Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

Ļubova Švecova, 13. Saeimas deputāte
19.09.2019.
Komentāri (47)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".

Pēdējā laikā fakti zaudē jēgu, jēga ir tikai izteiktam viedoklim par atlasītiem faktiem un to kopsakarībām. Valsts budžets ir viens no Latvijas tautas un valsts labklājības līmeņa rādītājiem, kas pagaidām vēl (par laimi) lēnām un pakāpeniski aug.

Par spīti Nacionālajam attīstības plānam un citiem viediem dokumentiem, kurus spēj ģenerēt Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija un citas valstiskas, pusvalstiskas un nevalstiskas organizācijas, kā arī virkne pašpasludinātu ekspertu, ļoti daudzi apzinās, ka Latvijas labklājības izaugsme (diemžēl) bija, ir un būs (vēlreiz diemžēl) balstīta lielākoties uz ES fondu, plašāk un pareizāk būtu teikt – ārvalstu publisko finansējumu.

Fakti ir pieejami un zināmi, taču svarīgi ir tas, par kādiem faktiem un kādās kopsakarībās runā. Nu, re, piedāvāšu savu skatījumu uz dažiem – un uzreiz atvainojos patiesiem lietpratējiem un jautājumu pārzinātājiem par neprecizitātēm un virspusējību.

Valsts budžeta kontekstā tiek minēts ļoti būtisks rādītājs, kas raksturo valsts sabiedrības labklājības līmeni, – iekšzemes kopprodukts (IKP) un tā pieaugums, tas ir, rādītājs, kas netieši slēpj ziņu par to, vai mēs dzīvosim labāk nekā šodien un vai sasniegsim labklājību, kāda ir valstīs, ar kurām mums tīk sevi salīdzināt.

Dažādi avoti min IKP pieaugumu šogad no 2,4 ("SEB banka") līdz 3,8 procentiem ("Luminor"), bet nākamajam gadam – no 2 ("SEB banka") līdz 3,4 procentiem ("Luminor"). Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas prognoze, kas būtībā ir publisks, oficiāls solījums Latvijas iedzīvotājiem par viņu kopējās labklājības pieaugumu, ir 2,9–3,2 procentu robežās šogad un 2,8–3,1 procenta robežās nākamgad.

Par IKP pieaugumu parasti runā procentos, bet es piedāvāju šo pieaugumu izteikt skaitļos: 2018. gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29 523 664 eiro jeb 15 328 eiro uz vienu Latvijas iedzīvotāju.

Likuma "Par valsts budžetu" 6. pantā noteiktā prognoze par sasniedzamo IKP 2019. gadā ir 31 005 000 000 eiro. Tātad pieaugumam ir jābūt 1 481 336 000 jeb teju 1,5 miljardu eiro apmērā. Tā kā publiski paustās prognozes pakāpeniski samazinās, tas arī nozīmē, ka šis skaitlis būs mazāks.

Bet tagad pilnīgi citi skaitļi jeb fakti. Šogad Latvijas valsts ir paredzējusi "apgūt" galvenos ES fondus par apmēram 565 028 539 eiro (diemžēl kopējos ārvalstu publiskā finansējuma datus neizdevās iegūt). Cik tas ir? Vai tas ir daudz vai maz? Atgādināšu, ka Aizsardzības ministrijas budžets ir aptuveni 634, Izglītības un zinātnes ministrijas – aptuveni 407, Satiksmes – aptuveni 450, Labklājības – aptuveni 695, bet Kultūras – tikai 165 miljoni eiro. Respektīvi, šādi salīdzinot ar ES fondu naudu pietiktu, lai uzturētu pat vairākas Latvijas sabiedrības dzīvotspējai būtiskas nozares.

Kādi secinājumi no tā izriet? Vispirms – vairāk nekā vienu trešdaļu no Latvijas IKP pieauguma veido ES fondi, un Latvijas izaugsme ir nevis bāzēta spējā pašiem palielināt preču un pakalpojumu ražošanu, lai valsts pati spētu ieguldīt attīstībā no nodokļos nomaksātās naudas, bet notiek, pateicoties no ārpuses piešķirtai naudai. Naudai, kuru "apgūst", nevis rada reāla ekonomika, kas iegulda pati savus līdzekļus attīstībā, aizņemas naudu un krietni maksā nodokļus valstij un pašvaldībām. Respektīvi, ja nebūtu ārējās naudas, būtu ļoti, ļoti slikti.

Tā paša likuma "Par valsts budžetu 2019. gadam" 2. pants noteic, ka valsts budžeta izdevumi šogad ir 9 391 492 946 eiro. Tas nozīmē, ka ES fondi šogad ir salīdzināmi ar 6 procentiem no valsts budžeta kopējiem izdevumiem. Labā ziņa it kā ir tā, ka 2020. gadā Latvija plāno apgūt ES fondus 914 123 557 eiro apmērā, kas, ļoti iespējams, procentuāli būs vēl vairāk nekā šogad, salīdzinot ar kopējiem budžeta izdevumiem, par kuriem tagad notiek spraigas sarunas (vai vienkārši – tirgošanās).

No iepriekš minētā izriet divi ļoti būtiski spriedumi. Pirmais: Latvijas tautsaimniecība pati nav spējīga radīt un valsts – iekasēt tādu nodokļu apmēru, lai uzturētu un atjaunotu esošo un radītu mūsdienīgu publisko infrastruktūru, kas aptver gan slimnīcas un skolas, gan ceļus, gan pansionātus. Pat ārvalstu publiskais finansējums neļauj uzturēt slimnīcas, skolas un ceļus tādā skaitā un kvalitātē, kāds tas ir pašlaik un kādu mēs vēlamies redzēt. Par to, kā un cik efektīvi šī nauda ir tērēta jeb, lietojot Latvijas valdošās koalīcijas un ierēdņu terminoloģiju, "apgūta", šeit nerunāsim.

Otrais: vai Latvija vispār spētu patstāvīgi, bez ārvalstu publiskā finansējuma atbalsta uzturēt jau sasniegto labklājības līmeni un, ja tā (kas ir nevis optimistiska cerība, bet pilsoniski noteikta nepieciešamība), tad kā?

Vai valdošā koalīcija zina to, par ko es runāju? Protams. Tikai klusē. Vai valdošā koalīcija ir domājusi par alternatīvām ārvalstu publiskā finansējuma aizvietošanai? Ir gribējusi, bet nav sanācis. Tātad nē. Kādēļ? Pat paredzamā ES fondu samazinājuma scenāriji neliek būtiski satraukties. Respektīvi, nav iemesla satraukties, jo vienas Latvijas valdības mūžs ir īsāks nekā ES fondu plānošanas periods. Tad kāpēc uztraukties par to, kas pašus neskar?

Kāds ir secinājums? Ārvalstu publiskais finansējums izkropļo valsts ekonomikas principus: tā ir balstīta nevis darba tikumā, konkurencē, uzņēmējdarbībā un efektīvā resursu izmantošanā, radot pievienoto vērtību, bet ārējas naudas patēriņā. Tas ir aplami pašos pamatos, raugoties no principiem, uz kādiem būtu jābalsta konkurētspējīga valsts ekonomika. Un otrs – Latvijas reālā ekonomika un sabiedrības labklājība ir daudz, daudz smagākā situācijā. Patiesība ir nevis fakti, bet viedoklis par tiem.

Novērtē šo rakstu:

87
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...