Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?

Vai ir sasniegta uzvara onkoloģijā, kuru ministre pasludinājusi par "savu prioritāti"? Vai "zaļais koridors" ir uzvara? "Zaļais koridors" ir tikai viens sistēmas elements, kas pacientiem ļauj īsākā laikā tikt pie vajadzīgā onkoloģijas speciālista.

Protams, savlaicīga nokļūšana pie speciālista ir ļoti svarīga, taču, ja tai neseko iespējas pacientiem saņemt savlaicīgas operācijas, efektīvu terapiju, rehabilitāciju, tad "zaļais koridors" ir kā teikums ar daudzpunkti. Ja turpinājuma nav, tad "zaļajam koridoram" nav vajadzīgās nozīmes, un tā ir sevis un sabiedrības mānīšana.

Mani kolēģi onkologi var apstiprināt, ka operāciju gaidīšanas rindas nav sakārtotas, gandrīz nevienas onkoloģiskās slimības pacientiem nav pieejama modernākā terapija un efektīvi medikamenti. Ja ministre šo iesākto teikumu saviem spēkiem nespēj pabeigt, acīmredzot ir vajadzīga palīdzība un enerģiska rīcība arī no citiem.

Vairāki Veselības ministrijas pēdējā laikā sagatavotie dokumenti[1] atklāj gandrīz vai juceklīgas pretrunas attiecībā uz līdzekļu apjomu, kādu onkoloģisko slimību ārstēšanai ministrija tuvākajos gados plāno pieprasīt. Dokumentos norādītās atšķirīgās summas nerada pārliecību, ka līdzekļi vispār tiks pieprasīti modernai terapijai un efektīvai ārstēšanai, līdz ar to ir pamats bažām par iespējām sasniegt valdības izvirzīto mērķi, proti, onkoloģisko pacientu dzīvildzes palielināšanu.

Zīmīgi, ka Onkoloģijas plāns Veselības ministrijas līdz galam nepaveiktā darba dēļ joprojām nav pieņemts. Pacientu biedrība ir savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu, lai pievērstu likumdevēju uzmanību un Saeimas deputātus mudinātu novirzīt papildu līdzekļus, taču nu ir neizpratnē par notiekošo un sāk zaudēt jebkuru ticību tam, ka valsts ieklausās tautas balsī.

Uzsākot lielas, apjomīgas reformas, būtu pareizi uzturēt ciešu un regulāru dialogu ar reformu sekmīgā iznākumā visieinteresētāko grupu – pacientiem. A.Čakša sevi pozicionējusi kā pacientu ministri, bet vai esam dzirdējuši, ka veselības ministre, piemēram, reizi četros mēnešos tiekas ar 10-20 pacientu organizācijām, lai skaidrotu un gūtu atbalstu plānotajām pārmaiņām? Diemžēl neesam neko dzirdējuši.

Jāsaprot, ka bez pacientu pieredzes un ciešas iesaistes reformas veikt būs daudz grūtāk. To lieliski apzinās Eiropas Savienības valstīs, kur pacientu iesaiste ir viens no pārmaiņu sekmīga rezultāta pīlāriem. Ieklausīšanās pacientos pašreizējai veselības ministrei nav raksturīga, un tas liek domāt, ka pacienti nav viņas prioritāte.

Par zināmu vienaldzību liecina arī tas, ka ilgstoši Veselības ministrijā atvilktnē nogulējušais infekcijas slimību ierobežošanas plāns dienasgaismā parādījās, diezgan lielā mērā pateicoties Saeimas deputātu regulāri izdarītam spiedienam uz ministri.

Jāatzīst, ka situācija pašlaik ir ļoti nopietna - Latvijā faktiski ir HIV epidēmija. To nevajadzētu slēpt, jo sabiedrība ir pietiekami nobriedusi, lai zinātu patiesību un līdz ar to spētu izvēlēties arī pareizos instrumentus situācijas atrisināšanai.

Ministre turpina iesākto solīšanas praksi arī tādu diagnožu kā Krona slimība un psoriāze pacientiem, par ko kārtējo reizi varējām pārliecināties par veselības jomu atbildīgās Saeimas komisijas sēdē 10. maijā. Tā vietā, lai likvidētu šo pacientu ilgstošo diskrimināciju, viņiem tiek sniegti arvien jauni solījumi par terapijas pieejamības uzlabošanu. Tas ir vēl viens uzskatāms piemērs ministres diezgan lielajai vienaldzībai pret pacientiem.

Veselības aprūpes reformas nav iespējams īstenot bez apjomīgiem papildu līdzekļiem, tādēļ nav pieņemams, ka veselības ministre cīņā par naudu pašizolējas. Mantojumā no Gunta Belēviča tika saņemts skaidrs rīcības plāns ar termiņiem, kuros bija jāizdara konkrēti darbi un aprēķini, bez kuriem jebkura sekmīga veselības aprūpes reforma nav iedomājama, – jāzina, cik kas maksā, kādi kvalitātes kritēriji tiek ievēroti un kā nodrošināt pasākumu īstenošanu esošā un nākotnes budžeta ietvarā.

Laikā, kad mediķu un pacientu organizācijas, uzņēmēji un politiķi, kā arī sabiedrība kopumā atbalsta lielāku līdzekļu piešķiršanu veselības aprūpei, veselības ministres pašizolēšanās un Finanšu ministrijas rīcības gaidīšana ir nepareizā taktika un arī to var uzskatīt par vienaldzības pazīmi.

Tādēļ nav brīnums, ka maija beigās veselības sektoram papildus pieejamo līdzekļu ailē varam ierakstīt vien treknu nulli. Uz budžeta deficīta pieauguma rēķina veselības aprūpei pieejamā nauda ir īslaicīgs izņēmums un nav Veselības ministrijas nopelns.

Par vairākām nozarei svarīgām tēmām, piemēram, medicīnas māsu un ārstu algu palielināšanu, slimnīcu izvietojumu ministre periodiski ir runājusi, taču tas nerada iespaidu par skaidriem lēmumiem, kas balstīti nevis uz izjūtām, bet konkrētiem aprēķiniem un ieguvumiem nozarei. Jāsecina, ka tiek runāts tikai par iecerēm un pieņēmumiem. Pie labākās gribas mēs tomēr nevaram runāt par kādu īstu veselības ministres darba uzvaru.

Ministri Andu Čakšu var uzslavēt vienīgi par spēju pārliecinoši runāt medijos, kas liecina, ka viņai piemīt PR speciālistiem tik vajadzīgās komunikācijas spējas. Diemžēl par viņas spējām vadīt veselības nozari nevar pateikt neko labu. Rodas iespaids, ka kaut kur ministres fonā ir kādi cilvēki, kuri bauda ministres uzticību un manipulē ar viņu savās ļoti privātās interesēs.

Ja ministre nevēlas cīnīties par naudu pacientiem un mediķiem, par nozares izaugsmi, vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

[1] Informatīvais ziņojums "Par veselības reformas pasākumu īstenošanu 2017.gadā"; Konceptuālais ziņojums ''Par veselības aprūpes sistēmas reformu"; "Onkoloģijas plāns 2017.-2020.gadam''

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...