Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atbildot uz “Neatkarīgās” 8. martā publicēto interviju ar bijušo augsta līmeņa Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbinieci Gitu Plaudi, kurā viņa apsūdz VID vadību “neaizskaramo personu” saraksta izveidošanā un “jumta pakalpojumu” piedāvāšanā, VID paziņoja, ka tie esot meli un iestādes nomelnošanas kampaņa. Savukārt Ģenerālprokuratūra izvairījās no atbildes sniegšanas “Neatkarīgajai” par G. Plaudes intervijā atklātajiem faktiem un savu turpmāko rīcību. Tā aizbildinājās ar trauksmes cēlāja identitātes aizsardzību.

VID ķeras pie viegli slēptiem draudiem

Zīmīgi, ka VID savā atbildes rakstā “Neatkarīgajai”, kas pilnībā publicēts portāla “nra.lv” sadaļā “Viedokļi”, tā arī neatspēko nevienu no konkrētajiem G. Plaudes minētajiem faktiem, kā arī neizsaka apņemšanos par tiem veikt pārbaudi.

Tā vietā VID izklāsta vispārīgas frāzes, starp kurām iepin arī viegli slēptus draudus gan trauksmes cēlājiem VID darbinieku rindās, gan medijiem, kas viņu vēstījumus nodod sabiedrībai:

“Intervijā pausti klaji nepatiesi apgalvojumi, kas veidoti, lai grautu sabiedrības uzticību Valsts ieņēmumu dienestam un Latvijas valsts pārvaldei kopumā. Ņemot vērā vairākus pēdējā laikā par VID un citu tiesībsargājošo iestāžu darbu publiskā vidē izplatītos nepatiesos paziņojumus, kas varētu būt izplatīti mērķtiecīgi un koordinēti, VID izvērtēs iespējas tiesiskā ceļā aizstāvēt valsts intereses un iedzīvotāju tiesības saņemt patiesu informāciju. Tomēr jau pašlaik ir svarīgi uzsvērt un apliecināt, ka godīgs darbs un atklāta, caurskatāma korupcijas apkarošanas politika ir Valsts ieņēmumu dienesta prioritārs pienākums.”

VID arī rūpīgi apraksta savas 2019. gadā izveidotās Iekšējās drošības pārvaldes darba formālo statistiku. “Ja pirms tam, 2018. gadā, par korupcijas gadījumiem VID tika ierosināti 8 kriminālprocesi, tad VID Iekšējās drošības pārvaldes darba rezultātā 2019. gadā tie bija 23, 2020. gadā - 29, un 2021. gadā - 22, bet 2022. gadā - 16 kriminālprocesi.”

Interesanti, ka VID savā atbildes rakstā uzsver tieši Iekšējās drošības pārvaldes - institūcijas, kas G. Plaudes ieskatā ir VID iekšienē izveidotā nelikumīgā “pasūtījumu galda” apkalpotāja - labo darbu.

“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka G. Plaude savā intervijā iezīmēja līdzīgu ainu par VID notiekošo kā pirms apmēram mēneša bijusī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētāja Inita Lūre intervijā laikrakstam “Diena”. I. Lūre apsūdzēja dienesta vadību nelikumīgā kriminālprocesuālu darbību pasūtīšanā pret publicistu Lato Lapsu, polittehnologu Jurģi Liepnieku un viņu ģimenes locekļiem, bet G. Plaude sūdzējās par sava bijušā priekšnieka, VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja Aigara Prusaka nelikumīgu rīkojumu jebkādas lietas par savas sievas, bijušās VID Nodokļu un muitas pārvaldes direktora vietnieces Kristīnes Prusakas-Brinkmanes iespējamiem pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem nodot izskatīšanai VID Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājai. Tas praksē nozīmē šo lietu izbeigšanu, jo VID Pirmstiesas izmeklēšanas daļai nav kompetences operatīvo darbību veikšanai.

