Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau vairāk nekā pusgadu norisinās Ministru kabineta noteikumu "Par koku ciršanu mežā" grozījumu projekta apspriešana, kurā aktīvi iesaistījās arī vides nevalstiskās organizācijas. Redakcijā, kas tika gatavota apstiprināšanai Ministru kabinetā, netika ņemti vērā vairāki ļoti būtiski vides organizāciju iebildumi. Grozījumus neatbalstīja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Tieslietu ministrija un Vides konsultatīvā padome.

14. decembrī grozījumu projekta procesā notika nozīmīgs pavērsiens - Zemkopības ministrija apstiprinājusi, ka "pārskatāmā nākotnē grozījumus nevirzīs".

Iecerētās izmaiņas bija nozīmīgākās, kādas pēdējos gados Latvijas mežu normatīvos bijušas, tāpēc mēs - organizācijas un cilvēki, kas iestājās pret Grozījumiem, - esam gandarīti par Zemkopības ministrijas lēmumu un sakām paldies visiem, kuri uzklausīja un atbalstīja mūsu iebildumus, kuru galvenais mērķis - aizstāvēt sabiedrisko labumu.

Vēlamies vēlreiz apkopot galvenos iebildumus pret Grozījumiem, kā arī vērst uzmanību uz pašreizējo meža politiku Latvijā.

Mežs ir Latvijas būtiskākais dabas resurss, tāpēc mēs atbalstām tādu Latvijas mežu apsaimniekošanu, kas nes labumu meža īpašniekam un sabiedrībai kopumā, taču Grozījumi bija drauds Latvijas mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai, jo tika pamatoti vienīgi ar ekonomiskiem ieguvumiem, aizmirstot par meža vides kvalitāti. To apliecināja arī meža īpašnieki un dažādu paaudžu mežkopji, kas vērsās pie mums, aicinot cīnīties pret Grozījumu apstiprināšanu. Mēs pārstāvam to sabiedrības daļu, kam rūp, lai tādu labumu, ko no meža gūstam šodien, varētu gūt arī nākamās paaudzes.

Turklāt mežs dod mums ne tikai koksni. Mežs dod dzīvesvietu daudzām sugām, nodrošina oglekļa piesaisti un glabāšanu, regulē klimatu un ūdens apriti, attīra gaisu, sniedz mums dažādus produktus - ogas, sēnes, ārstniecības augus. Mežā iegūto nekoksnes resursu vērtība gadā Latvijā novērtēta aptuveni 102,1 miljonu eiro vērtībā, un 51 miljonu no tiem veido sēnes. Meži tiek izmantoti rekreācijai, aktīvajai atpūtai un tiem ir ainaviska vērtība. Tāpēc jebkuras izmaiņas, kas vēl intensificētu koksnes ieguvi, ir jāizvērtē, ņemot vērā visus augšminētos aspektus.

Grozījumi paredzēja atļaut kailcirtes piejūrā (5 kilometru joslā, izņemot 150-300 plato kāpu aizsargjoslu) priežu mežos, pamatojot to, ka šobrīd atļautajos atvērumos ir grūtības atjaunot priedi. Šajā jautājumā tika panākts zināms kompromiss - puses vienojās, ka kailcirtes platības tiktu samazinātas līdz minimumam un tās neveidotu visos priežu meža tipos, taču bija nepieciešams precizēt vēl dažus nosacījumus koku ciršanai šajā jutīgajā, kāpu mežu saglabāšanai nozīmīgajā un apmeklētāju iecienītajā teritorijā, piemēram, augšanai saglabājamo koku skaitu cirsmās un cirsmu izvietojumu.

