Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms dažām dienām publicējām Pietiek lasītāja Hermaņa Juzefoviča jautājumus Valsts ieņēmumu dienestam un Finanšu ministrijai sakarā ar grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Šodien publicējam saņemtās atbildes, kas uzskatāmi rāda, kuru no šīm iestādēm vairāk interesē nodokļu maksātāju intereses un vajadzības.

Valsts ieņēmumu dienesta Sabiedrisko attiecību daļa:

"Nosūtām VID atbildes uz lasītāja rakstā uzdotajiem jautājumiem.

- Vai fiziskai personai darījumi ar vērtspapīriem vairāk kā trīs darījumi taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumi trijos taksācijas periodos, nereģistrējoties par saimnieciskās darbības veicēju, ir atļauti? Ja jā, tad kā interpretēt manis citēto likumu?

Nevēlamies piekrist rakstā minētajam apgalvojuma, ka nevienā likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” skaidrojumā nav minēts, ka vērtspapīru pirkšana/pārdošana biežāk kā trīs reizes vienā gadā vai 5 reizes trijos gados nav saimnieciskā darbība, jo, atbilstoši  likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”11.panta 1.4daļā noteiktajam, ienākumu gūšana  no kapitāla aktīvu atsavināšanas, tai skaitā no finanšu instrumentu atsavināšanas, nav klasificējama kā saimnieciskā darbība.

Tādējādi likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta 1.3daļā minētie kritēriji saimnieciskās darbības identificēšanai, attiecībā uz darījumu biežumu un gūtā ienākuma apmēru  nav attiecināmi uz darījumiem, kuros tiek gūts ienākums no finanšu instrumentu atsavināšanas. Tomēr minētais neliedz iespēju fiziskajai personai, ja tā vēlas, reģistrēties saimnieciskās darbības veicēja statusā saistībā ar tās darbībām, kas ir saistītas ar darījumiem ar finanšu instrumentiem.

Papildus minētajam vēlamies norādīt, ka fiziskajai personai ienākums no  kapitāla aktīvu atsavināšanas, t.sk., Finanšu instrumentu tirgus likumā minēto finanšu instrumentu atsavināšanas, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākums no kapitāla pieauguma. Minētajam ienākuma tiek piemērota 15% likme.

- Kur mums, ekonomiski aktīviem cilvēkiem, glabāt mums piederošos vērtspapīrus un kā tos papildināt, nepārkāpjot likumu un nemaksājot no mūsu viedokļa nepamatotu maksājumu 1309,08 EUR gadā?

Nodokļu aprēķināšanu reglamentējošie normatīvie akti neierobežo personas tiesības izvēlēties veidu, t.sk. uzņēmējdarbības formu, kādā tā veic darījumus ar finanšu instrumentiem."

Lelde Grīnvalde, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece:

"1. Jā, likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk  - likums) 11.panta  1.4 daļa speciāli paredz iespēju, ka fiziskās personas ienākuma gūšana no kapitāla nav kvalificējama par saimniecisko darbību (neatkarīgi no darījumu regularitātes  un skaita), ja izdevumi, kas saistīti ar šā ienākuma gūšanu, nav atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem. Tādējādi personai atbilstoši likumam ir iespējams izvēlēties vienu no diviem veidiem, kā maksāt nodokli no regulārām darbībām ar vērtspapīriem. Viens variants - reģistrēt saimniecisko darbību un atzīt visus saimnieciskās darbības izdevumus, izmantojot iespēju pārnest saimnieciskās darbības zaudējumus, bet piemērot vispārīgo saimnieciskās darbības ienākumam noteikto likmi. Otrs variants - nereģistrēt saimniecisko darbību (kā to paredz likuma 11.panta 1.4 daļa), bet no kapitāla ienākuma (t.sk., vērtspapīru  atsavināšanas ienākumu) maksāt samazināto iedzīvotāju ienākuma nodokli (10% apmērā no procentiem un dividendēm, un 15% no kapitāla aktīvu atsavināšanas). Papildu informācija likuma 11.9 pantā Ienākuma no kapitāla noteikšana (kā nosaka kapitāla pieaugumu, kurš apliekams ar samazināto  iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi ).

 Likuma normas ir skatāmas kontekstā, jo likumā uzreiz pēc minētā normas  (likuma 11.panta  1.3 daļa) ir likuma 11.panta  1.4 daļa, kura nosaka iespējamos izņēmumus attiecībā uz 11.panta  1.3 daļas piemērošanu pasīva ienākuma gadījumā. Ienākums no vērstpapīriem likuma izpratnē ir pasīvs ienākums.

2. Personām, kuras tikai uzsāk darījumus ar vērtspapīriem, ir divi varianti. Pirmais, maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma (nereģistrējot saimniecisko darbību), kā tas minēts atbildē uz 1.jautājumu. Savukārt, ja grib atzīt visus saimnieciskās darbības izdevumus, kas rodas, uzturot vērtspapīru kontus un aktīvi darbojoties  ar tiem, atzīt pamatlīdzekļu nolietojumu u.c. izmaksas (kas nav vērtspapīru iegādes izmaksas), un vēlas nodrošināt iespēju pārnest uz nākamajiem gadiem saimnieciskās darbības zaudējumu, tad persona var reģistrēt saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā vai kļūt par individuālo komersantu. Par gūto ienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli un, ja ienākumi pārsniedz mēnesī minimālās algas apmēru, sākt maksāt arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Problemātiskāk ir atbildēt uz jautājumu, ja persona jau ilgstoši darbojas šajā jomā, jo ir iespējams, ka kādas pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksas vai ar vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu pastarpināti saistītas izmaksas tā (SIA līmenī) ir atzinusi par saimnieciskās darbības izmaksām, jo likuma 11.panta  1.4 daļa paredz, ka šo normu nevar piemērot, ja  izdevumi, kas saistīti ar šā ienākuma (no vērtspapīriem) gūšanu, ir jau atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem. Šajā gadījumā personai būtu jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā ar precīzu saimnieciskās darbības izdevumu atzīšanas vēsturisko aprakstu, lai saprastu, vai konkrētajā gadījumā tā var piemērot likuma 11.panta  1.4 daļu.

Jebkurā gadījumā viena fiziskā persona savu saimniecisko darbību, ja tās apmērs nav ļoti liels, var realizēt, arī nedibinot kapitālsabiedrību, bet reģistrējoties kā individuālais komersants vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs. Tādā gadījumā tai nebūs jāmaksā nodoklis no domājamā ienākuma valdes locekļiem."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

21

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

FotoInteresanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Lasīt visu...

21

Leksiskās debilitātes praktiķi

FotoLatvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptēt aizvadītā gada leksiski neveiksmīgākos risinājumus.
Lasīt visu...

21

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

FotoŠī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29 aprīļa paziņojumu medijiem ar virsrakstu “FKTK no amata atstādina Atbilstības kontroles departamenta direktori  un izsaka nožēlu par goda un cieņas aizskārumu, kā arī iespējamo reputācijas kaitējumu, ko rīkojums ir radījis Maijai Treijai”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...