Iesaki rakstu: 
Šodien metīšu lielu akmeni Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lauciņā. Viens konkrēts gadījums. VID nosūtijis vēstuli Jānim (vārds ir mainīts) par to, ka Jānim par 2019.gadu esot bijis jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.
Jānis ir 2. grupas invalīds un saņem pensiju 265,70 eiro mēnesī. Jānis 2000. gadā guva nopietnu galvas traumu, viņa rīcībspēja ir ierobežota. Jānis nezina, ka eksistē tāda VID EDS sistēma. Jānim pat nav bankas konta. Ne Jānis, ne viņa sieva nevar ieiet VID EDS sistēmā.
VID uz savā rīcībā esošās informācijas pamata ir aprēķinājis, ka Jānim par saviem ieņēmumiem 2019.gadā valsts budžetā ir jāiemaksā 50 eiro. Tā kā Jānis savas attiecības ar valsti nav nokārtojis savlaicīgi, tad VID aprēķinātajai nodokļu summai pieskaita nokavējuma naudu - 0,05 procenti par katru kavējuma dienu. Ar to, cik liela ir šī summa, VID aicina Jāni iepazīties EDS sistēmā, taču Jānis un viņa radinieki tai piekļūt nevar.
2000. gadā pēc nelaimes gadījuma Jāņa sieva lūdzu grāmatvedi nokārtot individuālā komersanta saimnieciskās darbības likvidēšanu. Kā šobrīd izrādās, VID darbību tikai apturējis un neviens, izņemot VID, to neesot zinājis. Tagad, pateicoties likumu izmaiņām, ir jāmaksā tie 50 eiro + aprēķinātie soda procenti.
Šobrīd VID-am ir sagatvota vēstule par radušos situāciju, kurai pievienota kvīts par nomaksātu valsts nodevu saimnieciskās darbības likvidēšanai, kā arī tiesas lēmums par daļēju rīcībspējas ierobežošanu darījumu slēgšanā un slēdziens par invaliditātes piešķiršanu Jānim uz mūžu.
Izbrīnu rada fakts, ka VID gadiem nav slēdzis saimniecisko darbību, kaut beidzies pat 10 gadu noilguma termiņš. Ir taču zināmi gadījumi, kad VID visai naski slēdz un bloķē uzņēmumus, kuros notiek reāla darbība.
VID darbinieces komentārs Jāņa sievai esot bijis ierosinājums doties uz Uzņēmumu reģistru un mēģināt uzņēmumu likvidēt tur. Tomēr tas neatbrīvos Jāni ne no nodokļa, ne soda nomaksas.
Sagaidīsim VID atbildi, un ļoti gribētos cerēt, ka tā nebūs kārtējā formālā atrakstīšanās.
Šis gadījums kārtējo reizi parāda robus sistēmā, kas sit pa visneaizsargātāko cilvēku daļu.
Kā var būt tā, ka VID nav informēts, ka cilvēkam, ar kuru viņi sarakstās EDS-ā, nav tam pat piekļuves?
Šis ir konkrēts gadījumus, kas apliecina, ka ir cilvēku kategorijas, kuri nelieto EDS, un VIDam būtu jāapzina šie cilvēki un jāatrod alternatīvs komunikācijas veids.
Un nobeidzot – esmu kategoriski pret to, ka valsts iekasē soda procentus no iedzīvotājiem par kavētiem maksājumiem.
Ļoti skumji palika, lasot šo vēstuli un uzzinot Jāņa stāstu.
VID vēl joprojām nekalpo cilvēkam.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
