VID Pētersone dāsni prēmēta par "intelektuālo ieguldījumu" un izciliem darba rezultātiem, pēdējā prēmija – pirms pusotra mēneša
PIETIEK09.03.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone, kuras vadītais dienests pēdējā mēneša laikā nonācis apjomīga skandāla epicentrā, kopš viņas apstiprināšanas augstajā amatā ir daudzkārt apjomīgi prēmēta un apveltīta ar naudas balvām par intelektuālo ieguldījumu, augstu atbildības sajūtu, personisko iniciatīvu un izciliem darba rezultātiem. Šodien bez kādiem komentāriem publicējam šo informāciju, ko pati Pētersone un viņas vadītā iestāde nevēlējās atklāt un ko Finanšu ministrija sagatavojusi pēc Pietiek pārstāvja pieprasījuma.
- Prēmēta par ieguldījumu nodokļu iekasēšanas un darbības izpildes rādītāju uzlabošanā un muitas politikas īstenošanā, kas sekmējusi ēnu ekonomikas mazināšanos un veicinājusi godīgu konkurenci, - vienas mēnešalgas apmērā, vienreizēja samaksa 29.11.2013, lēmumu pieņēmis finanšu ministrs A.Vilks.
- Noteikta piemaksa, ņemot vērā personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti administrēto valsts nodokļu un nodevu iekasēšanas sistēmas pilnveidošanā un Valsts ieņēmumu dienesta efektīvākas darbības nodrošināšanā, - 30% apmērā no mēnešalgas 19.12.2013, lēmumu pieņēmis finanšu ministrs A.Vilks.
- Prēmēta (darba izpildes novērtējums) - 75% apmērā no mēnešalgas, vienreizēja samaksa 20.10.2014, lēmumu pieņēmis finanšu ministrs A.Vilks.
- Piešķirta naudas balva par intelektuālo ieguldījumu, augstu atbildības sajūtu un personisko iniciatīvu, nodrošinot nozīmīgu un ārkārtas uzdevumu izpildi, izvirzot atbilstošus risinājumus iespējamo risku novēršanai, konstruktīvu sadarbību un uzdevumu izpildes koordināciju Valsts ieņēmumu dienestam noteikto uzdevumu izpildei un mērķu sasniegšanai, tai skaitā par jaunas (nozares) pieejas īstenošanu nodokļu administrēšanā, par pastiprinātu uzmanību, pievēršoties kādai noteiktai riska nozarei, atvērtai sadarbībā ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, izmantojot dažādus informatīvos kanālus, par Valsts ieņēmumu dienesta sniegto e-pakalpojumu pilnveidošanu un vienkāršošanu - vienas mēnešalgas apmērā, vienreizēja samaksa 03.11.2014, lēmumu pieņēmis finanšu ministrs A.Vilks.
- Noteikta piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti administrēto valsts nodokļu un nodevu iekasēšanas sistēmas pilnveidošanā un Valsts ieņēmumu dienesta efektīvākas darbības nodrošināšanā. - 40% apmērā no mēnešalgas, 29.12.2014, lēmumu pieņēmis finanšu ministrs J.Reirs.
- Piešķirta naudas balva par sadarbības veicināšanu ar nevalstisko sektoru, brīvprātīgas nodokļu saistību izpildes nodrošināšanu un ēnu ekonomikas apkarošanu, nodrošinot nodokļu iekasēšanas publiskumu, nodokļu maksātāju informēšanu un atzinības izteikšanu par godprātīgu nodokļu saistību izpildi un ievērojamām iemaksām valsts budžetā - vienas mēnešalgas apmērā, vienreizēja samaksa 17.11.2015, lēmumu pieņēmis finanšu ministrs J.Reirs.
- Noteikta piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti administrēto valsts nodokļu un nodevu iekasēšanas sistēmas pilnveidošanā un Valsts ieņēmumu dienesta efektīvākas darbības nodrošināšanā - 40% apmērā no mēnešalgas 04.12.2015, lēmumu pieņēmis finanšu ministrs J.Reirs.
- Prēmēta (darba izpildes novērtējums) - 75% apmērā no mēnešalgas, vienreizēja samaksa 22.01.2016, lēmumu pieņēmis finanšu ministrs J.Reirs.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
