Viena diena Igora Kligača dzīvē, jeb Murkšķa diena, jeb "Vai gribi būt miljonārs?”, jeb teiksma par Igora karapulku
Pietiek lasītājs21.09.2024.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Materiālā ir izmantota produktu izvietošana. Darbojošās personas: Kurzemes apgabaltiesas tiesnesis Igors Kligačs, advokāts Jencis Retrīvers, Grupa ZZtop.
Teicējs (Baltais tēvs) – atskan zvans telefonā.
Kligačs: Hallo, hallo!
Retrīvers: Igor, čau, čau, es te sēžu spēlē “Vai gribi būt miljonārs?”.
Kligačs: Nu, čau.
Retrīvers: Klau, man te ir uzdots jautājums “Kā uzvarēt lietā?”.
Kkligačs: Hā, sapratu, tu gribēji teikt “Kā būt miljonāram?”.
Retrīvers: Ak, tu mazais rakari!
Kligačs: Nu, kas par lietu?
Retrīvers: Mūs varbūt noklausās?
Kligačs: Nu, runā Ēzopa valodā? Tēlaini.
Retrīvers: Tātad vajag čomam palīdzēt, savējais, saproti, nu, liek viņu no īpašuma ārā, bet viņš negrib no turienes ārā. Viņš ar brāli stāv te blakus, es uz skaļo uzliku. Nu, viņi noklausās, un mūs visus vēl kāds noklausās.
Kligačs: Nu, kā tas ir ārā? Viņam Zemesgrāmata ir?
Retrīvers: Nē, nav.
Kligačs: Tad viņš uz sveša īpašuma?
Retrīvs: Nu, jā, tā sanāk, toreiz būvējās, vajadzēja pie mājas šķūni, uz zemes reformu nepieteicās, juku laiki, viņiem Liepājas tiesā visu noraidīja. Neatzīst.
Kligačs: Nu, tas tad jau ir saproti nevis slēgtais lūzums, bet atklātais lūzums.
Retrīvers: Nē, nu, protams, ka atklātais, es jau tam čomam teicu, ka būs vajadzīgs vazelīns. Atklāto lūzumu ārstē tikai ar vazelīnu.
Kligačs: Es te skatos uz tādu auto, saucas mazie rati. Inkēnam tāds ir. Man patīk. Pieci.
Retrīvers: Meitiņ, sēdies kulbā iekšā, puse tev, pus‘ man.
Teicējs: Abi telefonā dzied minēto dziesmu un klakšķina ar mēlēm.
Sandi, šis tad ir reklāmas rullīša scenārijs. Un beigās laižam ZZTOP – to fragmentu “Give me alll your lovin’”, kur viņi ar rokām pavada aizbraucošu mašīnu Maserati. Un noslēdzam ar Zvaniet Saulam, nē, bet Igoram. Un telefons. Normāli, ko tu saki?
P.S. Tiesneši piedalās izlozē, bet Igors Kligačs izvelk “laimīgo lozi”, apejot izlozi. Ak, kāds mazs rakaris, kā ir sapratis – hočeš viigraķ v kazino, imej svojo sobstvennoje kazino. (Gribi uzvarēt izlozē, esi Kurzemes pirmās instances tiesnesis un zvani draugam – tulkojums no krievu valodas.)
P.P.S. Pēc tam Igors Kligačs tiek no rajona tiesneša paaugstināts par apgabaltiesnesi.
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
