniekiem un noteicējiem savā zemē. Viena daļa no viņiem apmetas šeit uz dzīvi, lai pār mums valdītu un mūs izrīkotu, citi no viņiem šeit apmetas uz dzīvi, lai izmantotu mums atņemtās materiālās vērtības un iespēju saimniekot mūsu senču iekoptajos tīrumos un dzīvot mūsu senču uzceltajās mājās.

Ko nozīmē atbrīvoties no okupācijas jūga? Tas nozīmē atkal atgūt iespējas būt saimniekiem un noteicējiem mūsu kopējā saimniecībā. Tas nozīmē atgūt mūsu senču radītās un iebrucēju mums nolaupītās materiālās vērtības un turpināt mūsu senču iesākto darbu. Diemžēl, tas nav tik vienkārši, jo tagad šeit ir iedzīvojušies arī svešie ļaudis un viņiem šeit ļoti patīk. Izmantojot savas okupācijas laikā iegūtās privilēģijas, viņu lielākā daļa ir itin labi iekārtojušies šajā mūsu senču priekš mums uzceltajā un iekoptajā saimniecībā.

Kas ir starptautiski noteiktā deokupācijas un dekolonizācijas procedūra? Tā ir procedūra, ar kuras palīdzību mūsu kopējās saimniecības ļaudis un viņu pēcnācēji tiek nodalīti no svešajiem ienācējiem un viņu pēcnācējiem. Tātad tie, kuriem ir tiesības šeit dzīvot un saimniekot, tiek nodalīti no tiem, kuriem šādu tiesību nav, bet kuri, pierādot, ka okupācijas laikā viņi nav apzināti kaitējuši mums un ir gatavi, godīgi strādājot, ieguldīt savus spēkus un zināšanas tālākā mūsu kopējās saimniecības izaugsmē, šīs tiesības var iegūt. Pretējā gadījumā viņiem jādodas projām uz turieni no kurienes nākuši.

Ko nozīmē tas, ka Latvijas valdība pēc neatkarības atgūšanas atteicās no deokupācijas un dekolonizācijas? Tas nozīmē, ka mūsu kopsaimniecībai ir atjaunots tikai tās agrākais nosaukums, bet mums atņemtās iespējas būt saimniekiem un noteicējiem savās mājās, mums nemaz netiek atdotas. Tas nozīmē, ka svešie ienācēji un viņu pēcteči patur savās rokās šeit varmācīgi iegūto varu, stāvokli un tiesības uz palikšanu. Tas nozīmē, ka jaunā mūsu kopsaimniecības vadība īstenībā ir tās pašas iepriekšējās svešo ienācēju nodibinātās pārvaldības turpinājums, jo aizstāv viņu, nevis mūsu intereses.

Ko nozīmē Latvijai iestāties Eiropas vai kādā citā savienībā? Nu nav mums iespējams ar visu savu kopējo lauku saimniecību aiziet uz kaut kādu savienību, tur iestāties un tad tur būt iekšā kā tādiem putna bērniem ligzdā. Iestāties kādā savienībā nozīmē šīs savienības noteikumus un prasības pieņemt sev un savai saimniecībai saistību veidā. Mēs paliekam turpat, kur bijuši, tikai tagad mēs vairs neesam brīvi savā rīcībā, mēs esam uzņēmušies saistības, kas jāpilda un saistību nepildīšanas gadījumā mums būs jāmaksā sodi un jācieš represijas.

Ko mēs par to saņemam pretī? Labs jautājums. Vai jūs varat iedomāties tādu savienību, kas visām savām dalībvalstīm dotu vairāk, nekā no tām ņemtu? Cik ilgi tāda savienība spētu pastāvēt? Kur tādai labdarīgai savienībai rastos līdzekļi, ko dot? Secinājums vienkāršs – valsts zaudējums no dalības kādā savienībā vienmēr būs lielāks, nekā ieguvums. It īpaši, ja šī savienība veidojas par kārtējo lielavaru. Un, ja savienībā atsevišķas valstis ir „vienlīdzīgākas” par pārējām, tad šīm pārējām valstīm dalība šādā savienībā nesīs vēl lielākus zaudējumus.

