Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms dažām dienām publicējām Pietiek lasītāja Hermaņa Juzefoviča jautājumus Valsts ieņēmumu dienestam un Finanšu ministrijai sakarā ar grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Šodien publicējam saņemtās atbildes, kas uzskatāmi rāda, kuru no šīm iestādēm vairāk interesē nodokļu maksātāju intereses un vajadzības.

Valsts ieņēmumu dienesta Sabiedrisko attiecību daļa:

"Nosūtām VID atbildes uz lasītāja rakstā uzdotajiem jautājumiem.

- Vai fiziskai personai darījumi ar vērtspapīriem vairāk kā trīs darījumi taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumi trijos taksācijas periodos, nereģistrējoties par saimnieciskās darbības veicēju, ir atļauti? Ja jā, tad kā interpretēt manis citēto likumu?

Nevēlamies piekrist rakstā minētajam apgalvojuma, ka nevienā likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” skaidrojumā nav minēts, ka vērtspapīru pirkšana/pārdošana biežāk kā trīs reizes vienā gadā vai 5 reizes trijos gados nav saimnieciskā darbība, jo, atbilstoši  likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”11.panta 1.4daļā noteiktajam, ienākumu gūšana  no kapitāla aktīvu atsavināšanas, tai skaitā no finanšu instrumentu atsavināšanas, nav klasificējama kā saimnieciskā darbība.

Tādējādi likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta 1.3daļā minētie kritēriji saimnieciskās darbības identificēšanai, attiecībā uz darījumu biežumu un gūtā ienākuma apmēru  nav attiecināmi uz darījumiem, kuros tiek gūts ienākums no finanšu instrumentu atsavināšanas. Tomēr minētais neliedz iespēju fiziskajai personai, ja tā vēlas, reģistrēties saimnieciskās darbības veicēja statusā saistībā ar tās darbībām, kas ir saistītas ar darījumiem ar finanšu instrumentiem.

Papildus minētajam vēlamies norādīt, ka fiziskajai personai ienākums no  kapitāla aktīvu atsavināšanas, t.sk., Finanšu instrumentu tirgus likumā minēto finanšu instrumentu atsavināšanas, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākums no kapitāla pieauguma. Minētajam ienākuma tiek piemērota 15% likme.

- Kur mums, ekonomiski aktīviem cilvēkiem, glabāt mums piederošos vērtspapīrus un kā tos papildināt, nepārkāpjot likumu un nemaksājot no mūsu viedokļa nepamatotu maksājumu 1309,08 EUR gadā?

Nodokļu aprēķināšanu reglamentējošie normatīvie akti neierobežo personas tiesības izvēlēties veidu, t.sk. uzņēmējdarbības formu, kādā tā veic darījumus ar finanšu instrumentiem."

Lelde Grīnvalde, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece:

"1. Jā, likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk  - likums) 11.panta  1.4 daļa speciāli paredz iespēju, ka fiziskās personas ienākuma gūšana no kapitāla nav kvalificējama par saimniecisko darbību (neatkarīgi no darījumu regularitātes  un skaita), ja izdevumi, kas saistīti ar šā ienākuma gūšanu, nav atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem. Tādējādi personai atbilstoši likumam ir iespējams izvēlēties vienu no diviem veidiem, kā maksāt nodokli no regulārām darbībām ar vērtspapīriem. Viens variants - reģistrēt saimniecisko darbību un atzīt visus saimnieciskās darbības izdevumus, izmantojot iespēju pārnest saimnieciskās darbības zaudējumus, bet piemērot vispārīgo saimnieciskās darbības ienākumam noteikto likmi. Otrs variants - nereģistrēt saimniecisko darbību (kā to paredz likuma 11.panta 1.4 daļa), bet no kapitāla ienākuma (t.sk., vērtspapīru  atsavināšanas ienākumu) maksāt samazināto iedzīvotāju ienākuma nodokli (10% apmērā no procentiem un dividendēm, un 15% no kapitāla aktīvu atsavināšanas). Papildu informācija likuma 11.9 pantā Ienākuma no kapitāla noteikšana (kā nosaka kapitāla pieaugumu, kurš apliekams ar samazināto  iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi ).

 Likuma normas ir skatāmas kontekstā, jo likumā uzreiz pēc minētā normas  (likuma 11.panta  1.3 daļa) ir likuma 11.panta  1.4 daļa, kura nosaka iespējamos izņēmumus attiecībā uz 11.panta  1.3 daļas piemērošanu pasīva ienākuma gadījumā. Ienākums no vērstpapīriem likuma izpratnē ir pasīvs ienākums.

2. Personām, kuras tikai uzsāk darījumus ar vērtspapīriem, ir divi varianti. Pirmais, maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma (nereģistrējot saimniecisko darbību), kā tas minēts atbildē uz 1.jautājumu. Savukārt, ja grib atzīt visus saimnieciskās darbības izdevumus, kas rodas, uzturot vērtspapīru kontus un aktīvi darbojoties  ar tiem, atzīt pamatlīdzekļu nolietojumu u.c. izmaksas (kas nav vērtspapīru iegādes izmaksas), un vēlas nodrošināt iespēju pārnest uz nākamajiem gadiem saimnieciskās darbības zaudējumu, tad persona var reģistrēt saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā vai kļūt par individuālo komersantu. Par gūto ienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli un, ja ienākumi pārsniedz mēnesī minimālās algas apmēru, sākt maksāt arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Problemātiskāk ir atbildēt uz jautājumu, ja persona jau ilgstoši darbojas šajā jomā, jo ir iespējams, ka kādas pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksas vai ar vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu pastarpināti saistītas izmaksas tā (SIA līmenī) ir atzinusi par saimnieciskās darbības izmaksām, jo likuma 11.panta  1.4 daļa paredz, ka šo normu nevar piemērot, ja  izdevumi, kas saistīti ar šā ienākuma (no vērtspapīriem) gūšanu, ir jau atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem. Šajā gadījumā personai būtu jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā ar precīzu saimnieciskās darbības izdevumu atzīšanas vēsturisko aprakstu, lai saprastu, vai konkrētajā gadījumā tā var piemērot likuma 11.panta  1.4 daļu.

Jebkurā gadījumā viena fiziskā persona savu saimniecisko darbību, ja tās apmērs nav ļoti liels, var realizēt, arī nedibinot kapitālsabiedrību, bet reģistrējoties kā individuālais komersants vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs. Tādā gadījumā tai nebūs jāmaksā nodoklis no domājamā ienākuma valdes locekļiem."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...