Vides organizācijas aicina atbildīgās valsts iestādes rīkoties, lai novērstu aizsargājamo putnu ligzdu koku nociršanu
LDF, LOB11.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Dabas fonds (LDF) un Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) ir atklājuši, ka Latvijā katru gadu apmēram 10% no jaunatklātajām un vēl neaizsargātajām mazo ērgļu ligzdām ietekmē saimnieciskā darbība, daudzos gadījumos faktiski iznīcinot to dzīvotnes. Tāpēc organizācijas aicina atbildīgās valsts iestādes izvērtēt konkrētos gadījumus un veikt esošā normatīvā regulējuma uzlabošanu, lai nepieļautu šādu gadījumu atkārtošanos nākotnē.
LDF kopā ar LOB un citiem partneriem jau trešo gadu īsteno Eiropas Savienības LIFE programmas projektu “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā”. Projekta ietvaros notiek īpaši aizsargājamā putna mazā ērgļa ligzdošanas vietu apzināšana un to aizsardzības pasākumu plānošana, galvenokārt ierosinot mikroliegumu veidošanu. Līdz šim apzinātas 426 mazo ērgļu ligzdas visā Latvijas teritorijā.
Trīs gadu laikā ir atklājies, ka katru gadu aptuveni 10% no jaunatrastajām un līdz šim neaizsargātajām ligzdām ietekmē ar mežsaimniecību saistīta saimnieciskā darbība. Tie ir gadījumi, kad ligzdas koks ir izzīmēts ciršanai vai arī tā tiešā tuvumā, nerēķinoties ar ligzdas klātbūtni, notiek mežizstrāde. Virknē gadījumu ligzdošanas vietas tiek iznīcinātas arī pēc tam, kad ir ierosināta to aizsardzība.
LDF un LOB pieredze liecina, ka mazo ērgli šai ziņā nevar uzskatīt par īpašu izņēmumu, jo līdzīga veida ietekmes ir reģistrētas arī pie citu īpaši aizsargājamo un mežos ligzdojošo putnu ligzdām, piemēram, melno stārķu.
Konstatētie ligzdošanas vietu iznīcināšanas gadījumi norāda uz to, ka Latvijā pastāv sistēmiska rakstura nepilnības izklaidus ligzdojošo putnu sugu aizsardzības nodrošināšanā, un tādējādi Latvija nepilda ES direktīvas 2009/147/EK Par savvaļas putnu aizsardzību un Latvijas Republikas Sugu un biotopu aizsardzības likumā paredzētās prasības.
Vides organizācijas uzskata, ka problēmas būtība ir tajā, ka nav izveidoti mehānismi, kas liktu apzināt dabas vērtības mežos pirms ciršanas uzsākšanas, tāpat kā meža inventarizācijas laikā tiek vērtētas saimnieciskās vērtības.
Lai informētu par konstatētajiem sugas aizsardzības pārkāpumiem, LDF un LOB ir sagatavojušas iesniegumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Zemkopības ministrijai, kurā apkopoti spilgtākie piemēri gadījumiem, kad reģistrēta ligzdošanas vietu iznīcināšana, kā arī tiem gadījumiem, kad reģistrētas ligzdas, kuru apkārtnē plānota saimnieciskā darbība, nerēķinoties ar ligzdas klātbūtni. Kopumā iesniegta informācija par 36 šādiem gadījumiem.
Ar šo vēstuli un datu apkopojumu LDF un LOB aicina atbildīgās iestādes veikt apstākļu noskaidrošanu un esošā normatīvā regulējuma izvērtēšanu un uzlabošanu, lai nepieļautu turpmāku aizsargājamo sugu dzīvotņu iznīcināšanu.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