Taču nozīmīgākais grozījumu punkts bija ciršanas caurmēru samazināšana priežu, egļu, bērzu mežaudzēm visā Latvijā, kas dotu iespēju cirst tievākus un jaunākus kokus. Šādas izmaiņas nozīmīgi ietekmētu mežus visā Latvijā ilgtermiņā - to vecuma struktūru, dabas daudzveidību tajos, kā arī ainavisko vērtību. Šajā jautājumā kompromiss netika panākts, jo grozījumu virzītāji neatkarīga ietekmes par vidi novērtējuma vietā piedāvāja nepilnīgu izvērtējumu, nevērtējot, piemēram, grozījumu ietekmi uz mežu fragmentāciju, vecu mežu saglabāšanu un oglekļa piesaisti mežā, kā arī nepiekrita iestrādāt vides organizāciju priekšlikumus par to, kā mazināt ietekmi uz dabu.

Tāpat mēs vēlamies vērst uzmanību uz demokrātiskas un argumentētas diskusijas trūkumu Grozījumu apspriešanas procesā. Formāli izmaiņu apspriešanā tika iesaistītas arī citas puses, ne tikai meža nozares lobiji, taču citu pušu, tai skaitā valsts institūciju un zinātnieku, būtiski iebildumi netika ņemti vērā. Tāpat netika veikta kvalitatīva sabiedriskā apspriešana, kas būtu nepieciešama tik nozīmīgam jautājumam. Saistībā ar iecerētajiem Grozījumiem tika organizētas daudzas sanāksmes - vides organizācijas piedalījās vairāk nekā desmit šādās sēdēs, taču mūsu ierosinājumi tajās tika ignorēti vai noraidīti bez pamatotas diskusijas.

Grozījumi arī būtu pretrunā ar Latvijas mežu politiku, kas nosaka, ka "mežs nav mērāms tikai latos un kubikmetros, tas pilda neaizstājamas ekoloģiskās un sociālās funkcijas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī". Tāpat tie ignorē šobrīd notiekošo biotopu inventarizāciju, kas ir visas valsts mēroga projekts, kurš ļautu labāk izvērtēt pašreizējo mežu stāvokli Latvijā un attiecīgi arī jebkādu izmaiņu nepieciešamību.

Tieši šo iemeslu dēļ arī sabiedriskās organizācijas* uzskatīja par savu pienākumu par Grozījumu procesu informēt un tajā iesaistīt plašāku sabiedrību, izveidojot iniciatīvu "100 kailcirtes Latvijas simtgadei", tādējādi iznesot Grozījumu apspriešanu ārpus varas gaiteņiem. Mēs sakām paldies visiem vairāk nekā 4500 cilvēkiem, kuri pauda savu viedokli, parakstot petīciju pret Grozījumiem. Paldies visiem, kas pauda savu atbalstu, iesaistījās un parādīja - mums nav vienalga, kā tiek lemts Latvijas mežu liktenis.

Šobrīd, kad Grozījumu virzīšana ir apturēta, mums ir iespēja kopīgi, iesaistot visas sabiedrības grupas un nodrošinot caurspīdīgu, demokrātisku un no interešu konfliktiem brīvu procesu, izvērtēt Latvijas mežu politiku. Tāpēc mēs aicinām Zemkopības ministriju sagatavot Meža likuma 4. pantā noteikto ziņojumu par meža politikā formulēto mērķu sasniegšanu, tostarp sabiedrības un meža īpašnieku interešu ievērošanu.

Mūsu vērtības ir tās, kas nostiprinātas Latvijas Satversmē, un vēlamies, lai tiek ievērotas mūsu demokrātiskās tiesības aizstāvēt sabiedrisko labumu, kā arī sagaidām, lai atbildīgās valsts institūcijas rūpētos par sabiedrības kopējo labumu un visu interešu saskaņošanu.

* Organizācijas, kas iesaistītas iniciatīvā "100 kailcirtes Latvijai": Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, biedrības Zemes draugi Ilgtspējas skola, Vides aizsardzības klubs, Zaļā Brīvība, Latvijas Makšķernieku asociācija, Homo Ecos, kā arī privātpersonas.

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...