Nav tādu sadarbības jautājumu, ko suverēnas valstis nevarētu atrisināt, slēdzot savstarpējus līgumus vai vienošanās, bez kādu savienību veidošanas. Ne velti arī lauksaimniecībā kolhozus ir nomainījusi zemnieku saimniecību kooperatīvā sadarbība.

Mums stāsta, ka mēs dzīvojot demokrātiskā valstī. Bet, ko nozīmē demokrātija? „Demokrātija” tāpat kā „komunisms” ir cilvēka prāta radītas konstrukcijas, kas dabā nepastāv. Tas ir kaut kas līdzīgs tām nākotnes vīzijām, ar kuru izstrādāšanu tā lepojas mūsu valstsvīri, bet kuras piepildīt visu šo 30 gadu laikā tā arī viņiem nav izdevies. Padomju laikos bija tāds ironisks atzinums par komunismu. Komunisms esot kā plašs apvārsnis - jo vairāk mēs tam pietuvojamies, jo vairāk tas no mums attālinās.

Līdzīgi tas ir arī ar demokrātiju. Kādreiz par demokrātiju dēvēja sabiedrības vairākuma interešu, vajadzību un uzskatu pārstāvniecību un noteicošo stāvokli valsts varā. Tagad par demokrātiju tiek saukta valsts līmenī realizēta šauru sabiedrības aprindu, t.i. mazākuma interešu un vajadzību diktatūra. Mums cenšas iestāstīt, ka tieši dažādo „minoritāšu” jeb mazākuma tiesību aizstāvība esot tā īstenā valsts demokrātijas pazīme. Iznāk, ka par demokrātiju tiek saukts kaut kas demokrātijai pilnīgi pretējs. Nepārtraukti „tuvinoties” demokrātijai, mēs īstenībā esam no tās attālinājušies.

Ja mēs tomēr pieturamies pie sākotnējā demokrātijas jēdziena satura, tad jāatzīst, ka vislielākās iespējas realizēt demokrātijas ideālus ir tādām valstīm, kur sabiedrības vairākumu sastāda un valsts varu pārstāv viena pamattauta ar kopēju valodu, kultūras mantojumu un mīlestību pret savu Tēvzemi. Tas, kādu valsts pārvaldes formu šī tauta, atbilstoši savām vēsturiskajām tradīcijām un politiskās attīstības līmenim izveido savā valstī, jau ir otršķirīgi. Jo sašķeltāka, no vairākām tautībām sastāvoša ir valsts sabiedrība, jo lielāku ietekmi šeit iegūst nevis sabiedrības vairākums, bet gan naudas vara. Un tas nav nekas cits, kā šauru vietējā un ārvalstu kapitāla pārstāvju aprindu varas diktatūra.

Tādā valstī var būt izveidota ārēji visdemokrātiskākā parlamentārā valsts pārvaldes forma, bet nekādas demokrātijas šeit nebūs. Secinājums vienkāršs – tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai šajā valstī. Jo globalizētāka, daudznacionālāka un internacionālisma idejām vairāk pakārtota valsts, jo tā tālāka no demokrātijas ideāliem. Un, pat uz katra ielas stūra uzkarot demokrātiju slavējošus saukļus, te neko nevar mainīt.

Šādas vienkāršas patiesības es gribētu jūs lūgt atcerēties katru reizi, kad kāda mūsu varas partija vai tās politiķis mums atkal kārtējo reizi sola valstī visu uzlabot, sakārtot, pilnveidot, attīstīt, veicināt, atbalstīt, rūpēties, cīnīties...

Novērtē šo rakstu:

32
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

FotoDaudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju, bet būtu kādi ierindas darbinieki vai pašnāvnieki.
Lasīt visu...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

21

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...