Abas bijušās darbinieces apsūdz VID vadību “pasūtījumu galda” izveidošanā nevēlamu personu “norakšanai” no vienas puses un no otras puses - “neaizskaramo” personu saraksta izveidē, pret kurām lietas nedrīkst ierosināt.

Prokuratūra atrod formālu iemeslu nerunāt

“Daļā par trauksmes cēlēja ziņojumu, Trauksmes celšanas likums paredz trauksmes cēlēja identitātes aizsardzību. Šādos apstākļos prokuratūra nevar komentēt tāda ziņojuma saņemšanas faktu un turpmākās darbības. Savukārt jautājumā par I. Lūres intervijā paustajiem apgalvojumiem pārbaude ir uzsākta, un to veic Valsts drošības dienests,” “Neatkarīgajai” atbildēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Prokuratūra šajā gadījumā ir izmantojusi faktu, ka G. Plaude pēc tam, kad 2019. gadā nedz Ģenerālprokuratūra, nedz Finanšu un Iekšlietu ministrija, nedz Valsts kanceleja nereaģēja uz viņas kā amatpersonas iesniegumiem, izmantoja arī Trauksmes celšanas likumā paredzētās iespējas ziņot par viņas rīcībā esošajiem faktiem par nelikumībām VID.

“Neatkarīgā” Ģenerālprokuratūrai vaicāja:

Vai Ģenerālprokuratūra 2019. gada rudenī ir saņēmusi bijušās VID Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās daļas vadītājas Gitas Plaudes iesniegumu, kurā viņa informē par nelikumīgu Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja Aigara Prusaka rīcību, pieprasot jebkādu informāciju par iespējamiem VID Muitas un nodokļu pārvaldes direktora vietnieces (viņa bijušās sievas) Kristīnes Prusakas-Brinkmanes pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem nodot VID Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājai, kurai nav kompetences operatīvo darbību veikšanai?

Vai Ģenerālprokuratūra šajā iesniegumā vai citos veidos tika informēta, ka Aigars Prusaks Gitai Plaudei ir atklāti nosaucis (un šī informācija pieejama arī audioierakstā) amatpersonu loku, kuras turpmāk būs neaizskaramo statusā, proti, par kuru pretlikumīgām darbībām VID Iekšējās drošības pārvalde nedz vāks materiālus, nedz uzsāks operatīvās darbības lietas?

Kas ar šo iesniegumu ir noticis tālāk? Vai Gitai Plaudei tika atbildēts? Vai par viņas iesniegumu tika ierosināta pārbaude?

Ja Gitai Plaudei tika atbildēts, kāda atbilde tika sniegta?

Ja pārbaude tika ierosināta, ar ko tā beidzās?

Vai Ģenerālprokuratūra ir iepazinusies ar Gitas Plaudes šī gada 8. marta interviju portālam nra.lv, kurā viņa norāda gan uz augstāk minētajiem faktiem, gan uz noziedzīgu VID iekšienē uzveidotu sistēmu, kuras ietvaros atsevišķas amatpersonas definētas kā “neaizskaramas”, savukārt pret citām amatpersonām, uzņēmējiem vai privātpersonām var pasūtīt dažādas pretlikumīgas darbības?

Vai Ģenerālprokuratūra ierosinās pārbaudi uz šajā intervijā sniegto faktu pamata?

Cik tālu ir Ģenerālprokuratūras ierosinātā pārbaude par citas bijušās VID darbinieces Initas Lūres līdzīgajiem publiskajiem izteikumiem par noziedzīgo VID iekšienē izveidoto sistēmu, kuras ietvaros viņai tika pasūtīts veikt pretlikumīgas darbības pret publicistu Lato Lapsu, sabiedrisko attiecību speciālistu Jurģi Liepnieku un viņu tuviniekiem?

Kad šī pārbaude I. Lūres lietā varētu noslēgties?

Novērtē šo rakstu:

62
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi