VID Pētersone nolemj "nepamanīt" tiesas spriedumu un mēģināt noslēpt ziņas par VID darbinieku izglītību

Pamanot "kļūdu", Lubāne uzņēmējam elektroniskajā pastā bija paskaidrojusi, ka šī esot tikai "provizoriska informācija, kura tika nosūtīta pirms audita nobeiguma sarunas". Saskaņā ar VID inspektores skaidrojumu uzņēmējam "kļūdas dēļ tika nosūtīta 2.sadaļa, kura tiek gatavota pēc audita nobeiguma sarunas".

VID inspektore uzņēmējam vēl bija arī piebildusi, ka esot "izmantots šablons" un ka "šis (..) ieraksts par nobeiguma sarunu neattiecas uz ... auditu", - neraugoties uz to, ka dokumentā, tai skaitā šajā sadaļā, daudzkārt minēts tieši šis uzņēmums.

Kā Pietiek jau informējis, patiesībā VID šajā dokumenta sadaļā bija sīki aprakstījis gan to, ko vēl nenotikušajā sarunā teiks uzņēmuma pārstāvis, gan to, ko uzņēmuma pārstāvis vēl nenotikušajā sarunā pieprasīs un norādīs, gan - kas būtiskākais - to, ka nekādus VID vērā ņemamus faktus uzņēmums nesniegs.

Pēc šiem notikumiem uzņēmējs bija vērsies pie VID ģenerāldirektores Pētersones ar oficiālu iesniegumu: "Šobrīd VID NKP Juridisko personu 5.audita daļas inspektores L. Lubāne un S.Romanovska veic auditu  uzņēmumā ...

Kā jau tika izskanējis publiski vairākos ziņu portālos, iepazīstoties ar līdz šim viņu sastādītiem dokumentiem audita ietvaros, šīs darbinieces, veicot auditu, ir veikušas virkni pārkāpumu un nesaprotamu darbību, piemēram, iepriekš dokumentos vairākkārt paredzot audita rezultātu, paredzot auditējamā uzņēmuma pārstāvja rīcību, nākotnē iesniedzamo paskaidrojumu saturu u.c., bez tam arī cits viņu sastādīto dokumentu saturs vieš pamatotas aizdomas par absolūtu šo darbinieču nekompetenci šādas specifikas darbam un uzņēmējdarbības vērtēšanā.

Vairākkārt rakstiski lūdzu L. Lubānei sniegt informāciju par viņas un kolēģes izglītību un citām prasmēm, taču jau mēnešiem tas tiek klaji ignorēts, kas attiecīgi atkal jau rosina bažas par viņu izglītības atbilstību veicamajiem darba pienākumiem šādos auditos, ja jau tas tiek slēpts.

Attiecīgi lūdzu nekavējoties mums nosūtīt uz norādīto adresi pilnu informāciju par minēto darbinieču izglītību, pierādāmām citām prasmēm un kvalifikāciju, pamatojot minēto ar attiecīgiem dokumentiem."

Uz šo iesniegumu uzņēmējs saņēmis VID ģenerāldirektores parakstītu atbildi, kurā atteikts sniegt informāciju par VID darbinieču izglītību, šo atteikumu pamatojot ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma un pat Informācijas atklātības likuma normām, kuras VID liedzot "izsniegt trešajām personām Jūsu iesniegumā minēto informāciju un dokumentus par konkrētajām VID amatpersonām".

Vienlaikus Pētersone atbildē aicinājusi ticēt viņas apgalvojumam, ka "VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonu L. Lubānes un S. Romanovskas izglītība, prasmes un kvalifikācija atbilst amata aprakstā noteiktajām prasībām".

Pieņemot lēmumu par šādas informācijas slēpšanu, Pētersone ir nolēmusi "nepamanīt" jau pirms trim gadiem pieņemtu Administratīvās rajona tiesas spriedumu par citu amatpersonu, kurai tāpat bija ienācis prātā slēpt ziņas par tās vadītās iestādes darbinieku izglītību.

Šī administratīvā lieta tika sākta pēc Pietiek pārstāvja pieteikuma pēc tam, kad toreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis bija atteicies sniegt ziņas, vai KNAB izmeklētājam Ruslanam Balakleiskim vispār ir atbilstoša izglītība, lai viņš būtu kompetents izbeigt kriminālprocesu par bēdīgi slaveno Starptautiskās lidostas Rīga un aviokompānijas Ryanair slepeno līgumu.

Balakleiskis, kuram, kā varēja noprast no viņa amatpersonas deklarācijas, nav augstākās ekonomikas vai finanšu izglītības un kurš pirms darba KNAB bija strādājis par vecāko inspektoru Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldē, lēmumu izbeigt kriminālprocesu bija pamatojis ar to, ka līgums esot „veicinājis Latvijas aviācijas nozares attīstību pēdējo gadu laikā”.

Šādu pamatojumu izmeklētājs bija minējis, kaut arī uz gandrīz miljonu latu lieliem zaudējumiem, kurus valstij radījis Aināra Šlesera parakstītais līgums starp lidostu Rīga un aviokompāniju Ryanair, revīzijas atzinumā bija norādījusi Valsts kontrole. Kā zināms, pagājušā gada jūnijā pēc Valsts kontroles sūdzības Ģenerālprokuratūra uzdeva KNAB izmeklēšanu šajā kriminālprocesu atjaunot.

Savukārt Vilnītis arī paskaidrojumos tiesai pauda pārliecību, ka sabiedrībai neesot jāzina, kādu izglītību ieguvis un attiecīgi cik kompetents vienā vai otrā jomā ir konkrēts KNAB izmeklētājs, jo šādas ziņas esot attiecināmas uz „fiziskās personas privāto dzīvi”.

Tāpat Vilnītis nevēlējās arī uz jautājumu, cik bieži viņa vadītajā iestādē kriminālprocesu virzīšana saistībā ar iespējamiem apjomīgiem kaitējumiem valsts ekonomikai tiek uzdota cilvēkiem bez augstākās ekonomiskās, finanšu vai līdzīgas izglītības.

Administratīvā rajona tiesa šo KNAB rīcību atzinusi par prettiesisku, uzdodot birojam sniegt prasītās ziņas un atvainoties par prettiesisko rīcību. Ne tikai VID ģenerāldirektores, bet arī visu citu valsts iestāžu vadītāju zināšanai Pietiek šodien atkārtoti publicē šo Administratīvās rajona tiesas spriedumu.

Novērtē šo rakstu: