Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienests (VID) oficiāli paziņojis, ka atbilstoši tiesību aktos, tostarp likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28.pantā noteiktajai kompetencei, izvērtēs informāciju par ekonomikas ministra, partijas Vienotība vadītāja Arvila Ašeradena pērn no Luminor bankas saņemtajiem brīnumainajiem procentiem un veiks pārbaudi.
60 429 eiro jeb vidēji vairāk nekā pieci tūkstoši eiro mēnesī, - šādi ir bijuši Ašeradena pagājušā gada oficiāli deklarētie ienākumi ekonomikas ministra amatā, savukārt vēl 10 500 ASV dolāru viņš saņēmis no Valsts kases procentos par valsts parādzīmēm.
Taču tie nav bijuši Ašeradena nozīmīgākie pagājušā gada ienākumi: VID publiskajā datu bāzē atrodamie dati rāda, ka partijas Vienotība vadītājs deklarējis 98 489 eiro, kurus pērn saņēmis procentos no Luminor bankas.
2016. gada beigās ministram Nordea bankas filiālē (tā, apvienojoties ar DNB banku, pērn kļuva par Luminor banku) saskaņā ar oficiāli deklarēto glabājās tikai 4472 eiro, un arī pagājušā gada beigās šī summa nav bijusi būtiski lielāka, - tikai 4593 eiro.
Pats ekonomikas ministrs saņemtos brīnumainos procentus skaidro ar ieguldījumu pārvaldes līguma pārtraukšanu.
2016. gada beigās Ašeradens gan bija deklarējis obligācijas par 11 tūkstošiem eiro, valsts parādzīmes par 210 tūkstošiem eiro un „naudas tirgus instrumentus” 348 tūkstošu eiro vērtībā.
Taču no viņa deklarācijas nekas neliecina, ka milzīgie procenti būtu saņemti saistībā ar kādu no šiem ieguldījumiem: arī pagājušā gada beigās obligāciju, parādzīmju un „naudas tirgus instrumentu” vērtība nav būtiski mainījusies.
Interesanti, ka pagājušā gada laikā, ja ticēt Ašeradena amatpersonas deklarācijai, viņš, neveicot nekādus deklarētus pirkumus (izņemot automašīnas maiņu), spējis iztērēt iespaidīgas summas – līdz ar 60 tūkstošus lielo ministra algu arī mistiskos procentus 98 tūkstošu eiro apmērā un arī nepilnus 14 tūkstošus eiro lielos uzkrājumus SEB bankā.
Iesniegums par Ašeradena brīnumainajiem procentiem bija nosūtīts arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, taču tas šo informāciju pārsūtīja izskatīšanai VID.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
