Iesaki rakstu: 
Ja ne notikušā videoieraksts, autovadītājs Grigorijs Golcs būtu kļuvis par upuri melīga policista patvaļai un būtu saņēmis administratīvo sodu par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām.
Ja ticēt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa jaunākā inspektora Anda Kasilova pagājušā gada 8. decembrī sastādītajam administratīvā pārkāpuma protokolam, 1964. gadā dzimušais autovadītājs Grigorijs Golcs šajā datumā tīši un ļaunprātīgi nepakļāvās viņa likumīgajām prasībām.
Ja ticēt oficiālajam dokumentam, tad G. Golcs pēc negadījuma izraisīšanas ir veicis „mēģinājumu aizbraukt no negadījuma vietas” Rīgā, Antenas ielā 2, netālu no Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) ēku kompleksa. Viņš arī „ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām noslāpēt automašīnas dzinēju un izkāpt no automašīnas”, līdz policijas darbinieks „atvēra durvis un izņēma no aizdedzes atslēgu”.
Visus šos pārkāpumus Valsts policijas darbinieks bija saskatījis un aprakstījis oficiālā dokumentā, kas pēc tā izskatīšanas tiesā autovadītājam par „ļaunprātīgu nepakļaušanās policijas iestādes darbinieka likumīgam rīkojumam vai prasībai” atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam būtu nodrošinājis naudas sodu līdz 280 eiro vai pat administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm.
Tiesu prakse rāda, ka, neesot citiem pierādījumiem, tiesa daudz biežāk notic policijas darbinieka interpretācijai par notikušo. Līdz ar to G. Golcam ar savu versiju nebūtu bijis īpašu izredžu. Viņš bija skaidrojis, ka nekādu pārkāpumu nav izdarījis – pēc negadījuma izkāpis no savas automašīnas, to noslāpējot, tad gaidījis ceļu policiju, atspiedies pret savas automašīnas bagāžas nodalījuma durvīm, no auto paņēmis tikai virsjaku, bet pats braucamais no vietas nav kustināts, un aizdedze nav ieslēgta.
Šajā gadījumā autovadītājam paveicās – negadījums, G. Golcam pēc tehniskās apskates atpakaļgaitā iebraucot aizmugurē stāvošajā automašīnā, bija noticis tieši blakus CSDD kompleksam. Līdz ar to notikušo bija fiksējušas CSDD novērošanas kameras, un to ierakstus uz tiesas sēdi bija izprasījis G. Golca aizstāvis, zvērināts advokāts Dēvijs Elnionis.
Ieraksti tiesai tad arī uzskatāmi parādīja – policijas darbinieks protokolā ir fiksējis nepatiesu notikušā aprakstu. „Ar lietā iegūto pierādījumu – 2016. gada 8. decembra videoierakstu no CSDD tehniskās apskates stacijas nav konstatējams ziņojumā un protokolā norādītais pārkāpums,” – tik korekti Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 17. februāra spriedumā aprakstīti policijas darbinieka meli, kas autovadītājam varēja maksāt naudas sodu vai pat ikdienā par „sutkām” saukto administratīvo arestu.
Kā aprakstīts tiesas spriedumā, vienā ierakstā ir redzams satiksmes negadījuma brīdis un tas, ka G. Golca auto pāris metrus pabrauc uz priekšu un ilgstoši stāv, kā arī, ka vadītājs atrodas pie savas automašīnas bagāžas nodalījuma durvīm. Savukārt otrajā ierakstā ir redzams, ka pēc negadījuma automašīna tiek novietota paralēli apmalei, autovadītājs noslāpē dzinēju un ilgstoši uzturas sava auto aizmugurē, līdz atbrauc policijas darbinieki un uzrunā vadītāju.
„No videoierakstiem redzams, ka vīrietis, atbraucot policijas darbiniekiem, nav atradies automašīnā, bet pie tās, aizmugurē. Ziņojumā minētās darbības - "mēģinājums aizbraukt no negadījuma vietas”, policijas darbinieks "atvēra durvis un izņēma no aizdedzes atslēgu” videoieraksts neuzrāda, lai gan tas veikts par pietiekami lielu laika periodu un tajā redzams pietiekami liels notikumu klāsts,” konstatējusi tiesa. Zīmīgi, ka uz tiesas sēdi, kurā G. Golca pārkāpums netika saskatīts, policijas pārstāvis nebija ieradies.
„"Uzskatu, ka šī lieta ir nopietns signāls Valsts policijai un konkrētais gadījums norāda uz nepieciešamību pievērsties jaunas kadru atlases politikas izstrādei, jo policistam ir jābūt izglītotai personai ar augstiem morāles principiem, kurai ir jābūt par piemēru citiem un jāprot pareizi piemērot tiesību normas,” notikušo komentē G. Golca aizstāvis D. Elnionis.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
