Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nav vēl īsti ieskrējies tiesas process par patiesu faktu publicēšanu grāmatā “Kolaborants”, kad Lato Lapsu aiztur uz vairākām stundām, izkrata, un tajā pašā dienā kratīšana notiek arī pie konkurējošā portāla Puaro.lv dibinātāja Jurģa Liepnieka. Man ir tikai viens jautājums: kas, pie velna, notiek?!

Kā jebkuram žurnālistam, kas neraksta tikai par istabas augiem vai remonta veikšanu, ja abas rokas ir kreisās, arī man ir gadījies uzklausīt vai rakstiski saņemt draudēšanu ar kriminālprocesiem. Pāris reizes tos ir mēģinājuši piepildīt, un atsevišķos gadījumos man ir bijis jādodas uz tiesu — vienu procesu es uzvarēju, jo to pilnībā izbeidza, un otrajā tas vēl priekšā. Nav izslēgts, ka tas notiks vēl kādu reizi nākotnē — ar to jārēķinās visiem medijos strādājošajiem.

Taču gan civillietu, gan kriminālprocesu gadījumos žurnālistiem ir skaidras konkrētās fiziskās personas, kas attiecīgo uzbrukumu organizē un izpilda, kas iesniedza prasības un kas tiesu zaudē. Starp citu, žurnālisti un mediji to vienmēr uztver tā: process beidzies, redakcija uzvarējusi, jautājums tiek uzskatīts par izsmeltu un slēgtu. Visi atgriežas pie nopietnākām lietām — jāaizpilda lappuses, portāla sadaļas vai ēters uz rītdienu.

Jurģa Liepnieka gadījumā acīmredzami ir citādi. Viņš, būdams filosofs pēc izglītības un pārliecības, tikko uzvarēja 14 gadus ilgajā t.s. “digitālās televīzijas” lietā, kopā ar citiem pārspēdams Ģenerālprokuratūru. Jau aprakstīju īso versiju, kāda ir šo notikumu nozīme: https://www.pietiek.com/raksti/digitalas_tv_kriminallietas_izgasanas_kas_tur_isti_notika,_un_kas_notiks_talak/

Savukārt vakar filosofu, izdevēju un reklāmas kampaņu organizatoru kratījuši dēļ aizdomām par nepareiziem nodokļu maksājumiem dažu tūkstošu apmērā.

Es šādu “signālu” saprotu kā pašreizējo varas struktūru (to, kurās Jurģis Liepnieks negrib piedalīties jau padsmit gadus) mājienu: “Tu, prātvēders, vari sadot mums pa mizu vienā acīmredzami patoloģiskā krimināllietā un uzvarēt tajā, mūs pārspējot mūsu pašu spēlē, bet mēs atradīsim, par ko tev piesieties vēlreiz!”

Baltkrievijas līmenim šādas darbības gluži pietuvojušās vēl nav — to būtība drīzāk izskatās pēc kāda noplukuša meksikāņu ciemata tuksneša malā, kur ļaundabīgs šerifs var pēc patikas tiranizēt un arestēt kādu sev neiepatikušos iedzīvotāju. Jo ko tu stipram padarīsi.

Lato Lapsas atkārtota vajāšana (lietošu tieši šo vārdu, jo tā ir žurnālistu vajāšana) toties ir saprotama divējādi. No vienas puses, ļoti slikti, pretīgi un demokrātiskā sabiedrībā neiedomājami. No otras puses — vai tikai nebūs tā, ka esošā “Kolaboranta” tiesvedība ir tik bezperspektīva, ka nākas steidzami fabricēt nākamo?

Diemžēl kopumā notiekošais ir ļoti, ļoti, ļoti nožēlojamu tendenču pazīme. Ja agrāk dažādas represīvās iestādes centās izturēties ar pašcieņu un neizpildīt katru politiķu vai naudasmaisu mājienu, ka vienu vai otru žurnālistu, redaktoru vai grāmatu autoru derētu pakratīt un padraudēt ar krimināllietu, tad kopš 2018. gada valsts iestādes sūta uz tiesu kriminālprocesus par patiesu faktu publicēšanu grāmatās vai korupcijas atmaskošanu medijos — jo korupcijas faktu publicēšana, redz, “radot viņiem neslavu”.

Gan Pietiek, gan Puaro.lv ir divi mediji, kas neietilpst lielajās izdevniecībās, kam nav saistība ar politiskajām partijām vai tirgu kontrolējošiem lieliem uzņēmumiem. Tomēr tie sekmīgi darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, tātad tie atraduši savu lasītāju un savu nišu strauji mainīgajā Latvijas mediju ainavā — neaizmirsīsim: kamēr šie portāli darbojas, ir aizvērušās vismaz desmit nacionālās un reģionālās avīzes (dažas ar 50+ gadu vēsturi), žurnāli, neskaitāmas interneta vietnes.

Pazuda LNT, TV5, Radio 101, Fit FM, tika pārpirkta un aizvērta visa ziņu aģentūras BNS redakcija Latvijā. Tikmēr Pietiek un Puaro.lv kļuvuši par Latvijas mediju vides stabilām sastāvdaļām, jo īsteno plurālistisku satura veidošanas pieeju, dodot tribīni visādu — arī savstarpēji pretrunīgu un izslēdzošu — uzskatu paudējiem. Mūsu valsts informatīvajā ainavā tādi portāli būtu vēlami vēl vairāki, jo īpaši tāpēc, ka to uzturēšanai mūsdienās vairs nav nepieciešama liela nauda vai daudzi darbinieki.

Taču es atsakos noticēt, ka represīvās iestādes “pilnīgi nejauši” sarunājušas vienā dienā un laikā aizturēt un izkratīt divus teju jebkuram cilvēkam Latvijā zināmus viedokļa līderus, kas ir bijuši dibinātāji diviem dažādiem interneta portāliem — sagadīšanās pēc tieši tādiem, kuros regulāri tiek publicētas ziņas par korupciju, naudas izsaimniekošanām, nelikumībām un represīvo iestāžu patvaļas gadījumiem. Un kuriem līdz šim izdodas uzvarēt ilgstošās tiesvedībās, kuras rosinājušas tās pašas iestādes.

Novērtē šo rakstu:

218
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...