VID vēstules ģimenēm – vai patiešām efektīva cīņa ar ēnu ekonomiku?
Juris Pūce24.10.2024.
Komentāri (64)
Iesaki rakstu: 
Pēdējo nedēļu laikā desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju saņēmuši vēstules no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), aicinot skaidrot neatbilstības starp deklarētajiem ieņēmumiem un banku kontu pārskatos redzamajiem reālajiem ieņēmumiem. Šis solis, protams, ir saprotams – Latvijā ēnu ekonomika un nodokļu nemaksāšana joprojām ir aktuālas problēmas. Tomēr jautājums ir, vai šāda pieeja ir patiešām efektīva un vai tā nesīs cerētos rezultātus.
Viens no būtiskākajiem aspektiem, kas jāņem vērā, ir tas, ka daudzas no šīm fiksētajām neatbilstībām būs saistītas ar normālām gandrīz ikkatras ģimenes finansēm. Piemēram, savstarpēji pārskaitījumi ģimenes locekļu starpā, lai kopīgi segtu hipotekārā kredīta maksājumus vai ikmēneša saimniecības izdevumus, atbalsts vecākiem – pensionāriem komunālo maksājumu segšanai utt. Šie visi ir ikdienišķi maksājumi vairumā Latvijas ģimeņu.
Likums šādus maksājumus ir atbrīvojis no nodokļiem, taču VID uzsver, ka tie tomēr daudzos gadījumos jādeklarē. Tādējādi sanāk, ka VID nolūks desmitiem tūkstošu vēstuļu izsūtīšanā nav vis nodokļu iekasēšana, bet “papīru sakārtošana”. Tūkstošiem cilvēku, kuri ģimenes ietvaros vienkārši dalās izdevumos, tagad saskarsies ar nepieciešamību labot savas ikgadējās ienākumu deklarācijas, kamēr simtiem ierēdņu rūpīgi pārbaudīs šos labojumus, rakstīs papildu pieprasījumus un prasīs jaunas atskaites.
Šāda pieeja, protams, rada jautājumu par efektivitāti. Vai valsts patiešām gūs kādu ieguvumu no šīm pārbaudēm? Cik daudz lieku darba stundu ekonomika būs pazaudējusi? Visu šo ģimenes locekļu savstarpējo pārskaitījumu pareiza atainošana ienākumu deklarācijās valsts budžetam papildus dos tieši nulli eiro, bet sabiedrība saskarsies ar nevajadzīgām administratīvām procedūrām, bet ierēdniecība pamatos daudzas papildus darba stundas uzraudzībā. Saprotams, ka šādā veidā noķers arī kādu nodokļu nemaksātāju, taču vai tiešām ir pamatoti uzlūkot visus iedzīvotājus kā potenciālos krāpniekus?
Turklāt, ņemot vērā, ka lielākā daļa no pārbaudītajiem būs godprātīgi nodokļu maksātāji, jautājums ir, vai šāda pàrbaude patiešām ir pamatota. Varbūt VID vajadzētu pievērst uzmanību efektīvākām metodēm, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku. Kaut vai šajā pašā izsūtīto vēstuļu pieejā. VID rīcībā ir hipotekāro saistību reģistrs, zināmas arī vienā mājsaimniecībā dzīvojošas personas un to ienākumi.
Ar modernu tehnoloģiju palīdzību šos saskaitāmos var salikt kopā un pārliecināties, ka ģimenei kopā ienākumi ar bankas kontu izrakstiem sakrīt perfekti. Vēl vairāk – VID aizdomīgākos gadījumos var no sākuma pārbaudi veikt pats, iegūstot detalizētākus datua. Šādas daudz mērķtiecīgākas stratēģijas ļaus identificēt reālos nodokļu nemaksātājus, nevis izsūtīt vispārīgas vēstules, kas skar ikvienu.
Lai gan valsts iestādēm ir jāveic uzraudzība, ir svarīgi, lai šī uzraudzība būtu taisnīga un atbilstoša reālajai situācijai. Latvijas ģimeņu reālā ekonomiskā situācija lielā mērā nav viegla. un savstarpēja ģimenes locekļu palīdzība ļauj risināt daudzas sociālas problēmas. Mūsu sabiedrībai ir nepieciešama uzticēšanās valsts pārvaldes iestādēm, bet to vairo skaidra, pārdomāta un saprotama pieeja, kas lieki neapgrūtina iedzīvotājus un viegli ļauj izprast visus noteikumus un prasības. VID komunikācija šī gada laikā spērusi platu soli pareizā virzienā, taču iespējami tālāki uzlabojumi.
Noslēgumā jāsecina, ka VID rīcība ir solis pareizajā virzienā, taču tā prasa lielāku pārdomātību un efektivitāti. Cīņa ar ēnu ekonomiku ir sarežģīta, un tai nepieciešama ne tikai stingra kontrole, bet arī izpratne par iedzīvotāju reālo situāciju. Ja 100 godīgiem, bet nejauši aizmāršīgiem jāatbild, lai noķertu vienu blēdi, tad vēl uzlabojumi ir nepieciešami.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
