Iesaki rakstu: 
Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Arī Latvijas gadījumā bija divas racionālas un ekonomiski pamatotas iespējas „Rail Baltica” savienojumam ar Rīgas centru un lidostu. Viena – 1520 sliežu ceļa pagarinājums līdz lidostai, otra – ātrgaitas tramvajs. Ekonomija būtu daudzos simtos miljonu eiro no projekta izmaksu viedokļa un daudzkārt labāka izmantošanas iespējā, jo abas alternatīvas strādātu nesalīdzināmi labāk uz pilsētu.
Mūsu politiķi izvēlējās dārgāko un neekonomiskāko. Turklāt šī izvēle nebalstījās uz pieejamajiem finanšu resursiem. Un ko tagad? Naudas nav, un saistības jāpilda. Ja neizdosies izlūgties iespēju palielināt valsts parādu, tad neatliks nekas cits kā pārplānot valsts budžetā līdzekļus uz „Rail Baltica” no izglītības, zinātnes un medicīnas nozarēm. Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi.
Ironiskā kārta šī ziņa sakrīt laikā ar citu ziņu par amatpersonu atalgojuma paaugstināšanu.
Laiks būtu atcerēties, ka arī uz publisko sektoru ir jāpielieto tas pats privātajā biznesā lietotais atalgojuma princips – par ko tiek maksāts? Atalgojums nebūtu jādala lielā vai mazā, bet nopelnītā vai nenopelnītā.
No racionālā viedokļa skatoties, Igaunijas atbildīgajam ministram un premjeram varētu maksāt divreiz vai trīsreiz lielāku algu nekā mūsējiem un vēl ieekonomēt/nopelnīt kādu miljardu vai divus.
Tagad esam tur, kur esam. Steidzīgi jāmeklē budžetā 39 miljoni eiro, lai nenobankrotētu būvnieku, kā arī garākā termiņā miljardi nesaimniecisku risinājumu realizācijai. Turklāt zīmēšanās masu medijos un dokumentu pārsūtīšana no viena kabineta uz otru vairs nelīdz.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
