
Vienīgā pareizā rīcība ir sākt gatavoties pašam ļaunākajam, cerot, ka tas nenotiks
Ģirts Kalniņš02.03.2025.
Komentāri (94)
Piektdienas vakara notikumi bija šokējoši, pat neticami. Bet, kad pirmais šoks ir pāri, ir jāizdara secinājumi, un jāseko rīcībai. Rīcībai ārpolitiski, kopā ar sabiedrotajiem, bet vispirms jau pašu valstī. Un vienīgā pareizā rīcība ir sākt gatavoties pašam ļaunākajam, cerot, ka tas nenotiks.
Mums nav jāgaida citu atļauja, lai:
1. izbūvētu militarizētu zonu 10-15 km dziļumā uz mūsu robežas ar abām rusņām. Nomīnētu (vai vismaz sagatavotu, paredzot, ka īsā laikā to var operatīvi nomīnēt+pirms tam izstāties no Otavas konvencijas vai uzlikt tai “mīksto”). Zona ar bunkuriem, sensoru un kameru/radaru sistēmām, kuras redz dziļi iekšā abu rusņu teritorijās. Un nevis to arhaistisko drāšu žogu, kas ir vēstures domāšanas palieka. Process noteikti jāsinhronizē ar LT, EE, FIN un POL;
2. pirktu labāko bruņojumu. Ja nav pieejams labākais, tad nākamo labāko. Svarīgākais – kuru tūlīt vai visātrāk var piegādāt;
3. iegādātos modernākās pretdronu sistēmas stratēģisko objektu aizsardzībai. Meklētu un aicinātu LV, Baltijas un pasaules start-up komūnu iesaisti, lai efektivizētu gan šo sadaļu, gan citas;
4. kopā ar LT&EE uzrunāt sabiedrotos par papildu Patriot, NASAMS, SAMP T u.c. izvietošanu trijās Baltijas valstīs (te tās noteikti vairāk nepieciešamas nekā nosacītā Portugālē);
5. iedarbinātu PPP programmu 10-15 gadiem militārās infrastruktūras - Sēlijas poligons, citas bāzes, drošu (pazemes) noliktavu izbūve (izkaisītu pa visu LV) utt., tai skaitā arī patvertņu sistēmas izbūvi. PPP programma atbrīvotu līdzekļus tūlītējai bruņojuma iepirkšanai;
6. iedarbinātu dronu pilotu apmācību, izmantojot Ukrainas instruktorus;
7. izveidotu dronu ražošanas, izpētes un attīstības kapacitātes, lai vajadzības brīdī operatīvi varētu ražot desmitiem tūkstošus dronu;
8. veiktu jūras dronu iegādes, veidojot krājumus, ņemot vērā ukraiņu pieredzi, vienlaikus atsakoties no dārgajām krasta apsardzes sistēmām;
9. sinhronizētu AM un IeM darbības. Lai to veiksmīgi izdarītu, tam nepieciešams vicepremjers, kuram būtu pilnvaras iesaistīt arī vēl citas ministrijas;
10. izvērstu pārtikas un degvielas rezervju tīklus, kā arī sagatavotu medicīnas nodrošinājumu attiecīga līmeņa krīzei;
11. runātu pa tiešo ar Izraēlu, Turciju, Dienvidkoreju u.c. valstīm, kuras ir dominējošas militārajā ražošanā, jo, kamēr Eiropa iekustinās savas ražotnes, paies pāris gadi, kuru mums šoprīd nav. Kā arī turpinātu iepirkt jaunāko ASV bruņojumu un tehnoloģijas;
12. mazinātu birokrātiju, saīsinot dažādu nepieciešamo atļauju&licenču miltārās ražošanas jomā izskatīšanas un izsniegšanas laiku. Īstenot pilnīgu “green field” investoriem līdzīgi kā Rheinmetall Lietuvā, kur pateica “lūk, zemes gabals, dariet, papīrus pievilksim procesa gaitā”;
13. https://m.likumi.lv/doc.php?id=224553&from=off. Šis jāpadara darbspējīgs un jāpaceļ virs ministriju vadības vicepremjera līmenī ar tiesībām dot uzdevumus;
14. atceltu likumu par Valsts aizsardzības korporāciju ar daudzajiem ierobežojumiem nozarei, likvidēt pašu VAK;
15. ārpolitiski tūlīt veidotu jaunu aliansi ar rusņas robežvalstīm, Skandināviju, Lielbritāniju, Čehiju, Rumāniju. Arī Itāliju, Horvātiju. Protams, ka arī turpinātu strādāt ar ASV.
Gan jau vēl kaut ko ātrumā piemirsu… Bet, teiksiet - kur ņemt naudu? Tad, lūk:
1. iesaldēt Rail Baltica (ja vien ES to neatzīst par militāru objektu un nepiešķir papildu finansējumu);
2. kamēr nav samazināta birokrātija caur funkciju samazinājumu, tikmēr uzdot katrai ministrijai samazināt budžetu par 10-15%, novirzot to drošībai;
3. aizvērt ciet visus "SIFus" un visādu citu NVO finansējumu;
4. apturēt visus lielos infrastruktūras objektus;
5. aizņemties galu galā, ja vēl pietrūkst.
Termiņš plāna realizācijai - 2 gadi! Bet, lai kaut kādu šādu, līdzīgu vai citādāku plānu realizētu, abas drošības nozares ir jāvada kompetentiem, drosmīgiem politiskiem līderiem, kuri nebaidās pieņemt lēmumus, kuri šo saprot, kuriem ir šāds vai citādāks plāns un kuri zina, kā to realizēt. Kuri ieliks spējīgus un kompetentus cilvēkus pozīcijās un prasīs atbildību. Un tie noteikti nav Kozlovskis un Sprūds, kuri šajās nozarēs nevada tieši neko. Un arī plašāka valdība nepatraucētu kopumā.
Šis noteikti nav perfekts plāns, un pieļauju, ka daļa no manis rakstītā jau kaut kādā formā notiek, bet, pat ja tā, tad ar šādu vai citādu plānu ir jāiepazīstina sabiedrība, lai visi šo zina un saprot, ka gatavojamies un ka būsim gatavi! Un, protams, turpinām palīdzēt ukraiņiem!
P.S. Un, ai, cik ļoti politikā kopumā prasās kvalitatīvs iesaukums ar čērčiliem un zelenskiem, nevis čemberleniem, šolciem un kariņiem.





Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.